Licencējot projektā «Demola Latvia» izstrādātos uzņēmumu problēmsituāciju risinājumus, studenti piesaista 17 tūkst. eiro

«Demola Latvia» ir sadarbības platforma studentiem, uzņēmumiem un universitātēm. To uztur Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tiesības šo projektu īstenot Latvijā RTU ar partneriem ieguva 2017. gadā, līgums beigsies šā gada beigās, šī ir trešā un noslēdzošā sezona. 

«Pateicoties «Demola Latvia» iniciatīvai, ir izveidots pamats ciešākai sadarbībai starp industriju un studentiem. Projekta laikā studenti ir pierādījuši savu spēju risināt komplicētas organizāciju vai nozares problēmas, piedāvājot inovatīvus, radošus, pamatotus risinājumus,» pauž RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede, norādot, ka par veiksmīgu sadarbību liecina tas, ka licencēta gandrīz puse no iepriekšējās divās sezonās izstrādātajiem risinājumiem, studentiem atlīdzībā par paveikto darbu kopumā izmaksājot 17 tūkst. eiro. Projekts apvienojis studentus no vairāk nekā 15 augstākās izglītības iestādēm, veicinot starpdisciplināru sadarbību, zināšanu pārnesi un papildināšanu. «Uzskatu, ka tas ir tikai sākums un veiksmīgs testa rezultāts. Vēlamies nākotnē pacelt «Demola» projektu jaunā līmenī, iesaistot vēl vairāk uzņēmumu, paaugstinot industrijas uzticēšanos un iesaisti koprades procesā,» viņa uzsver. Jaunā formā un kvalitātē nākamā «Demolas» sezona tiks izsludināta 2019. gada rudenī.

Novērtē risinājumus 

Noslēguma sezonā 12 studentu komandas meklēja risinājumus desmit uzņēmumu – «Latvijas Dzelzceļš», «SAF Tehnika», «Johnson&Johnson», «Tieto», «Balta», «Forevers», «Telema», «Hansab», «Metropolis Riga» un «Amigo» –problēmsituācijām. Piecus risinājumus žūrija novērtējusi ar simpātijas balvām. 

RTU simpātijas izpelnījās «Johnson&Johnson» vajadzībām piedāvātais socializēšanās rīks hroniskas ādas iekaisuma slimības psoriāzes skartajiem.  Tas ļauj slimniekiem iegūt nepieciešamo informāciju, atbalstu, socializēties, iesaistīties mentoringa programmā. Ar RTU simpātiju balvu tika novērtētas arī studentu piedāvātās idejas taktiskākai komunikācijas stratēģijai, kas ļautu palielināt apdrošināšanas kompānijas «Balta» pakalpojumu izmantotāju skaitu. Kā norāda komandas pārstāvji – ir jāmeklē jauni uzrunāšanas ceļi, jo aptaujas liecina, ka liela daļa sabiedrības nevēlas tikt sasniegta, vēl citi saka, ka atradīs apdrošināšanas piedāvājumus paši, kad viņiem tas būs nepieciešams.   

Savukārt LIAA pozitīvi novērtēja interaktīvo karti, kas izstrādāta investīciju novērtēšanai kādā teritorijā, atsaucoties nekustamo īpašumu kompānijas «Metropolis Riga» definētajai problēmsituācijai. Šobrīd lēmumus nekustamo īpašumu jomā sarežģī sadrumstalotā informācija, kas jāmeklē dažādās valsts uzturētās datu bāzēs. 

Izaicinoši

Sarežģītas situācijas priekšā ir arī «Latvijas Dzelzceļš». Līdz ar Eiropas Parlamenta politiku pakāpeniski atteikties no lauksaimniecībā izmantojamā herbicīta glifosāta, pilnībā to aizliedzot 2022. gada beigās, uzņēmumam laikus ir jārod cits risinājums cīņai ar nezālēm sliežu līnijās. Tas gan nav vienkārši, jo, kā norāda pie problēmsituācijas strādājošās studentu komandas pārstāvji, jauna un efektīva ķīmiska preparāta izstrāde var prasīt daudzus gadus un miljonos eiro mērāmas investīcijas. Tāpēc «Demola Latvia» komanda uzmanību vērš uz fizikālām metodēm cīņai ar nezālēm, piemēram, to iznīcināšanu, izmantojot mikroviļņus, elektrību, tvaiku, karstu ūdeni. Tās nav tik efektīvas kā glifosāts, taču pētniecības lauks ir plašs, saka studenti. Viņi «Latvijas Dzelzceļu» rosina izmantot elektroenerģiju – šāda metode būtu ātra, nezāles iznīcinoša, videi draudzīgāka, bet dārgāka par herbicītu izmantošanu. Risinājums saņēma LU simpātiju balvu. Savukārt starptautiskās inovācijas un tehnoloģiju konferences «TechChill» specbalva nonāca pie komandas, kas «SAF Tehnikai» palīdz meklēt ērtu un salīdzinoši vienkāršu risinājumu precīzai gaisa temperatūras mērīšanai, nepakļaujoties ārējo apstākļu ietekmei. 

«Demola Latvia» žūriju veido RTU Dizaina fabrikas vadītāja p.i. Līga Efeja, LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš un LIAA Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Linda Grīnfelde. 

Paskatīties ārā no kastes 

No iepriekšējās divās sezonās izstrādātajiem risinājumiem 11 ir licencēti, tos iegādājušies uzņēmumi «Forevers», «Swedbank», «KPMG», «Omniva», «Starptautiskā lidosta Rīga», «Lattelecom», «Inobox.lv», «Latvijas Pasts», «Eco Baltia vide», Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. Piemēram, NVA novērtēja studentu komandas risinājumu, kā ar pārdomātu norāžu un informācijas pasniegšanu uzlabot klientu apkalpošanu Rīgas reģiona filiālē, «KPMG» – kā motivēt gados jaunus darbiniekus, «Swedbank» – kā padarīt ērtāku internetbankas lietošanu dažādās ierīcēs, «Omniva» – kā izvēlēties piemērotāko vietu jaunu pakomātu izvietošanai. 

Licenču pārdošana ir viens no ieguvumiem, piedaloties «Demola Latvia», norāda RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna. Studentiem projekts ļauj sadarboties ar citu nozaru topošajiem profesionāļiem internacionālā vidē, kā arī strādāt ar reāliem uzņēmējdarbības izaicinājumiem, īstermiņā saņemot klienta novērtējumu. Savukārt uzņēmumiem atvērtās inovācijas modelis ļauj «domāt ārpus kastes», radot un saņemot nebijušus risinājumus, kurus ikdienā traucē ģenerēt nepieciešamība visu uzmanību veltīt akūtajiem procesiem. «Jā, studenti jauni, viņiem trūkst profesionālas pieredzes, bet šajā gadījumā tas nav trūkums, bet gan priekšrocība,» saka T. Juhna.

Dalībnieki norāda uz vēl kādiem ieguvumiem – «Demola Latvia» ļauj apgūt dizaina domāšanas metodes, māku uz problēmu palūkoties no dažādiem skatu punktiem, uzlabo saskarsmes un komandas veidošanas prasmes, prezentēšanas iemaņas, ļauj ielūkoties uzņēmējdarbības procesos, mudina domāt globāli.

Kopumā projektā «Demola Latvia» trīs sezonu laikā 39 problēmsituācijas piedāvāja 32 kompānijas un iestādes, piemēram, «Inbox.lv», «Bite», «KPMG», «SEB banka», «Starptautiskā lidosta Rīga», «Lattelecom», «Latvijas Dzelzceļš», «Swedbank», «Amserv Motors» u.c. Risinājumus starptautiskās un starpdisciplinārās komandās meklēja 195 studenti no vairāk nekā 15 Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Interese par dalību programmā bija daudz lielāka – saņemti 525 studentu pieteikumi. Ar viņiem strādāja 15 mentori, lektori un koordinatori.