RTU ķīmiķi saņem LZA prezidenta Atzinības rakstus par sasniegumiem zinātnē 2020. gadā

5. janvāris, 2021
.
.
.
RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Lietišķās ķīmijas institūta direktors profesors Valdis Kampars (centrā) ar zinātnisko asistenti Agiju Stanki (no kreisās) un pētnieci Laumu Laipnieci laboratorijā, kur notiek pētījumi, kā CO2 pārvērst degvielā. Foto: Elīna Karaseva

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) trīs zinātnieku grupas saņēmušas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Atzinības rakstus par sasniegumiem zinātnē 2020. gadā. 

Pjezoelektrisko polimēru zinātniskā virziena «restarts» pasaules mērogā

Zinātnieki pētījuši pjezoelektriskos materiālus, kas ir daudzsološi materiāli enerģijas iegūšanai, jo rada elektrību, reaģējot uz mehānisku iedarbību. Pētījumā atklāts un ar īpaša dizaina eksperimentiem pierādīts, ka līdz šim plaši publicētie pētījumi pjezoelektrisko polimēru materiālu jomā neatspoguļo to patieso iekšējo pjezoelektrisko efektu. 

Pētījumā izstrādāta skaidra un vienkārša metodika precīza iekšējā pjezoelektriskā efekta mērīšanai pjezoelektriskiem polimēriem. Pētījums ļauj saprast esošo stāvokli mīksto pjezoelektrisko materiālu jomā un ļaus atklāt patiesos veidus, lai uzlabotu to pjezoelektrisko jaudu un nodrošinātu nākamās paaudzes polimēru pjezoelektrisko ģeneratoru izstrādi.

Par šo pētījumu Atzinības rakstu saņem RTU MLĶF Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskā laboratorijas zinātnieki – asociētais profesors Andris Šutka, vadošais pētnieks Kaspars Mālnieks, pētnieks Linards Lapčinskis, kā arī viņu partneri Melburnas Universitātē, Austrālijā, Dr. Peter C. Sherrell, Mg. Nick A. Shepelin, Dr. Amanda V. Ellis.  

Jaunu biodegvielu sintēzes metožu izstrāde

MLĶF Lietišķās ķīmijas institūta zinātnieku grupa veic sistemātiskus pētījumus biodegvielu jomā, lai izstrādātu tādas biodegvielu ražošanas tehnoloģijas, kurās kā izejvielas neizmanto pārtikā izmantojamās izejvielas, vai arī izmanto tās, nodrošinot augstāku biodegvielu iznākumu. 

Šie pētījumi ir īpaši nozīmīgi, jo fosilo enerģijas resursu īpatsvara samazināšana transporta enerģētikā samazina visas nozares ietekmi uz vidi un klimatu, taču, lai to sasniegtu, ir nepieciešams izstrādāt jaunas tehnoloģijas biomasas konversijai degvielās un plašāku elektrotransporta izmantošanu. 

Lietišķās ķīmijas institūta zinātnieku pētījumi ietver jaunu metožu izstrādi modernās biodīzeļdegvielas ražošanai un mērķtiecīgākai lignocelulozes biomasas katalītiskajai pirolīzei, kā arī jaunu katalizatoru izstrādi no lignocelulozes iegūtas sintēzes gāzes konversijai degvielās zemā spiedienā un temperatūrā.

Par šo pētījumu Atzinības rakstu saņem RTU MLĶF profesors Valdis Kampars, vadošā pētniece Zane Ābelniece, vadošā pētniece Kristīne Lazdoviča, pētniece Lauma Laipniece, zinātniskā asistente Agija Stanke, pētniece Rūta Kampare, docente Elīna Sīle, vadošais pētnieks Modris Roze. 

Jaunas purīnu atvasinājumu sintēzes metodes un to pielietojums materiālzinātnē

Purīna klases savienojumi zināmi kā nozīmīgi ārstniecības preparāti, un nesen tiem parādījušies arī pielietojumi materiālzinātnē. Jaunu sintēzes metožu izstrāde purīna aizvietošanai paver iespējas radīt līdz šim nezināmas atvasinājumu klases, kas medicīnas ķīmiķiem un materiālzinātniekiem atļauj dizainēt jauna tipa molekulas un to pielietojumus.

Zinātnieki izstrādājuši jaunas purīna cikla aizvietošanas iespējas, izmantojot azidogrupu kā reģioselektivitātes slēdzi, kas ļauj apgriezt tradicionālo purīnu aizvietošanas stilu un veidot gan C-N, gan C-S saites. 

Atklāts arī no azidopurīniem atvasināto 1,2,3-triazolu kā aizejošo grupu pielietojums, izstrādājot jaunas C-C, C-N, C-O un C-P saišu veidošanas metodes purīnos. Jauno metožu vispārīgumu parāda to pārnešanas iespēja uz hinazolīniem un citiem heterocikliem, kas tiek lietoti medicīnas ķīmijā. Jaunajiem purīna atvasinājumiem novērotas izteiktas luminiscentās īpašības, un uz to bāzes radīti gan jauni metālu jonu sensori, gan organiskās gaismu emitējošās diodes.

Par šiem pētījumiem Atzinības rakstu saņem MLĶF, Universitātes Cietvielu fizikas institūta un Latvijas Organiskās sintēzes institūta apvienotā komanda – vadošā pētniece Irina Novosjolova, vadošais pētnieks Kaspars Traskovskis, pētnieks Armands Sebris, zinātniskais asistents Jānis Miķelis Zaķis, zinātniskais asistents Andris Jeminejs, profesore Ērika Bizdēna, profesors Valdis Kokars un profesors Māris Turks, Mg. chem. Kristers Ozols, Mg. chem. Dace Cīrule, Mg. phys. Natālija Tetervenoka un Dr.phys. Anatolijs Mišņovs. 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

5. janvāris, 2021 plkst. 18:26

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi