Plāno veidot Eiropas Kosmosa aģentūras Biznesa inkubācijas centru Rīgā

RTU un «Komercializācijas reaktors» parakstījuši sadarbības memorandu.

«Kosmosa tehnoloģijas mēs uzlūkojam kā inovāciju pionierus – kosmosa industrijai izstrādāti risinājumi veicina jauninājumus dažādās tautsaimniecības jomās un atvieglo cilvēku ikdienas dzīvi. Ceram, ka arī iecerētā inkubatora izveide varētu veicināt tādu tehnoloģiju izstrādi, kas ļautu gan attīstīties kosmosa un ar to saistītajām industrijām, gan dotu labumu sabiedrībai,» uzsver RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna. RTU parakstījusi sadarbības memorandu ar «Komercializācijas reaktors».

Iecerēts, ka «Komercializācijas reaktors», kura paspārnē ir attīstījies viens no Latvijas zināmākajiem kosmosa tehnoloģiju uzņēmumiem «Eventech», būs vadošais partneris. Reaktora devums būs arī jau vairākus gadus attīstītā un aprobētā metodoloģija zinātnieku un uzņēmēju sadarbības veidošanā, lai radītu veiksmīgus zinātņietilpīgos uzņēmumus. Savukārt RTU sniegs būtisku artavu centra darbībā, motivējot zinātniekus un studentus piedalīties kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmumos, sniedzot tehnoloģisko un inženierijas atbalstu, kā arī – kopstrādes telpas.

«Sadarbojoties ar «Komercializācijas reaktoru» un apvienojot mūsu kompetences zinātņietilpīgu biznesa ideju un inovāciju attīstībā, mums ir iespēja Latvijā attīstīt augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbību, sekmēt tehnoloģiju attīstību un zināšanu pārnesi,» pauž T. Juhna. Viņš arī skaidro, ka RTU ir zinātniskās iestrādnes kosmosa jomā, piemēram, tiek attīstītas satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās. Tāpat RTU ir pieredze ar kosmosa industriju vai satelītu datu izmantošanu saistītu hakatonu organizēšanā.

Arī «Komercializācijas reaktora» vadītājs Nikolajs Adamovičs norāda: «Šādi radīsim platformu, kurā apvienota «Komercializācijas reaktora» pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība.» Viņš ir gandarīts par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU.
Iecerēts, ka EKA Biznesa inkubācijas centrā Rīgā gadā varētu tikt uzņemti 5–10 kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmumi. Līdztekus apmācībām, pieejamām tehnoloģijām un laboratorijām, uzņēmumu varēs saņemt finansējumu attīstībai vismaz 50 tūkstošus eiro gadā – 50% sniegs EKA, bet vēl 50% līdzfinansējuma būs jāpiesaista inkubatoram – no valsts, pašvaldības u.tml. Lai izveidotu EKA Biznesa inkubācijas centru, būs nepieciešams vismaz gads, jo jāizpilda vairāki priekšnosacījumi. Pirmkārt, Latvijai būs jāpievienojas EKA programmai ARTES, otrkārt, jāpiesaista līdzfinansējuma avoti, treškārt, jāiesniedz oficiāls pieteikums EKA, atbildot uz noteiktiem jautājumiem.

Eiropā pašlaik ir 20 EKA Biznesa inkubācijas centri, tostarp viens arī Baltijā – Tartu, Igaunijā. Šajos biznesa centros tiek attīstīti vairāk nekā 180 jaunuzņēmumu agrīnajā stadijā, kopumā izveidoti vairāk nekā 700 uzņēmumu.

«Kad runājam par kosmosa tehnoloģijām, parasti saistām tos ar dažādām misijām uz citām planētām vai zvaigznēm, ar kaut ko tādu, kam nav tiešas ietekmes uz cilvēku ikdienu. Tomēr EKA Biznesa inkubācijas centru uzņēmēji ir spējuši pierādīt pretējo – kosmosa tehnoloģijas risina problēmas tepat uz Zemes, kā arī stimulē eksportu,» uzsver N. Adamovičs. Piemēram, Madrides EKA Biznesa inkubācijas centrā attīstītas tādas tehnoloģijas, kas ļauj izmantot dronus ugunsgrēku dzēšanai, lidostu kalibrēšanai un vilcienu sliežu pārbaudei. Tehnoloģijas, kas attīstītas, lai labāk redzētu objektus kosmosa attēlos, palīdz cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Savukārt Portugāles EKA Biznesa inkubācijas centra projekts ir ģenerējis vairāk nekā 11,5 miljonus eiro pārdošanā un apgrozījumā, radot 30 jaunuzņēmumu un aptuveni 100 darbavietu. Kosmosa tehnoloģijās balstītie risinājumi tiek izmantoti, lai radītu jaunus produktus un pakalpojumus transporta un loģistikas, veselības aprūpes, lauksaimniecības un vides jomā. «Šādu piemēru ir daudz. Zinātņietilpīgajiem jaunuzņēmiem attīstības ceļš ir ilgāks un sākotnēji nepieciešams lielāks finansiālais atbalsts nekā IT risinājumos balstītajām «start-up» kompānijām. Taču pēc tam arī ieguvums var būt krietni lielāks un ar plašāku pozitīvo ietekmi uz valsti un sabiedrību. Mūsu uzdevums ir mērķtiecīgi izmantot šo biznesa inkubatoru kā rīku, kā tramplīnu Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem,» teic N. Adamovičs.