RTU docents: Lai Latvija veiksmīgi atgūtos no Covid-19 radītās krīzes, jāsāk ekonomiskās sistēmas tranformācija

Viņš norāda, ka šā brīža aktualitāte ir palīdzēt visiem — parādīt iespējamos ceļa rādītājus uzņēmējiem, kuri īsā laikā ir zaudējuši iespēju turpināt gūt ieņēmumus, dot atbalstu darba ņēmējiem, kuri pēkšņi paliek bez darba. Lai ekonomiskā un sociālā aktivitāte neapstātos, tieši sabiedrībai tagad ir jāpieņem un jāsaprot, ka, beidzoties «izdzīvošanas» laikam, būs svarīgi nonākt pēc iespējas veselīgākā attīstības posmā. 

T. Laizāna ieteikumi valdības rīcībai, lai panāktu pēc iespējas ātrāku Latvijas tautsaimniecības izaugsmi: 
1)    Pieņemot, ka ražošanas veicināšana kļūst par galveno prioritāti, jānodefinē stratēģiskie  produkti, kuru ražošanā vidējā termiņā maksimāli iespējams izmantot vietējās izejvielas, vai arī jāattīsta sadarbība ar drošiem partneriem – nepieciešamo izejvielu piegādātājiem. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem ir svarīgs valdības lēmums par atbalstāmajām nozarēm;
2)    Jāsaprot, ka mūs sagaida izmaiņas nodokļu politikā — nodokļi būs jāpalielina;
3)    Krīzes situācija jāizmanto, lai “aizvērtu” nodokļu nemaksāšanas iespējas, lai samazinātu nelegālo nodarbinātību;
4)    Jāsagatavo vairāki iespējamie papildu finanšu resursu piesaistes scenāriji, piemēram, otrā un trešā līmeņa pensiju uzkrājumu “novirzīšana” tautsaimniecības attīstības programmu finansēšanai;
5)    Jāizšķiras par otrā līmeņa pensiju kapitāla pārvaldības un izmantošanas fragmentācijas izbeigšanu. Līdzšinējā kapitāla uzkrāšanā un ieguldīšanā vērojama sadrumstalotība, menedžmenta izmaksu neatbilstība – no pārvaldnieku (galvenokārt banku) investīciju lēmumiem sagaidītais fonda daļu vērtības pieaugums nevar tikt novērtēts kā apmierinošs;
6)    Ja pastāv iespēja aizņemties kapitālu starptautiskajos finanšu tirgos, tad Valsts kasei nauda ir jāpiesaista, jo pašlaik valdībai pieejamā nauda ir nosacīti lēta, bet procentu likmes drīz palielināsies.

«Ātrāk atgūsies tās valstis un nozares, kuras spēs izvērtēt savas iespējas un gatavību radikāli mainīties. Manuprāt, atbalstāma ir doma, ka iespējamā vidēja termiņa stratēģija varētu tikt saistīta ar tā sauktā pašpietiekamības varianta īstenošanu. Tāda attīstība ir saistāma ar mums iekšējā tirgū pieejamā kvalificētā darbaspēka esamību. Veicinot tās nozares, kuras mums ir spēcīgas, uzņēmēji spēs sagatavot platformu eksporta attīstībai tajā brīdī, kad starptautiskie tirgi sāks reāli vērties vaļā. Ja ES nepieņems radikālus lēmumus, mums jārēķinās, ka tuvāko gadu laikā sastapsimies ar diezgan nopietnu «ekonomisko nacionālismu»,» viņš pauž. No tā izriet, ka valdībai jau tuvākajā laikā jābūt gatavai rīcībai attiecībā uz konkrētiem uzņēmumiem un jomām:
1)    Atbalstīt vai neatbalstīt aviokompāniju „airBaltic”? Stratēģiskais lēmums par uzņēmumu jāpieņem jau šobrīd. Ir skaidrs, ka aviācijas nozare radikāli mainīsies. Pasažieru pārvadājumi tuvāko 3 līdz 5 gadu laikā var nesasniegt 2019. gada apjomu. Ja „airBaltic” īpašniekam pietiks drosmes sarežģīta lēmuma pieņemšanā, tad kompānija var izrādīties veiksmes stāsts.
2)    Kā rīkoties finanšu pakalpojumu jomas izmantošanā? Ja ir taisnība tiem ekspertiem, kuri uzskata, ka jaunās ES dalībvalstis ir pieļāvušas lielu kļūdu, atdodot finanšu pakalpojumu nozari ārvalstu spēlētājiem, tad Latvijā, iespējams, jārīkojas radikāli. Vai finanšu institūcijai „Altum” sekos citi līdzīga rakstura lēmumi – tā būs nozīmīga izšķiršanās.
3)    Kā nodrošināt veselības aizsardzības nozares pilnvērtīgu rīcībspēju pandēmijas apstākļos? Pagaidām mums veicas, iedzīvotāji rīkojas apzinīgi, mediķi, pastāvot šādam saslimšanas līmenim, spēj tikt galā un palīdzēt nopietni saslimušajiem iedzīvotājiem.
4)    Augstākās izglītības sistēmas reforma. Vai Latvijas augstskolas spēs izdzīvot, ja strauji samazināsies ārvalstu studentu pieplūdums? Vai mūsu studiju programmas būs gatavas konkurēt starptautiskajos tirgos ar savām tālmācības diploma iegūšanas iespējām?

RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmuma finanšu un ekonomikas katedras praktiskais docents arī viedokļrakstā atzīst, ka vairākās nozarēs nebūs iespējams atgūt iepriekšējās iespējas. Tūrismā, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumu jomā jārēķinās ar apgrozījuma samazinājumu vēl vairāku nākamo gadu laikā, taču apjomu pieaugumu spēs dot jauni risinājumi, radošas idejas.

Visu rakstu iespējams lasīt šeit.