RTU ar starptautiskiem partneriem izstrādā rokasgrāmatu uzņēmējdarbības izglītības modernizēšanai visā Eiropā

3. novembris
.
.
RTU ir izveidota spēcīga inovāciju ekosistēma, kas piedāvā zināšanas, mentoringu, vietēja un starptautiska mēroga atbalsta instrumentus, lai ikvienam studentam būtu iespēja attīstīt inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes, uzņēmējspējas un jau studiju laikā radīt jaunus produktus un pakalpojumus vai sākt uzņēmējdarbību. Foto: RTU arhīvs

Lai stiprinātu uzņēmējdarbības izglītību, maksimāli to tuvinot globālā darba tirgus vajadzībām, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes eksperti izzinājuši uzņēmēju un vadītāju kompetences Latvijā. Sadarbībā ar ārvalstu universitāšu ekspertiem izstrādāta brīvi pieejama rokasgrāmata jauno uzņēmēju un vadītāju izglītošanai visā Eiropā. 

«Gan profesionālā vide, gan sabiedrība strauji mainās. Ir pieaugusi nepieciešamība pēc kritiskās domāšanas, radošuma un sadarbības prasmēm. Izglītības iestādēm ir jāpalīdz studentiem kļūt radošākiem un uzņēmīgākiem. Tomēr daļa uzņēmējdarbības mācību kursu Eiropā joprojām ir fokusēti uz vietējiem apstākļiem, piedāvājot monodisciplināras mācības menedžmentā. Tie nereti nav vērsti uz jaunu darba un starptautiskā biznesa tirgos pieprasītu prasmju un kompetenču attīstību, kā rezultātā studentu uzņēmējdarbības prasmju un kompetenču līmenis ir nepietiekam,» norāda RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) Starptautisko programmu nodaļas vadītājs Modris Ozoliņš. 

RTU jau ir izveidota spēcīga inovāciju ekosistēma, kas piedāvā zināšanas, mentoringu, vietēja un starptautiska mēroga atbalsta instrumentus, lai ikvienam studentam būtu iespēja attīstīt inovatīvo domāšanu, jaunrades prasmes, uzņēmējspējas un jau studiju laikā radīt jaunus produktus un pakalpojumus vai sākt uzņēmējdarbību. 

Augstskolām kopumā mainot mācību procesu, koncentrējoties uz uzņēmējdarbības prasmju veidošanu studentos, vairojot organizāciju vadības un līderības prasmes, piedāvājot iespēju strādāt starpdisciplinārās un starptautiskās komandās ciešā sasaistē ar reālo biznesa vidi, tiks stiprināta ilgtspējīga un starptautiska uzņēmējdarbības ekosistēma. 

Izveido rokasgrāmatu
Lai sekmētu uzņēmējdarbības izglītības pārmaiņas visā Eiropā, sadarbojoties RTU, Roterdamas Lietišķo zinātņu augstskolai Nīderlandē, Dienvidaustrumu Somijas Lietišķo zinātņu augstskolai un Anglia Ruskin universitātei Lielbritānijā, izveidota starpdisciplināra uzņēmējdarbības mācību rokasgrāmata. Tajā piedāvāts plašs akadēmiski un praktiskā pieredzē pamatots instrumentu kopums un atziņas, ko mācībspēki var brīvi izmantot, lai attīstītu uzņēmējdarbības izglītības programmas. Rokasgrāmata pieejama arī latviešu valodā. 

Tā izstrādāta ERASMUS+ Stratēģiskās partnerības projektā «Eiropas uzņēmējdarbības apmācības komūna». RTU IEVF ir projekta vadošais partneris, atbildīgs par projekta pētniecības sadaļu. Rokasgrāmatas izstrādi koordinēja Roterdamas Lietišķo zinātņu augstskola, bet Dienvidaustrumu Somijas Lietišķo zinātņu augstskola izveidoja e-platformu, lai veicinātu starptautiskas uzņēmējdarbības ekosistēmas funkcionēšanu, ko veido studenti, universitātes un industrija. Tīkls ļauj sazināties, attīstīt ilgtermiņa stratēģisko sadarbību, apmainīties ar pieredzi un labās prakses piemēriem utt. 

ERASMUS+ Stratēģiskās partnerības projekts vērsts uz uzņēmējdarbības metodoloģijas izstrādi, ņemot vērā aktuālo Latvijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Somijas praksi, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmējdarbības mācīšanai dažādu nozaru studentiem, t.sk. STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierija un matemātika) jomās. 

Biznesa ētika – nepietiekami novērtēta
Pirms rokasgrāmatas izstrādes projekta partnervalstīs tika veikts starpdisciplinārs uzņēmējdarbības mācību pētījums, kurā tika izzinātas uzņēmēju un vadītāju kompetences, kā arī augstskolu un uzņēmējdarbības atbalsta institūciju skatījumu uz to sasniegšanu. Ņemot vērā straujo jaunuzņēmumu vides attīstību Latvijā, RTU IEVF pētnieki lēma pētījumā koncentrēties uz jaunuzņēmumiem un institūcijām, kas atbalsta agrīna biznesa attīstību, piemēram, inkubatoriem, akseleratoriem, un augstskolām, kas īsteno uzņēmējdarbības programmas.

Latvijas uzņēmēji par svarīgākajām kompetencēm uzskata spēju tikt galā ar nenoteiktību, neskaidrību un risku, motivāciju un neatlaidību, kā arī plānošanu un pārvaldību. Kā ne tik svarīga kompetence tiek vērtēta ētiskā un ilgtspējīgā domāšana, finanšu un ekonomikas kompetence, kā arī radošums, stāsta RTU IEVF pētniece Tatjana Ņikitina. Viņa arī norāda, ka Latvijas, Nīderlandes un Somijas jaunzņēmumi savos vērtējumos ir līdzīgi. «Tas ir loģiski, ka motivācija un neatlaidība ir vienas no svarīgākajām kompetencēm, bez tām uzņēmējdarbībā nav ko darīt, neatkarīgi no valsts attīstības un ekonomiskā mantojuma,» viņa saka. Pamatojums tam, kāpēc ilgtspējīgā domāšana un finanšu un ekonomiskā kompetence ir zemāk novērtētas dažādās valstīs gan varētu atšķirties. Ja Skandināvijā ētiskās vērtības ir norma un uzņēmējiem tās pat nešķiet īpaši izceļamas, Latvijas uzņēmējdarbības vide pilnveidojas un ne visiem jaunajiem uzņēmējiem ir izpratne par sociāli atbildīgu un ētisku biznesu. «Lai gan daudz runājam par ētikas principiem, sociāli atbildīgu biznesu un sabiedrisko aktivitāti, ir jāturpina sabiedrības izglītošana,» uzskata T. Ņikitina. M. Ozoliņš papildina, ka pirms gadiem divdesmit uzņēmējdarbības izglītībā par atbildīgu vadību vispār maz tika runāts, viss mainījās pēc pasaules ekonomiskās krīzes un tagad šie principi ir integrēti izglītībā. Savukārt, paplašinot pētījuma mērķgrupu, iekļaujot tajā pieredzējušus uzņēmējus, iespējams, finanšu un ekonomiskajai kompetencei tiktu piešķirts lielāks svars, viņš turpina. 

Latvijas uzņēmēju viedokļi ne vienmēr saskan ar augstākās izglītības iestāžu un biznesa atbalsta institūciju vērtējumu. Piemēram, izglītības iestādes un inkubatori līdzīgi kā uzņēmēji augstu vērtē mācīšanos caur pieredzi. Šī kompetence kā vislabāk novērtēta arī Somijā, kas liecina, ka Latvijas un Somijas uzņēmējdarbības apmācību akcenti ir līdīgi. Jaunuzņēmēji un institūcijas vienlīdz augstu novērtējušas arī kompetenci tikt galā ar nenoteiktību, neskaidrību un risku, bet motivāciju un neatlaidību, kā arī plānošanu un vadību institūcijas neuzskata par kompetenci, kuru būtu ļoti svarīgi attīstīt. «Iespējams, tas saistīts ar pieņēmumu, ka šīm kompetencēm uzņēmējiem ir jāpiemīt kā pašsaprotamām,» pauž T. Ņikitina. Viņa aicina uzņēmējdarbības izglītībā fokusēties uz kompetencēm, kuras uzņēmēji novērtē kā svarīgas, bet kuru reālais līmenis nav pietiekošs.

Jau šobrīd, kā uzsver IEVF lektore un zinātniskā asistente Madara Māra Irbe, biznesa atbalsta institūcijas elastīgi reaģē uz pieprasījumu, pielāgojas vajadzībām, nodrošinot aktuālas apmācības, darbnīcas utt. Viņa arī piebilst, ka pētījumā ne tikai vērtētas kompetences, bet pētīta arī katras valsts labā prakse, piedāvātās uzņēmējdarbības mācību programmas, starpdisciplinaritātes un starptautiskās sadarbības iespējas, vērtēts, cik uzņēmējdarbībā zinoši studenti ienāk augstskolās utt. «Somijai un Nīderlandei ir ilgāka uzņēmējdarbības izglītības pieredze, stiprāka inovāciju ekosistēma, bagātāks finansiālais atbalsts, tomēr pēdējo piecu gadu laikā Latvija šajā jomā ir gājusi uz priekšu septiņjūdžu soļiem. Ir izveidota atbalsta infrastruktūra, tiek piedāvāts plašs programmu klāsts. Piemēram varu minēt RTU Dizaina fabriku – inovāciju un uzņēmējdarbības platformu ar vislabāk aprīkoto prototipēšanas darbnīcu Baltijas valstīs, augsti kvalificētu ekspertu komandu un zinātnisko atbalstu uzņēmējiem, vadītājiem un studentiem, lai radītu inovāciju idejas, augstas pievienotās vērtības produktus un inženiertehniskus risinājumus. Latvijā ir arī citi lieliski piemēri, mēs neesam pabērna lomā,» atzīmē M. Ozoliņš. 

Metodika aprobēta
Īstenojot uzņēmējdarbības mācību pētījumu, tika secināts, ka nav lietderīgi veidot «vienu supermetodisko materiālu, kam būtu jāder visiem», jo situācija un tradīcijas dažādās valstīs atšķiras. Tāpēc tika izstrādāta rokasgrāmata. Metodoloģija arī tika aprobēta partneru augstskolās, tika organizēta arī virtuālas studentu uzņēmējdarbības nometnes Anglia Ruskin universitātē Kembridžā, Lielbritānijā.

Projekts «Eiropas Uzņēmējdarbības apmācības komūna» (Nr.2018-1-LV01-KA203-046974) finansēts no ERASMUS+ un pašu līdzekļiem. 
RTU IEVF ir lielākā RTU fakultāte, kurā augstāko izglītību dažādos ekonomikas un uzņēmējdarbības virzienos iegūst vairāk nekā 4000 studentu. Šogad fakultāte svin savu 55. jubileju. 
 

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

3. novembris plkst. 15:44

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi