RTU attīstības prorektors: lai motivētu jauniešus mācīties eksaktās zinātnes, ir jāveido koalīcija

Ar jauniešu zināšanu robiem STEM (Science, technology, engineering, and mathematics) jomā nākas cīnīties augstskolām, taču A. Zeps uzsver – tas nekādā ziņā nav pārmetums skolu pedagogiem, ka viņi slikti veiktu savu darbu. Viņaprāt, šo problēmu ir jārisina kopīgiem spēkiem, veidojot ieinteresēto pušu koalīciju. 

«Mūsu gadījumā tas nozīmētu, ka RTU slēdz neformālu līgumu ar valsti un nevalstiskajām organizācijām par vidēja termiņa aktivitāšu kopumu, kuru mērķis – veicināt dabaszinātņu popularitāti. Katra puse uzņemas konkrētus darbus un ieguldījumu,» skaidro RTU prorektors. 

Kā vienu no augstākās izglītības pārstāvju panākumiem lēmumpieņemšanā viņš min to, ka ir uzklausīts RTU un citu organizāciju priekšlikums, ka katra skola vidusskolā nodrošina vismaz divus izvēļu «grozus», no kuriem vienā ir obligāti jābūt eksaktajiem priekšmetiem augstākajā līmenī. RTU cer, ka drīzumā varēs uzzināt statistikas datus par skolu izvēlētajiem «groziem».

A. Zeps arī stāsta par pasākumiem, ko RTU jau dara, lai veicinātu jauniešu interesi par eksaktajām zinātnēm un dabaszinātnēm. Piemēram, RTU ir Bērnu un jauniešu universitāte – interešu izglītības programma, kurā piedalās skolēni, sākot no sākumskolas līmeņa. Tiek piedāvāti dažādi digitāli risinājumi, iesaistot talantīgos jauniešus vidējās izglītības posmā. Ir RTU Inženierzinātņu vidusskola, kurā mācās eksaktajās zinātnēs talantīgie jaunieši, un augstskolas posmā ir Talantu programma, kurā talantīgajiem studentiem piedāvā dažādas papildu lekcijas, kā arī mentora atbalstu, lai jau studiju laikā liktu pamatus veiksmīgas karjeras veidošanai. Savukārt nākamgad RTU plāno atvērt Zinātnes centru, kur bērniem un jauniešiem būs iespēja interaktīvos stendos iepazīt ķīmiju un fiziku, kā arī dažādos eksperimentos un nodarbībās pašiem izmēģināt spēkus, piemēram, mašīnas modeļa veidošanā.

Un tomēr – ar šīm universitātes aktivitātēm vien nepietiek, un ir maz vidusskolēnu, kuri izvēlas kārtot centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā. Piemēram, A. Zeps min, ka šogad fizikas eksāmenu plāno kārtot aptuveni 500 skolēnu. Ar to vien nepietiek, lai nākotnē Latvijas tautsaimniecībai nodrošinātu pietiekamu skaitu inženierzinātņu speciālistu. 

Vai skolēnu zināšanas varētu uzlabot obligātais centralizētais eksāmens fizikā un ķīmijā? A. Zeps saka – RTU atbalsta eksāmenu, taču ir jādiskutē, kāds tas varētu būt, – vai kā atsevišķi pārbaudījumi ķīmijā, fizikā, bioloģijā, vai arī kopējs dabaszinībās. «Būtiski, lai tas nebūtu tikai diagnosticējošais darbs, jo tas nekādā veidā neietekmē galarezultātu,» uzsver prorektors. 

RTU jau ir spērusi soli uzņemšanas prasībās pēc skolēnu zināšanām STEM priekšmetos. Piemēram, RTU piešķirs koeficientus reflektantiem, kuri kārtos otrā, padziļinātā, līmeņa eksāmenus, tādējādi viņiem būs vieglāk tikt budžeta vietās.

Papildus tam RTU paaugstina arī uzņemšanas latiņu centralizētajam eksāmenam matemātikā. Valstī minimālais slieksnis ir 5%, savukārt RTU –  15%, bet līdz 2025. gadam tie būs 40%, jo, ja skolēns nav spējis eksāmenā iegūt vismaz 40%, tad viņam RTU būs ļoti grūti mācīties.

«Vispirms sākam ar to, ka eksāmena rezultāti ir papildu bonuss topošajam studentam. Taču vajadzīga arī valsts apņemšanās šo eksāmenu ieviest, tāpēc mēs gaidām Izglītības un zinātnes ministrijas kopējo redzējumu šajā jautājumā,» saka A. Zeps.

Viņaprāt, tomēr galvenais ir motivēt jauniešus apgūt eksaktās zinātnes, un to var izdarīt tikai kopā visi ieinteresētie partneri. 

«Aptveroša plāna dabaszinātnēm nav» («Diena», 28.04.2022.)