RTU doktorants Oskars Platnieks pēta, kā plastmasu ražot no bioloģiskas izcelsmes vielām

28. augusts
.
.

Oskars Platnieks studē Latvijā vienīgajā doktora studiju programmā «Materiālzinātnes» Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē un pēta polibutilēna sukcinātu jeb, vienkāršā valodā runājot, bioplastmasu. Laikā, kad pasaules okeāni un meži ir pilni ar plastmasas piesārņojumu, zinātnieki un ražotāji lūkojas pēc materiāliem, no kuriem varētu ražot ikdienā tik ērti lietojamos iepirkumu maisiņus, iepakojuma materiālus, plēves, trauciņus videi daudz draudzīgākā veidā. Līdz ar to arvien aktuālāki kļūst polimēru materiāli, kas vismaz daļēji iegūti no bioloģiskas izcelsmes vielām.

Oskars pēta iespējas uzlabot bioplastmasas īpašības, izmantojot koksnes celulozi dažādu kompozītmateriālu izgatavošanai. Viņš izgatavo kompozītmateriāla paraugus ar dažādu celulozes piedevas apjomu, pēta to īpašības, izzina iespējas pārstrādāt, kompostēt. 

«Materiālam ir jāpiemīt noteiktām īpašībām, piemēram, pārtikas iepakojumam ir jābūt hermētiskam, tas nedrīkst pats sākt sadalīties lietošanas laikā, savukārt materiālam, no kura izgatavos maisiņus, ir jābūt plānam, elastīgam,» stāsta Oskars.

Izgatavotie kompozītmateriāli ir kompostējami – gluži mežā tos nevar pamest, bet noteiktā mitrumā un temperatūrā tie sadalās dažu mēnešu laikā. Tos var arī pārstrādāt, reciklējot kā parastās plastmasas. 

Kompozītmateriālu ražošanai celulozi var iegūt arī no vecām avīzēm, iepakojuma, papīriem, lauksaimniecības ražošanas atlikumiem, piemēram, kaņepju spaļiem vai kafijas ražošanas pārpalikumiem. Viņš norāda – izmantojot reciklētu celulozi, ietekme uz vidi ir vēl mazāka,  samazinās atkritumprodukti un enerģijas patēriņš. Un nākotnē, ļoti iespējams, plastmasu ražos no 100% bioloģiskas izcelsmes vielām (šobrīd ekonomiski izdevīgi ir 50%) un tā konkurēs ar auduma maisiņiem un stikla pudelēm, kuru ražošana un pārstrāde prasa ievērojami lielāku enerģijas patēriņu, ir pārliecināts Oskars. 

«Materiālzinātne ir 21. gadsimta lielākais un perspektīvākais zinātnes novirziens.

Tā apskata visu, ko varam izmantot, lai izgatavotu jebkādus materiālus – gan tradicionālos, gan modernos kopmpozītmateriālus – jebkādos līmeņos. No nanošķiedrām un pārklājumiem, lediem un olediem, gudriem sensoriem, līdz lakām, krāsām, stikla un oglekļa šķiedras tehnoloģijām. No materiāliem un līdzekļiem būvju restaurācijai līdz mākslīgajiem audiem un kauliem. No jaunu īpašību piešķiršanas tradicionāliem materiāliem līdz progresīvai pārstrādei un reciklēšanai. Tā visa ir materiālzinātne – starpdisciplinārs novirziens, kas ietver fiziku, ķīmiju, matemātiku, modernās tehnoloģijas un paver plašas karjeras iespējas,» uzsver RTU pētnieks.

Arī tev ir iespēja studēt (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes bakalaura studiju programmā «Materiālzinātnes» vai maģistrantūras studiju programmā «Materiālzinātnes»

Piesakies studijām bakalaura vai maģistra studiju programmā!

 


 

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

28. augusts plkst. 13:07

Līdzīgi raksti

Jaunumi

_