Māris Turks: Ķīmijas kā fundamentālās zinātnes galvenais uzdevums – izstrādāt jaunas metodes

Intervijā, kas publicēta divās daļās Latvijas Zinātnes akadēmijas (LZA) izdevumā, profesors un asociētā profesore Irina Novosjolova stāsta par sintēzes metodēm, plānotiem un neplānotiem sintēzes procesa rezultātiem, zinātnes komercializāciju un pienesumu tautsaimniecībai. 

Viņu vadībā RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūtā izstrādātas jaunas purīnu atvasinājumu sintēzes metodes. LZA to atzina par vienu no 2020. gada sasniegumiem zinātnē. Purīna klases savienojumi zināmi kā nozīmīgi ārstniecības preparāti, un salīdzinoši nesen tiem parādījušies arī pielietojumi materiālzinātnē. Jaunu sintēzes metožu izstrāde purīna aizvietošanai paver iespējas radīt līdz šim nezināmas atvasinājumu klases, kas medicīnas ķīmiķiem un materiālzinātniekiem atļauj dizainēt jauna tipa molekulas un to pielietojumus. Jaunajiem purīna atvasinājumiem novērotas izteiktas luminiscentās īpašības, un uz to bāzes radīti gan jauni metālu jonu sensori, gan organiskās gaismu emitējošās diodes.

«Šis nav klasisks medicīnas ķīmijas projekts. Neesam identificējuši konkrētu enzīmu vai konkrētu receptoru, kuru vēlamies inhibēt, lai izārstētu slimību X. Līdz ar to bioloģisko aktivitāšu testēšana, jāatzīst, būtu diezgan neefektīvs pasākums, tāpēc arī šajā projektu grupā to neattīstījām, taču noteicām, ka šie savienojumi fluorescē ja tos apstaro ar gaismu vai ja tiem pievada elektrību. Tas ir ļoti aktuāls pētījumu virziens par organisko savienojumu gaismu emitējošām diodēm jeb OLED,» intervijā pauž M. Turks. 

Intervijā zinātnieki plašāk stāsta arī par purīnu klases savienojumiem medicīnas ķīmijā un farmakoloģijā. «Purīns ir heterocikliska bāze, kas ir ietverta mūsu dezoksiribonukleīnskābju (DNS) un ribonukleīnskābju (RNS) sastāvā. Tātad ikvienā no mums ir purīna bāzes. Tāpat purīna bāze ir sastopama, piemēram, kofeīnā – kafijā un tējā. Mēs modificējam to atvasinājumus. Tāpat dažādiem purīna atvasinājumiem piemīt bioloģiska aktivitāte, jo purīna atvasinājumi ir zināmi kā pretvīrusa un pretvēža preparāti, kurus izmanto medicīnā, ārstējot dažādas slimības,» skaidro I. Novosjolova. 

Tiek arī skaidrots, kāpēc vajadzīgas arvien jaunas sintēzes metodes un kāda ir fundamentālās zinātnes loma. Jautāts par zinātnes attīstību sasaistē ar tautsaimniecību, MLĶF dekāns pauž, ka visiem zinātniekiem nav jābūt uzņēmējiem – katram ir jādara tas, ko viņš prot vislabāk –, tomēr sasaistei ir jābūt un zinātnei ir jādod pienesums tautsaimniecībai. «Universitātes līmenī studijas nevar atraut no zinātnes, ja to izdara, universitāte pārvēršas par tehnikumu. Lai universitāte darbotos ir vajadzīga zinātne. Jābūt profesoriem un mācībspēkiem, kuri apzinās pasaules zinātnes elpu, kuri spēj darboties līdzi pasaules zinātnei, kuri spēj piesaistīt grantus un projektus. Kad studenti izstrādā bakalaura un maģistra darbus, nemaz nerunājot par promocijas darbiem, daudzi darbi jau no bakalaura līmeņa ir izstrādāti zinātnisko projektu tēmās. Tātad, ja nebūtu projektu, nebūtu arī bakalaura darbu. Būtu kādi citi, ar zinātni nesaistīti. Tagad tie darbi ir piesaistīti pie zinātniskām pētījumu tēmām, un jaunieši var apgūt visu zinātniskās attīstības procesu. Man to ir viegli un droši teikt, jo mēs RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūtā veicam gan fundamentālos pētījumus, kuru rezultātus publicējam labos ārzemju žurnālos, gan pildām ķīmijas un farmācijas uzņēmumu līgumdarbus, kuru rezultātus šodien ievieš ražošanā. Atkarībā no gada un veiksmes konkursos nodrošinām 40–70% no RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes līgumdarbu apjoma. Kā zinātnieki ļoti atbalstām tautsaimniecību ar savu ekspertīzi, bet tas neliedz uzskatīt, ka fundamentālajai zinātnei kā procesam, nav uzreiz viss jāievieš ražošanā.

Tie, kuri nevēlas būt zinātnieki, bet grib pēc bakalaura vai maģistra grāda iegūšanas strādāt nozarē, viņi vienalga apzinās, ko nozīmē izpētīt procesu, ko nozīmē sākt punktā, kad nekas nav zināms, kad priekšā ir tikai literatūra. Tādā kontekstā universitāte ir tā vieta, kur ir zinātnē balstīts studiju process, vieta, kur varam sadarboties ar uzņēmējiem un dot pienesumu tāpēc, ka ir pietiekami labi attīstīta infrastruktūra un daudz zinātnieku, kuriem jau ir doktora grāds un kuri uz visu skatās citādi nekā, piemērām, nozares laborants, un kuri spēj attīstīt metodes un nodot tās izmantošanai nozarē. Tas ir ļoti nozīmīgs pienesums. No tā zinātnes loka noteikti izaugs cilvēki, kuri atradīs savu vietu arī tad, ja viņi nevēlēsies būt zinātnieki, bet gribēs veidot jaunuzņēmumus, jo viņiem ir radusies ģeniāla doma, ko attīstīt. Atkal būs pienesums!» ir pārliecināts M. Turks.

Intervijas pirmā daļa. RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūtā izstrādātas jaunas purīnu atvasinājumu sintēzes metodes. 

Intervijas otrā daļā. Plānojam vienu, bet māte daba saka – šī reakcija ir citāda.