RTU izmēģina eksperimentālu ūdens attīrīšanas iekārtu

6. jūlijs, 2017
.
.
.
Foto: Pixabay

Uzlabojot attīrīšanas tehnoloģijas, no notekūdeņiem var iegūt enerģiju un minerālvielas, ko pārdot vai izmantot lauksaimniecībā, Latvijas Radio 1 raidījumā «Zināmais nezināmajā» stāsta RTU zinātņu prorektors un Ūdens pētniecības laboratorijas vadītājs Tālis Juhna. Virzoties uz ciklisko ekonomiku, tiktu panākts, ka notekūdeņi ir resurss, nevis atkritums. 

RTU Ūdens pētniecības laboratorijas zinātnieki Ādažos uzstādījuši eksperimentālu ūdens attīrīšanas iekārtu, kura ļaus mazināt fosfora piesārņojumu notekūdeņos un būs energoefektīva. Eksperimentālā iekārta, kurā tiek izmantota nevis aktīvo dūņu metode, bet gan tā dēvētā granulēto dūņu metode, no notekūdeņiem fosforu izdala īsākā laikā, tādējādi patērējot mazāk enerģijas. Jautāts, kā fosforu saturošās dūņu granulas izmantojamas pēc tam, T. Juhna norāda, ka tās būtu pielietojamas lauksaimniecībā. 

Eksperimentālā iekārta paredzēta salīdzinoši nelielām pilsētām sadzīves notekūdeņu attīrīšanai. Tā uzstādīta Ādažos, jo viens no projekta nosacījumiem paredz izvēlēties ūdens baseinu, kas ietekmē Baltijas jūru. T. Juhna izsaka pateicību Ādažiem un citām pašvaldībām, kas sadarbojas ar zinātniskajiem institūtiem jaunu tehnoloģiju aprobācijā. 

Savukārt kopā ar Stokholmas karalisko universitāti tiek pētīts jauna veida piesārņojums, kas rodas, piemēram, no ikdienā lietotiem farmācijas produktiem, kuru mikrodaļiņas nonāk dabā un ilgtermiņā ietekmē ekosistēmu. T. Juhna zina teikt, ka atsevišķās valstīs jau tagad pēc ūdens attīrīšanas seko pēcattīrīšana, lai cīnītos ar mikropiesārņojumu. 

Cita veida piesārņojumu – mikroplastmasas daļiņu klātbūtni ūdenī – pēta Panamas universitātes Hidraulikas un hidrotehnikas pētījumu centra pētniece Denīza Delvaije De Borrero, kura RTU ieradusies Erasmus+ apmaiņas programmā un trīs mēnešus strādā RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ūdens pētniecības laboratorijā. Viņa ir paņēmusi Daugavas ūdens paraugus un, lai gan pētījums vēl nav noslēdzies, līdz ar to rezultātus vēl nevar galīgi apstiprināt, tomēr pētniece pieļauj, ka upē mikroplastmasa ir klātesoša. Pētniece gan atzīst, ka mikroplastmasa ir globāla problēma, to var sastapt jebkur – upēs, ezeros, jūrās, okeānos, pat dzeramajā ūdenī. Tā iekļāvusies arī barības ķēdē caur ūdens mikroorganismiem, tā uzkrājas audos no jūras organismiem un bentiskajiem organismiem, kas ir smiltīs. Visi filtrējošie organismi, piemēram, garneles, mīdijas, ir pilnas ar plastiku, arī lielāki radījumi – piemēram, ūdensputni, bruņurupuči, uzskaita D. Delvaije De Borrero. 

Latvijas Radio 1 raidījums «Zināmais nezināmajā» (5.07.2017.) 
 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

6. jūlijs, 2017 plkst. 16:18

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi