RTU arhitektūras skola – ar stiprām saknēm pagātnē un līderpozīcijās Baltijas valstīs

15. oktobris
.
.
RTU Arhitektūras fakultātē topošie arhitekti mākslinieces Anitas Melderes vadībā mācās gleznošanu, zīmēšanu, kompozīciju. Foto: Vitālijs Vinogradovs, RTU

«Arhitekta loma laika gaitā ir ievērojami mainījusies – arhitektūras objektu veidošanā iesaistīts plašs personu loks, bet beigās atbildību par veiksmi vai neveiksmi uzņemas arhitekts,» tā Latvijas Radio raidījumā «Kultūras rondo», kas veltīts arhitektūras izglītības 150. jubilejai, otrdien, 15. oktobrī, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes (AF) dekāna vietniece zinātniskajā darbā Sandra Treija. 

Vairāk nekā 140. gadus RTU bija vienīgā Latvijas augstskola, kas sagatavoja jaunos arhitektus, taču nepilnus 10 gadus arhitektūras studijas piedāvā arī RISEBA, un pavisam nesen ar jaunu iniciatīvu veidot arhitektūras maģistrantūras programmu Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) klajā nācis arhitekts Austris Mailītis. Viņš raidījumā piedāvā savu skatījumu uz arhitektūras programmu LMA – tā būs kompakta un radikāla skola. 

S. Treija akcentē, ka arhitektūras izglītība RTU nav tikai tehniska disciplīna, jo topošie arhitekti mākslinieces Anitas Melderes vadībā mācās gleznošanu, zīmēšanu, kompozīciju. Tāpat jau 150 gadus RTU arhitektūras skola jauniešiem sniedz izglītību arhitektūras vēsturē un kultūras mantojuma saglabāšanā. «Šajos jautājumos mēs noteikti esam līderu pozīcijās Baltijas valstīs,» stāsta S. Treija. 

Arī A. Mailītis piekrīt, ka arhitektūra ir gan tehniska disciplīna, gan māksla, un «tās lietas viena otru neizslēdz, bet veido kopējo patiesību». 

Savukārt S. Treija skaidro, ka arhitektūru ietekmējusi gan tehnoloģiju attīstība, gan sociāli ekonomiskie faktori, un «pateikt, ka vienā arhitektūras skolā būs tikai tehnoloģijas vai tikai māksla, – tas ir grūti realizējams.»

Viņa atgādina, ka arhitektūras izglītība tiek reglamentēta un ir jāveic noteiktas procedūras, lai diplomu notificētu Eiropas līmenī. Tas prasa gan laiku, gan arī ir jāizpilda dažādi kritēriji, piemēram, augstskolā nepieciešams nodrošināt pilna laika piecu gadu izglītības programmas. 

Tomēr prodekāne ir pārliecināta, ka jauna studiju programma arhitektūrā «pilnīgi noteikti būs ieguvums», jo konkurence veicina sadarbību un otrādi – sadarbība veicina konkurenci, bet visi šie komponenti kopā «ved uz attīstību, uz augšu».

Latvijas Radio raidījums «Kultūras rondo» (15.10.2019.)

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

15. oktobris plkst. 17:35

Līdzīgi raksti

Ziņas

_