RTU mācībspēki piedāvā idejas, kā, atkopjoties no Covid-19 krīzes, samazināt nelegālo nodarbinātību Latvijā

Tā žurnālā «iFinanses» pauž Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta (SESMI) Muitas un nodokļu katedras asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko. 

Viņi norāda, ka «vīruss diezgan precīzi trāpījis tieši nereģistrētās nodarbinātības zonā», jo personas, kuras nebija reģistrējušas savu nodarbinātību, tika izslēgtas no piekļuves finansiālam atbalstam krīzes laikā, proti, tās nesaņēma dīkstāves pabalstus. Savukārt tie, kas kaut kādā mērā bija deklarējuši saimniecisko darbību, darbiniekus un to atalgojumu, piekļuva atbalstam paši un nodrošināja to arī saviem darbiniekiem, tomēr atbilstoši deklarētā apgrozījuma un atalgojumu līmenim. Līdz ar to piedzīvotā situācija varētu kļūt par brīdinājumu tam, kas notiek, ja nodarbinātība netiek reģistrēta un nav pieejams valsts atbalsts, iestājoties darba nespējai. No dažādām publikācijām izriet, ka «nereģistrētās nodarbinātības apkarošanā vislabāk strādā burkāna un pātagas metode. Respektīvi, visas motivāciju veicinošās metodes strādā ļoti labi, ja tiek realizētas komplektā ar pātagu – sodiem un augstu atklāšanas risku. Taču līdz šim netika pievērsta pietiekami liela uzmanība tam, cik svarīgs ir burkāns,» atzīst M. Jurušs. Tā kā daudzas tautsaimniecības jomas ir cietušas Covid-19 krīzē un uzņēmumiem būs savs bizness jārestartē, šis ir laiks to darīt pēc citiem nosacījumiem, nekā strādāts iepriekš. «Kādi šie nosacījumi būs, tādā ekonomikā mēs strādāsim pēckrīzes posmā,» uzsver M.Jurušs. 

J. Hudenko rosina izmantot šo situāciju un izraut uzņēmumus un darba ņēmējus no ēnas, piemēram, piedāvājot brīvprātīgu reģistrēšanos un pagātnes amnestiju. M. Jurušs papildina, ka nesen veikts apsekojums liecina, ka brīvprātīga paziņošana un amnestija, kas tika piemērota Beļģijā, Kiprā, Francijā, Itālijā, Lietuvā, Slovēnijā un Apvienotajā Karalistē, bija ar pozitīvām sekām. Piemēram, Itālijā 2001. gadā brīvprātīgi reģistrējās vairāk nekā pusotrs tūkstotis nedeklarēto uzņēmumu un gandrīz četri tūkstoši darba ņēmēju. Latvijā mēs diez vai sagaidīsim līdzīgus rezultātus, lēš J. Hudenko, vienlaikus paužot cerību, ka aktualizējot jautājumu ir «cerība sākt problēmu apzināšanos ar mērķi noteikt nedeklarēto pakalpojumu izplatību, kā arī izmantot pagaidu finanšu atbalsta instrumentus arī ēnu ekonomikas apkarošanai.»

Žurnāla «iFinanses» raksts «Kā Covid-19 ietekmē ēnu ekonomiku»