Profesore D. Blumberga: Dūmgāzes nodara būtisku kaitējumu cilvēku veselībai, un to radītais piesārņojums ir jāmazina

5. jūlijs, 2019
.
.
.
No kreisās: D. Blumberga, A. Ozola. Ekrānuzņēmums no lr1.lsm.lv

Šis ir jautājums par to, cik lielā mērā mēs apzināmies to, ka gaisa piesārņojums ar dūmgāzu sastāvā esošajām cietajām daļiņām ir mūsu veselības jautājums, jo tā kā šīs daļiņas gaisā ir ļoti sīkā, pat aerosola veidā, mēs tās nevaram redzēt, un tāpēc daudzi arī negrib ticēt, ka viņi tiešām tās ieelpo. Tā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» uzsver Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore profesore Dagnija Blumberga. 

Latvijas mājsaimniecību radītās sīkās putekļu daļiņas, kuras pārsvarā rodas no apkures iekārtām, veido aptuveni 60% no piesārņojuma fona. Piemēram, rūpniecība, rada vien 25% gaisa piesārņojuma, norāda raidījumā.

Kadmijs, arsēns, dzīvsudrabs, hroms, varš, cinks, niķelis, svins, ja dedzina slapju malku – arī kancerogēnais benzopirēns. Tik liela ir dažādu vielu buķete, kas rodas, apkures krāsnīs sadedzinot malku. Tās nonāk cilvēku elpceļos, un mūsu organismu spējas pretoties šīm kaitīgajām vielām ir atšķirīgas, taču ļoti bieži mēs pat iedomāties nevaram, ka kāds varētu būt saslimis tieši šī piesārņojuma rezultātā, uzver D. Blumberga. Lielo katlu māju skursteņi atrodas pietiekami augstu, un to izdalītās dūmgāzes kliedējas atmosfēras augstajos slāņos, tādēļ tās tik vienkārši līdz mums nenonāk, taču pavisam savādāk ir ar vienģimeņu māju skursteņiem, īpaši, ja ārā ir migla un bezvējš. Tāpēc mums šo piesārņojumu vajadzētu kaut kādā veidā mazināt, uzsver profesore. 

Profesore uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija varētu sniegt atbalstu daudzīvokļu māju iedzīvotājiem, lai tie varētu apvienoties un sākt sarunas savā starpā, lai vienlaicīgi ar jautājumu par ēkas labiekārtošanu un siltināšanu risinātu arī jautājumu par vienota energoavota izmantošanu. 

Profesore uzskata, ka politiķu dienas kārtībā būtu iekļaujams jautājums arī par vienģimeņu māju enerģijas patēriņa kontroli, jo izpēte rāda, ka tieši tās tērē vislielāko daudzumu enerģijas, tajā skaitā sadedzinot ļoti daudz malkas. Cits jautājums ir par to, kāda veida un kvalitātes kurināmais tiek dedzināts, jo nekvalitatīvu vai pat aizliegtu materiālu dedzināšana var radīt lielu un sevišķi bīstamu piesārņojumu. 

Raidījums arī vērš uzmanību, ka atbilstoši Eiropas Savienības regulai, pakāpeniski stāsties spēkā dažādi noteikumi, kuri cita starpā paredz to, ka dūmgāzes būs jāattīra (no sākuma tie būs saistoši lielajām katlu mājām, bet vēlāk arī privātmājām), kādai jābūt krāšņu efektivitātei un citi jautājumi. 

Diskusijā piedalījās D. Blumberga, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. To vadīja žurnālists Arnis Krauze. 

2019. gada 2. jūlija Latvijas Radio raidījuma «Krustpunktā» ieraksts
 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

5. jūlijs, 2019 plkst. 11:18

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi