Maģistra grāds RTU – nodrošināts darbs un atalgojums, kas par 94% pārsniedz valstī vidējo

Augstākās izglītības vērtību apliecina gan absolventu monitorings, ko jau vairākus gadu veido Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), gan Ekonomikas ministrijas (EM) darba spēka prognozes. Arī Eurostat nodarbinātības apsekojumi visā Eiropas Savienības teritorijā apliecina to pašu – iegūtās izglītības līmenis būtiski ietekmē nodarbinātību.

Tirgū arvien vairāk jūtams augsti kvalificētu profesionāļu trūkums, īpaši Latvijas tautsaimniecības un visas valsts attīstībai tik būtiskajās inženierzinātnēs un augstajās tehnoloģijās. Uz to regulāri norāda arī dažādu nozaru un lieluma uzņēmumu vadītāji. Sagaidāms, ka nākotnē tas kļūs par nopietnu izaicinājumu attīstībai daudziem uzņēmumiem. EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes liecina, ka trūkst augstākās kvalifikācijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), inženierzinātņu un dabaszinātņu speciālistu. Līdz 2030. gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics) virzienos var sasniegt 9,1 tūkst. Savukārt darbaspēka pārpalikums ar augstāko izglītību sociālo, humanitāro un komerczinību jomās arvien pieaugs un 2030. gadā varētu sasniegt 26,5 tūkst., kas ir ievērojami vairāk par iepriekš prognozēto. 

Konkurētspējīgu STEM izglītību visos līmeņos no koledžas līdz doktorantūrai nodrošina RTU. 

Augstāka izglītība = pieprasīta pārmaiņās
Piedzīvojam tautsaimniecības izmaiņas, kas transformē arī darba tirgu. Covid-19 pandēmija veicinājusi darba formas maiņu un straujāku tehnoloģiju ienākšanu. Arī nepieciešamība celt produktivitāti un pievienoto vērtību pieprasa dažādu procesu automatizāciju. Sagaidāms, ka tehnoloģiju strauja attīstība – lielie dati, mākslīgais intelekts, robotizācija – nākotnē vēl būtiskāk mainīs ierastās darba attiecības. EM darba spēka prognozes lēš, ka tehnoloģijas mazāk ietekmēs profesijas, kur nepieciešams augsts izglītības līmenis, augsta sociālā mijiedarbība un spējas plānot un vadīt sarežģītus apstākļus. Savukārt visgrūtāk darba tirgū konkurēt būs cilvēkiem, kuri strādā zemas kvalifikācijas profesijās, kur nepieciešama samērā zema līmeņa izglītība, ir daudz šobrīd vēl manuāli veicamu pienākumu vai tiešās apkalpošanas.

Darba spēka prognozes liecina, ka Latvijā palielināsies augstas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījumu, bet samazinās zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaitu. Līdz 2040. gadam pieprasījums pēc vienkāršajām profesijām varētu samazināties par vairāk nekā 35%, bet augstākās kvalifikācijas darbavietas varētu veidot pat vairāk nekā pusi no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā. Līdz ar to tikai loģiski, ka palielināsies pieprasījums pēc darbiniekiem ar augstāko izglītību. 

Augstāka izglītība = augstāka nodarbinātība

IZM veidotais absolventu monitorings rāda, ka jau šobrīd augstāka izglītība ir ceļš gan uz labāku nodarbinātību kā tādu, gan labāku nodarbinātību augstas kvalifikācijas profesijās. 

RTU absolventiem ir augsti nodarbinātības rādītāji jau uzreiz pēc augstākās izglītības iegūšanas. Trīs gadu dati (dati par 2017., 2018. un 2019. gada absolventiem) rāda, ka vidēji 87% bakalaura programmu absolventi jau pirmajā gadā pēc absolvēšanas ir nodarbināti, bet tūlīt pēc maģistrantūras pabeigšana nodarbinātība ir vēl augstāka – ap 92%. Turklāt vienlīdz augsti nodarbinātības rādītāji ir gan tiem studentiem, kuri RTU absolvējuši pirms gada, gan tiem, kuri darba tirgū ir jau vairākus gadus. 

Salīdzinājumam – vidējā nodarbinātība Latvijā vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem pēdējos gados svārstās ap 77%, pērn tā samazinājies līdz 75,3 % liecina Eurostat dati. 

Vēl uzskatāmāk izglītības vērtību parāda dati par RTU absolventu nodarbinātību augstas kvalifikācijas profesijās. Ja uzreiz pēc bakalaura grāda iegūšanas augstas kvalifikācijas profesijās nodarbināti ap 77% strādājošo RTU absolventu, pēc maģistrantūras absolvēšanas šis rādītājs jau sasniedz 90%.  

Ja skatās pa studiju jomām, īpaši augsti nodarbinātības rādītāji augstas kvalifikācijas profesijās ir absolventiem, kuri maģistrantūrā apguvuši matemātiku, IT un dabas zinības, taču arī visās citās RTU studiju jomās rādītāji ir ļoti labi, apliecinot uzņēmēju gadiem teikto – augsti kvalificēti speciālisti ir ļoti pieprasīti. Ne velti tieši RTU ir darba devēju ieteiktākā augstskola jau vienpadsmit gadus pēc kārtas (Latvijas Darba devēju konfederācijas un karjeras portāla «Prakse.lv» aptaujas dati).

Augstāka izglītība = augstāki ienākumi

Tieši tāpat ar izglītību korelē arī atalgojuma rādītāji. Jo tā ir augstāka, jo lielāka iespēja strādāt pieprasītu darbu, saņemot par to konkurētspējīgu atalgojumu. Absolventu monitoringa dati par 2020. gadu rāda, ka gadu pēc maģistra grāda iegūšanas RTU absolventi ienākumi vidēji par 75% pārsniedza vidējo darba samaksu valstī, trīs gadus pēc absolvēšanas – tie bija jau par 94% lielāki. Turklāt RTU absolventu ienākumi bija augstāki, salīdzinot ar vidējiem ienākumiem, ko gūst Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventi. 

Augstākā izglītība = nepārtraukta pilnveide
Darba tirgus izmaiņas pieprasa no tirgus dalībniekiem spēju un vēlmi mainīties līdzi. Tehnoloģijas attīstās strauji, tādēļ visu laiku ir jāiegūst jaunas zināšanas, prasmes, pieredze, lai kļūtu par izcilu un vienmēr pieprasītu speciālistu vai mainītu savu kvalifikāciju un nodarbošanos atbilstoši tam, kas tirgū tiek pieprasīts. Studējot RTU maģistrantūrā, ir plašas iespējas ne vien padziļināt sava zināšanas izvēlētajā nozarē, bet arī daļēji vai pat pilnībā mainīt darbības jomu, kļūstot par starpdisciplināru profesionāli ar vēl plašākām darba iespējām. Studijās gūtās zināšanas var būt arī pamats sava uzņēmuma veidošanai. Proti, RTU nodrošina zināšanas un prasmes, kas topošajiem inženieriem ļauj radīt inovācijas, bet arī pārvērst tās jaunos produktos un pakalpojumos, veidot uzņēmumus un kļūt ne tikai par pieprasītiem augsta līmeņa darba ņēmējiem, bet arī veiksmīgiem darba devējiem.

Uzņemšana RTU maģistrantūrā turpinās līdz 26. augustam.