RTU eksperti iezīmē informācijas drošības izaicinājumus un risinājumus digitalizācijas laikmetā

6. oktobris, 2020
.
.
.
Foto: pixabay.com

Digitalizācijas radītās pārmaiņas ietekmē informācijas drošību un īpaši kiberdrošību, radot gan jaunus draudus, gan paverot iespējas, žurnālā «Jurista Vārds» norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes un  Informācijas tehnoloģijas institūta direktors profesors Jānis Grabis un docente Rūta Pirta-Dreimane.

Digitalizāciju kā vienu no aktuālākajām sabiedrības attīstības tendencēm virza ne vien organizāciju vēlme radīt jaunus produktus, pakalpojumus un palielināt to pievienoto vērtību, bet arī sociālekonomiskās, kulturālās pārmaiņas un ārējās vides ietekme.

«Šogad Covid-19 ietekmē digitālo transformāciju pieredzējušas nozares, kas iepriekš skeptiski vērtējušas darbu digitālajā vidē (piemēram, izglītība un kultūra). […] Masveidīga pāreja uz attālinātu darbu, studijām un telemedicīnu ļaundariem pavērusi iespējas apdraudēt uzņēmumu un organizāciju datortīklus un citas informācijas tehnoloģijas. Tajā pašā laikā iedzīvotāju, studējošo un strādājoša starpā ir strauji augušas digitālās prasmes. Digitalizācijas turpmākās attīstības gaitā ir svarīgi padziļināt digitālās prasmes drošības jomā un novērst ļaundaru iespējas paralizēt attālināto pakalpojumu lietošanu,» uzsver RTU eksperti. Digitalizācijas rada vairākus jaunus informācijas drošības izaicinājumus. Palielinoties inovatīvo tehnoloģiju izmantošanai organizāciju ikdienas darbā, palielinās arī saistītie informācijas drošības riski. Papildus jau zināmajiem apdraudējumiem inovatīvo tehnoloģiju izmantošana rada jaunus, vēl neizpētītus apdraudējumus. «5G ir piektā mobilo sakaru tehnoloģiju paaudze, kuras izmantošana pasaulē un Latvijā arvien palielinās. Eiropas Komisija paredz, ka 5G tīkli nākotnē būs daļa no sevišķi svarīgas infrastruktūras, kas tiks izmantota svarīgu sabiedrisko un ekonomisko funkciju uzturēšanai.Līdz ar minēto nozīmīgi izstrādāt visaptverošu risku analīzē sakņotu pieeju, ko piemērot 5G drošības nodrošināšanai, sākot ar tehnoloģiju piegādātāju atlasi, turpinot ar tīkla elementu izveidi un tīklu ekspluatāciju. Savlaicīgi ir jāizstrādā pasākumi, lai kontrolētu drošības risku, kas rodas uz 5G izstrādātos risinājumos (piem., mobilā virtuālā un paplašinātā realitāte),» ar piemēru skaidro eksperti. 

Mākslīgā intelekta radītās iespējas izmanto ne vien organizācijas intelektuālā darba automatizēšanai, bet arī kibernoziedzinieki jaunu uzbrukumu veidu plānošanai un izpildei. Tas tiek izmantots profilēšanā, pikšķerēšanā, tīkla analīzē un cilvēktestu (captcha) atšifrēšanai.Uzbrukumiem tiek izmantoti kontrolēti robotu tīkli, dabiskās valodas apstrādes algoritmi un autonomās sistēmas. Mākslīgā intelekta risinājumi bieži tiek izmantoti sensitīvu datu apstrādei (piemēram, veselības dati), līdz ar to nozīmīga ir arī personas datu aizsardzība. Savukārt mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošana faktiski nozīmē, ka informācija tiek glabāta ārpus organizācijas telpām un tās aizsardzība ir pakalpojuma sniedzēja atbildība. Līdz ar to samazinās informācijas aizsardzības caurskatāmība un pakalpojumu saņēmēji zaudē kontroli pār savu informāciju. 

Šobrīd valsts pētījumu programmā Covid-19 seku mazināšanai RTU Informācijas tehnoloģijas institūts ar partneriem no Latvijas Universitātes, Vidzemes Augstskolas, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Liepājas Universitātes rada risinājumus drošas organizāciju un uzņēmumu attālinātās darbības nodrošināšanai. Pētījumā «Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem», kurā tiek risinātas problēmas, kas saistības ar drošu e-studiju, telemedicīnas un attālināta darba pakalpojumu nodrošināšanu.

Raksts «Informācijas drošība digitalizācijas laikmetā: izaicinājumi un risinājumi» žurnālā «Jurista Vārds».

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

6. oktobris, 2020 plkst. 13:50

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi