Partijas pirms vēlēšanām sola palielināt finansējumu studijām un zinātnei, stiprināt jauno pētnieku ataudzi un attīstīt inovācijas

1. jūnijs, 2022
.
.
.
Diskusiju «6 pret 6» rīkoja Latvijas Universitāšu asociācija, un tās mērķis – iepazīstināt politiķus ar augstākās izglītības aktuālākajām problēmām, kas būtu jārisina nākamajai Saeimai. Foto: Vitālijs Vinogradovs, RTU

Nepieciešamība palielināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, studentu skaita pieaugums STEM (Science, Technology, Engineering, and Mathematics) jomās, nākotnē virzīšanās uz valsts finansētu augstāko izglītību, inovāciju ekosistēmas stiprināšana Latvijā un augstākās izglītības un zinātnes likumdošanas sakārtošana ir svarīgākie jautājumi, ko 25. maijā notikušajā Latvijas universitāšu rektoru un populārāko politisko partiju pārstāvju diskusijā «6 pret 6» politiķi solīja risināt 14. Saeimas laikā. 

Uz tikšanos ar universitāšu vadību bija aicinātas pēc reitingu tabulām populārākās partijas. «Jauno Vienotību» (JV) pārstāvēja Arvils Ašeradens, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – Viktors Valainis, Nacionālo apvienību (NA) – Ieva Siliņa, «Saskaņu» – Edgars Kucins, «Attīstībai/Par!» – Juris Pūce un «Progresīvos» – Antoņina Ņenaševa. Universitāšu vadību pārstāvēja Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, Latvijas Lauksaimniecības universitātes kanclers Ziedonis Helvigs, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis un Liepājas Universitātes rektore Dace Markus.

Augstākā izglītība

Valdošās koalīcijas partijas savus priekšlikumus prezentēja, jau konkrēti informējot par darba procesā esošajiem jautājumiem. «Jaunās vienotības» (JV) pārstāvis un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ziņoja, ka «esam sarunu procesā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par to, kā trīs gadu laikā nonākt pie 4000 STEM spējīgiem studentiem», kā arī IZM atbalstot obligātā eksāmena ķīmijā, fizikā, bioloģijā vai dabaszinībās ieviešanu 2025./2026. mācību gadā. Kā citus prioritāri risināmus darbus A. Ašeradens minēja augstskolu daļēju konsolidāciju, akadēmiskās karjeras modeļa izstrādi un ieviešanu, kā arī finansējuma pieaugumu augstskolām vismaz 60% apmērā nākamo četru gadu laikā. Bez tam arī, viņaprāt, ir jāsakārto jautājums par reģionālajām augstskolām un jāpieņem vienotais Augstākās izglītības un zinātniskās darbības likums. 

Savukārt «Attīstībai/Par!» pārstāvis Juris Pūce izvirzīja domu, ka nākamajā Saeimas periodā «vajadzēs vairāk finansēt augstāko izglītību iepretim vispārējai izglītībai, kas tiek finansēta virs vidējā līmeņa OECD valstīs». Viņaprāt, nepieciešams vairāk budžeta vietu, īpaši STEM jomās, ne tikai vietējiem, bet arī ārzemju studentiem, kā arī jāparedz lielāks finansējums vienai studiju vietai, taču – orientējoties uz rezultātu un paralēli strādājot pie studentu atbalsta sistēmas, orientējoties īpaši uz maģistrantūrā studējošajiem. «Attīstībai/Par!» arī uzskata, ka izglītība palīdz risināt sociālo un reģionālo vienlīdzību, taču nepieciešama augstskolu resursu koncentrācija, «citādi izcilību nesasniegsim nekad». 

