RTU Arhitektūras fakultātes topošie arhitekti un mācībspēki: Koncertzāles novietne Elizabetes ielā 2 nav optimāla

10. novembris
.
.

Latvijas izcilā mūziķu kopiena ir pelnījusi koncertzāli, kas būvēta, plānojot ilgtspējīgu attīstību un ietverot iespēju nākotnē augt; teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei tādā apjomā, kā to iecerējusi Kultūras ministrija.

Tā Baltijas arhitektūras skolu un profesūras akadēmiskajā forumā secina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes jaunie arhitekti un mācībspēki, pārbaudot trīs iespējamos attīstības scenārijus – izbūvēt koncertzāli, nojaucot esošo modernisma ēku, daļēji to saglabājot un saglabājot pilnībā. Telpiskā analīze rāda, ka šajā vietā nav iespējams izbūvēt koncertzāli atbilstoši pilnai telpu programmai, iegūstot kvalitatīvu publisko ārtelpu. Novietnē nepietiek vietas reprezentablam priekšlaukumam un palīgfunkcijām, piemēram, autostāvvietai u.c. Būs nepieciešams izcirst kokus Kronvalda parkā, ievērojami tiks palielināts ēkas būvapjoms, vēl vairāk tiks deformētas vēsturiskās vides telpiskās proporcijas, kas ir raksturīgas Rīgas vēsturiskajam centram. Netiks nodrošināta arī iespēja nākotnē paplašināt koncertzāles kompleksu bez tālākas parka apbūvēšanas, secināts pētījumā. 

RTU Arhitektūras fakultātes topošie arhitekti un mācībspēki, kuri piedalījās forumā, uzskata, ka Rīgai jāveicina vienmērīga attīstība un ir lietderīgi jāizmanto koncertzāles potenciāls uzlabot un sakārtot vidi ap sevi. Elizabetes ielā 2 pilsētbūvnieciskā kvalitāte jau pašreiz ir augsta, tāpēc, izvēloties šo novietni, koncertzāles pienesumam būs mazāka vērtība nekā tad, ja ēku būvētu vietā, kur šā brīža vides kvalitāte ir zemāka, piemēram, bijušajās ostas teritorijās. Alternatīvas novietnes ir arī Pārdaugavā pie jaunajiem akadēmiskajiem centriem vai Centrāltirgus rajonā. Visas alternatīvās novietnes atrodas tiešā pilsētas centra tuvumā. 

«Koncertzālei jākļūst par nācijas svētvietu un pašapziņas simbolu, nevis simbolu kompromisiem un netālredzīgai politikai. Mums jāspēj šo ēku novērtēt, gan sēžot un klausoties izcilu mūziku, gan raugoties no attāluma pilsētvidē. Vieta Elizabetes ielā 2 to pilnībā nenodrošina, bet tikai apdraud funkcionējoša 20. gadsimta modernisma arhitektūras piemēra eksistenci, kamēr Rīgā ir daudz degradētu teritoriju, kas būtu vairāk sakārtojamas,» uzsver RTU Arhitektūras fakultātes lektors arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts.

Forumā RTU jaunie arhitekti un Arhitektūras fakultātes mācībspēki veica pētījumu, ko veido vairākas daļas. Pilsētplānošanas un urbānās antropoloģijas pētījumā tika analizēta pilsētbūvnieciskā situācija, bet intervijās ar 73 mūziķiem, mūzikas menedžmenta pārstāvjiem, kultūrpolitikas veidotājiem, rīdziniekiem un piedāvātās teritorijas iemītniekiem (uzņēmējiem un iedzīvotājiem) – apzināts viņu viedoklis un vajadzības. Tika veikta arī teritorijas pārbaude, mēģinot uzprojektēt Kultūras ministrijas piedāvātās koncertzāles programmu. Pētījumu veica 4. kursa studenti, apmaiņas programmu studenti, darbu vadīja docenti arhitekti Egons Bērziņš, Edgars Bondars, Agate Eniņa, Guntis Grabovskis, Ilze Rukmane-Poča un lektors Matīss Šteinerts. 

Attēls Nr. 1: Scenārijs A – Saglabātas Elizabetes 2 ēka ar jaunu koncertzāles apjomu blakus

Attēls Nr. 2: Scenārijs B – daļēji saglabāta Elizabetes 2 ēka ar jaunu koncertzāles apjomu virs esošās ēkas

Attēls Nr. 3: Scenārijs C – Jauns būvapjoms Elizabetes ielā 2 nojaucot esošo ēku

Attēls Nr. 4: Volta Disneja koncertzāles Losandželosā piemērošana Elizabetes 2 novietnei

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

10. novembris plkst. 13:55

Līdzīgi raksti

Jaunumi

_