RTU atklāj ķīmijas profesores Emīlijas Gudrinieces vārdā nosauktu auditoriju

«Emīlija Gudriniece bijusi izcila personība, kura ar savu darbu, talantu, aizrautību spējusi atstāt paliekošas vērtības nākamajām paaudzēm. Nu jau šī ir vēsture, bet bez tās nav iespējama nākotne,» saka MLĶF dekāns profesors Valdis Kokars.

RTU MLĶF profesore Māra Jure teic, ka šī auditorija ir vieta, kur profesore Emīlija Gudriniece desmit gadus lasījusi lekcijas: «Būtiski šo vietu šķita veidot kā piemiņu, kas pāriet no paaudzes paaudzē, un, tā kā te mācīsies daudzi dažādu kursu studenti, kuriem patīk organiskā sintēze, piemiņa turpinās pastāvēt».

E. Gudrinieces 445. auditorijā atrodas īpaši gādāta MLĶF vienīgā bīdāmā krīta tāfele, lai studenti, uz tās lēni rakstot, var labāk uztvert vielu. Gar auditorijas sienām izlikti stendi, kuros var smelties informāciju gan par profesori E. Gudrinieci, gan par RTU MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūtu un RTU MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģiju katedru, gan par izcilākajiem studentiem un absolventiem.

Svinīgajā pasākumā piedalījās arī RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, RTU zinātņu prorektors profesors Tālis Juhna, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Fonda priekšsēdētājs Bruno Andersons, RTU MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors profesors Māris Turks, kā arī RTU MLĶF mācībspēki, studenti un citi interesenti.

Profesore E. Gudriniece (1920-2004) bija ķīmiķe, LZA akadēmiķe. Absolvējusi Latvijas Valsts universitātes (LVU) Ķīmijas fakultāti, kurā strādājusi līdz 1958. gadam. Rīgas Politehniskajam institūtam (RPI, tagad – RTU) atdaloties no LVU, sākusi strādāt RPI, bijusi RPI zinātņu prorektore. RPI izveidojusi Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedru un vairāk nekā 20 gadus to vadījusi.

Profesores E. Gudrinieces zinātniskais darbs saistīts ar diketonu, heterociklisko savienojumu sintēzi un to bioloģiskās aktivitātes pētījumiem, mūža pēdējos gados – ar krustziežu un citu augu eļļu praktiskās izmantošanas iespējām biodīzeļdegvielas ražošanā. Par furacilīna sintēzi un ieviešanu ražošanā E. Gudriniece saņēmusi vairākas prēmijas. Apbalvota ar Paula Valdena medaļu un «Grindex» un LZA balvu par mūža ieguldījumu jauno ķīmiķu sagatavošanā un heterociklisko savienojumu ķīmijā.

Profesors A. Ieviņš (1897-1975) līdzīgi kā E. Gudriniece RPI strādājis kopš 1958. gada. Galvenos pētījumus veicis rentgenogrāfijas jomā, izstrādājis asimetrisku metodi kristālu elementārdaļiņu parametru noteikšanai. Pētījis bora kompleksos savienojumus ar skābekli saturošajiem organiskajiem ligandiem. Veicis sārmu un sārmzemju metālu, kobalta un niķeļa heksaborātu struktūras atšifrēšanu un kristālisko īpašību noteikšanu.