Toties Nacionālās apvienības (NA) pārstāve un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietniece, kā arī Valsts prezidenta ārštata padomniece izglītības un zinātnes politikas jautājumos Ieva Siliņa uzsvēra, ka augstākās izglītības iestādes ir «savu līguma daļu turējušas, bet valsts patiesībā nav», jo studijām «klāt nav nācis ne centa», taču tajā pašā laikā reālās studenta izmaksas netiek segtas pilnībā, un tas ir «absurds, kas jāizbeidz absolūti». I. Siliņa uzskata, ka Latvijā vajadzētu virzīties uz valsts apmaksātu augstāko izglītību, tomēr viņa šaubās, ka tas varētu notikt tuvākajos gados, ņemot vērā, ka valsts patlaban nespēj pilnībā nosegt augstskolu izdevumus vienam studentam. Viņa arī uzskata, ka jāsakārto likumdošanas bāze un jāpieņem Zinātņu universitātes likums. 

Opozīcijas partijas bija kritiskas par 13. Saeimas laikā paveikto. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Viktors Valainis atgādināja, ka Saeimai šajā sasaukumā nav izdevies pieņemt vienotu augstākās izglītības un zinātnes likumu, tāpēc ZZS tā būtu prioritāte 14. Saeimā. Viņš uzskata, ka ir «pēdējais laiks» Latvijā ieviest bezmaksas izglītību, «lai mēs izturētu konkurenci, veidotu elastīgus mācību apstākļus un lai Latvijas universitātes būtu interesantas ārvalstu studentiem,» tāpēc arī šo jautājumu ZZS uzskata par prioritāri risināmu.

Arī «Saskaņa» par prioritāti izvirza valsts finansējuma paplašināšanu augstākajā izglītībā jomās, kur valstij trūkst speciālistu, kā arī nepieciešamību risināt pedagogu trūkuma jautājumu, pedagoģijas studentiem maksājot stipendijas un nodrošinot bezmaksas studijas, stāstīja Saeimas deputāts Edgars Kucins. Par vēl vienu prioritāti viņa partija uzskata augstākās izglītības iestāžu attīstību reģionos, īpaši Daugavpilī, saglabājot Daugavpils Universitātes statusu un izmantojot tās potenciālu. Tāpat «Saskaņa» uzskata, ka mācību iestādēs ir nepieciešams ieviest «modernu daudzvalodību», studiju procesu nodrošinot latviski, taču vienlaikus «plaši un elastīgi izmantojot gan Eiropas Savienības, gan nacionālo minoritāšu valodas.»

Savukārt patlaban Saeimā nepārstāvēto «Progresīvo» valdes līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa akcentēja, ka investēt STEM jomu apguvē nepieciešams jau pirmsskolā un pamatskolā, īpaši investējot pedagogu izglītībā, jo tikai tad var sagaidīt, ka vairāk jauniešu izvēlēsies studijas STEM jomā. Tāpat viņa uzskata, ka nepieciešams veicināt augstākās izglītības pieejamību, diferencējot stipendiju saņēmējus un studiju programmas pielāgojot darba tirgus prasībām, kā arī vairāk piesaistīt starptautiskus mācībspēkus.  

Zinātne

Par finansējuma palielināšanu zinātnei un inovāciju ekosistēmas radīšanu vienprātība valda visās diskusijā pārstāvētajās partijās. «Mums ir jāsāk investēt zinātnē, lai mums būtu vairāk tehnoloģiju, vairāk uzņēmumu, vairāk naudas, lai mēs kā sabiedrība dzīvotu labāk,» uzskata I. Siliņa (NA), norādot, ka patlaban zinātne tiek finansēta pamatā no projektiem. Viņasprāt, ir jāmaina pašreizējā sistēma, kad zinātnes bāzes finansējums, kas ir tikai 20% no pētniecības organizāciju budžeta, tiek veidots tikai vienam gadam un augstskolas to saņem otrā ceturkšņa vidū. I. Siliņa uzskata, ka bāzes finansējumam jābūt vismaz 40% no pētniecības iestādes budžeta un tas ir jāplāno trīs gadiem. Tāpat viņa akcentē, ka jāveido inovāciju ekosistēma, kuras centrā būtu universitātes, kas ļautu uzņēmumiem savus izgudrojumus pārvērst produktos un iegūtu finansējumu ieguldītu turpmākajos pētījumos. 

