RTU izstrādāts prototips roņu atbaidīšanai no zvejas rīkiem

12. jūnijs
.
.
RTU izstrādāts prototips roņu atbaidīšanai no zvejas rīkiem
Foto: Toms Mūrnieks, RTU Dizaina fabrika

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikācijas fakultātes Radioelektronikas institūts sadarbībā ar RTU Dizaina fabriku izstrādājis paplašinātas funkcionalitātes lieljaudas zemūdens akustiskā raidītāja prototipu «Ronis», kas izmantojams roņu atbaidīšanai no zvejas rīkiem.

Pēdējo gadu laikā Baltijas jūrā pieaudzis pelēko roņu skaits. Barības meklējumos roņi apgūst aizvien jaunas teritorijas, kļūstot par lielāko Latvijas piekrastes zvejniecības apdraudējumu. Viņi izēd un aizbaida zivis, nodara kaitējumus zvejniecības rīkiem un nereti paši tajos iet bojā. Viens no efektīvākajiem pasaulē atzītajiem roņu nodarīto zaudējumu mazināšanas risinājumiem ir zemūdens akustisko raidītāju (ZAR) izvietošana pie zvejniecības rīkiem. ZAR raida specifiskus šim mērķim radītus akustiskos signālus, kuri īslaicīgi pārsniedz roņu dzirdes sāpes slieksni, ļaujot dzīvniekus aizbaidīt un samazināt tiešos un netiešos zaudējumus.

No pašlaik tirgū pieejamajiem risinājumiem RTU pētnieku izstrādāto atšķir specifiskais signālu ģenerators, attālinātās vadības un diagnostikas iespējas, korpusa risinājums. Pēdējie pētījumi rāda, ka daudzi tirgū piedāvātie akustiskie roņu atbaidītāji raida ļoti neefektīvus skaņas signālus. Daudzu atbaidītāju radīto signālu frekvenču diapazons pārsniedz roņu dzirdamības slieksni, līdz ar to šie signāli roņiem vispār nav sadzirdami. Tāpat dzīvnieki dažu dienu laikā pierod pie ieprogrammētās signālu un paužu secības un izmanto klusuma brīžus, lai pamielotos ar zivīm, stāsta projekta zinātniskais vadītājs, RTU Elektronikas un telekomunikācijas fakultātes Radioelektronikas institūta (REI) direktors Dmitrijs Pikuļins. REI pētnieku izstrādātais ģenerators nodrošina raidāmo signālu frekvenču, atskaņošanas biežuma un klusuma brīžu pastāvīgu izmaiņu, izslēdzot dzīvnieku pierašanu. Turklāt sistēma ir vadāma attālināti, izmantojos pētnieku īpaši izstrādātu mobilo aplikāciju. Tā ļauj sekot līdzi sistēmas darbības dinamikas svarīgākiem parametriem: akumulatora uzlādes līmenim, visu elektronisko ierīču temperatūrai, konstatēt ūdens parādīšanos korpusā. Iekļautais GPS modulis ļauj reālā laikā izsekot «Roņa» atrašanās vietai gadījumos, ja tas ir aizpeldējis jūrā vai tika nozagts.

Pēc elektroniskās daļas izstrādes un veiksmīgiem testiem, REI pētnieki vērsās RTU Dizaina fabrikā ar komplicētu uzdevumu – diezgan īsā laikā izstrādāt ZAR korpusu. Dizaina fabrikā tika rādīts pirmā prototipa korpuss modulārā izpildījumā - «Ronis». Iekārtu ir iespējams atvērt, lai veiktu sistēmas apkopi un diagnostiku, uzlādēt ietilpīgu akumulatoru, vienlaikus nepieļaujot ūdens nokļūšanu korpusā pat sarežģītos darbības apstākļos, stāsta RTU Dizaina fabrikas direktors Guntis Kuļikovskis. «Ronis» aprīkots ar antenām, kas nodrošina datu attālinātu nolasīšanu un aparatūras vadību, kā arī bākuguni. Dizaina fabrikā rasti optimāli risinājumi antenu izvietojumam, ārējo kontaktu skaita optimizācijai, lai iekārta būtu maksimāli droša un funkcionāla.

Turpinot darbu un testējot ierīci, «Roni» varētu optimizēt, pārliecināties par visu funkciju nepieciešamību un, iespējams, padarīt to kompaktāku – esošā izpildījumā kopā ar mastu tas ir 1,6 metrus garš. Ja ierīce kļūtu kompaktāka, tās pārvietošana būtu lietotājiem ērtāka, saka G. Kuļikovskis, piebilstot, ka, pilnveidojot «Roni», būtiski ir ņemt vērā lietotāju vajadzības. Lai tās izprastu, REI un Dizaina fabrikas pētnieki viesojušies pie zvejniekiem, iepazinušies ar viņu darbu, pētījuši, kādas zvejas kuģus un laivas viņi izmanto. Izstrādājot korpusu, bija iecerēts, kas tas jūrā tiks nostiprināts, izmantojot vienu enkuru vai arī tīkla enkuru, bet uz vietas tika noskaidrots, ka enkuri ir jāizvieto pa perimetru, veidojot režģi, kura vidū tiek nostiprināta boja, pasargājot to no aizpeldēšanas jūrā, ar piemēru ierīces pielāgošanu lietotāju vajadzībām, skaidro G. Kuļikovskis.

Pirmais prototips izstrādāts, izmantojot materiālus un komponentes ar lielu drošuma rezervi, kas ļauj veikt iekārtas parametru pieskaņošanu plašā dinamiskā diapazonā un pielāgošanu reāliem darba apstākļiem, stāsta D. Pikuļins. REI pētnieki, turpinot darbu, veiks izstaroto signālu jaudas mērījumus pie zvejas rīkiem, noskaidrojot ZAR reālo darbības rādiusu. Tiks optimizēti elektroniskās daļas risinājumi, kas ļaus samazināt korpusa izmērus. Tāpat pētnieki strādās pie programmatūras un aplikācijas uzlabošanas, pielāgojot to zvejnieku prasībām.

Projekts Nr. 16-00-F01101-000001 «Paplašinātās funkcionalitātes lieljaudas zemūdens akustiskā raidītāja izstrāde roņu nodarīto postījumu samazināšanai Latvijas piekrastes zvejā» tiek īstenots RTU Radioelektronikas institūtā, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda pasākuma «Inovācija» ietvaros ar Latvijas Zvejnieku federācijas atbalstu.

Roņu atbaidīšanas ierīce

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

12. jūnijs plkst. 11:09

Līdzīgi raksti

Ziņas