Līdzīgs redzējums arī NA koalīcijas partnerei «Attīstībai/Par!», kas uzskata, ka pētniecībai ir jāpalielina finansējums, taču tas ir vidēja termiņa, nevis tuvāko divu, trīs un četru gadu jautājums, partijas pozīciju klāstīja J. Pūce. Viņš arī akcentēja, ka daudz lielāka loma jāvelta inovācijām, motivējot uzņēmumus iesaistīties pētniecības un attīstības (research & development – R&D) procesā: «Mums tikai 340 uzņēmumu 2020. gadā savos pārskatos ir deklarējuši ieguldījumu R&D, ir jāsaprot, kas viņus var motivēt ieguldīt vairāk.» Tāpat, pēc J. Pūces domām, doktorantūras studijas iespējami plaši jāattīsta par valsts budžeta naudu, aptuveni 40–50% studentu piesaistot no ārvalstīm. 

Savukārt premjera partija «Jaunā Vienotība» uzskata – Latvijā «nav citas izejas kā nākamajā politiskajā ciklā izveidot stratēģiju, lai vismaz divas zinātnes universitātes būtu [starptautisko reitingu] top 500, līdzīgi kā Tartu Universitāte jau ir top 300,» teica A. Ašeradens. Viņš uzskata – lai to sasniegtu, nepieciešams radīt jaunu, uz izcilību vērstu, akadēmiskās karjeras modeli, noteikt, stiprināt doktorantūru un meklēt jaunus pētniecības attīstības modeļus, kā arī attīstīt start-up vidi, lai veidotos zināšanu pārnese uz biznesu. 

Arī opozīcijas partijām līdzīgs skatījums. ZZS domā, ka ir jāveicina «maksimāla augstskolu sasaiste ar uzņēmumiem» un, lai rastu finansējumu inovācijām, pie valdības jāveido inovāciju padome, kā tas bijis ZZS vadītās valdības laikā. Tāpat nepieciešams pētniecībā ieguldīt privātās investīcijas, kā tas, pēc V. Valaiņa vārdiem, ir Tartu universitātē. Savukārt «Saskaņa» uzskata, ka zinātnei ir jānodrošina finansējums 1% no iekšzemes kopprodukta, kā tas jau ir paredzēts Zinātniskās darbības likumā, kā arī jānodrošina uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstība. 

Savukārt «Progresīvie» akcentēja pašreizējo izaicinājumu – neprognozējamību zinātnes finansējumā, kad īpaši jaunie zinātnieki ir atkarīgi no Eiropas Savienības projektiem. Tāpēc, kā uzsvēra A. Ņenaševa, ir jāpalielina valsts finansējums zinātnei – 1,5% no IKP ilgtermiņā, kā arī jāveicina uzņēmumu līdzekļu piesaiste pētniecībā, attīstot komercializāciju un nodrošinot iespēju pētniecības iestādēm brīvāk sadarboties ar privāto sektoru, lai peļņu ieguldītu zinātnisko institūciju attīstībā.   

Diskusiju rīkoja Latvijas Universitāšu asociācija, un tās mērķis – iepazīstināt politiķus ar augstākās izglītības aktuālākajām problēmām, kas būtu jārisina nākamajai Saeimai, kā arī uzklausīt partiju redzējumu par konkrētajiem jautājumiem, lai palīdzētu tām veidot kvalitatīvu programmatisko piedāvājumu priekšvēlēšanu programmās. 

Priekšvēlēšanu diskusija par augstāko izglītību un zinātni «6 pret 6»

 

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

1. jūnijs, 2022 plkst. 14:38

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi