Latvijas zinātnieki izstrādā metodi, lai noteiktu koronavīrusa izplatību vidē

19. maijs
.
.
Foto: Pixabay.com

Latvijas zinātnieki izstrādā jaunu monitoringa metodi, kas palīdzēs noteikt koronavīrusa pārnesi notekūdeņos un izplatību vidē. Tas nepieciešams, lai saprastu, kādus vīrusu ierobežojošus pasākumus īstenot un kādus preventīvus pasākumus veikt, ņemot vērā ne tikai vīrusa pārnesi no cilvēka uz cilvēku, bet plašākā mērogā – visā ekosistēmā. Pētījumu veic Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) kopā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (BMC) un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu (BIOR).

Patlaban koronavīrusa izplatība vidē, tā izdzīvošanas ilgums, iedarbības mehānismi uz cilvēkiem un mijiedarbība ar dzīvniekiem nav pietiekami izpētīta, taču šī informācija ir svarīga, lai lemtu gan par rīcību ārkārtējā situācijā, gan ierobežojumu atvieglojumiem vai to atcelšanu, gan arī par preventīviem pasākumiem nākotnē, lai novērstu ne tikai koronavīrusu, bet, iespējams, vēl arī citus, varbūt pat bīstamākus vīrusus. 

Lai izprastu koronavīrusa izplatības mehānismu, zinātnieki par izpētes objektu izvēlējušies notekūdeņus, kas ir viens no iespējamajiem posmiem vīrusa izplatības ķēdē. Ir paņemti paraugi no vairākām Latvijas pilsētu notekūdens attīrīšanas sistēmām un vienā no tiem ir konstatēta vīrusa klātesamība. Pagaidām nav pierādījumu, ka vīruss kanalizācijā spēj izraisīt tālāku infekciju, kā arī nav noteikta vīrusa koncentrācija, jo tam nepieciešams izstrādāt precīzākas izdalīšanas vai koncentrēšanas metodes. 

Taču atklājums ir viesis skaidrību, ka, «monitorējot kanalizācijas sistēmu, var iegūt papildu pārliecību, kad infekcijas izplatība konkrētajā teritorijā ir beigusies,» saka RTU zinātņu prorektors un Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadītājs akadēmiķis Tālis Juhna. Tāpat ūdens monitoringa sistēma palīdzēs izstrādāt vadlīnijas cilvēku rīcībai vīrusa laikā. Piemēram, kanalizācijas dienestu darbiniekiem ieteikt lietot aizsargmaskas, bet ikvienam iedzīvotājam – skalojot tualetes podu, uzlikt tam vāku. 

Vīrusa «pēdas» konstatētas kanalizācijas ūdens paraugos pilsētās, kurās ir saslimušie ar Covid-19, bet nav konstatētas tur, kur nav reģistrēti saslimstības gadījumi. Tāpat vīruss nav atrasts paraugos, kas ņemti no notekūdeņiem pēc to attīrīšanas. Zinātnieki pieļauj, ka tas indikatīvi norāda, ka notekūdeņu attīrīšanas stacijās notiek vīrusa daļiņu salipšana un izgulsnēšanās.  

Zinātnieki pētījumus turpina un nākamajā posmā pētīs ūdens paraugus no centralizētajām notekūdens attīrīšanas stacijām, slimnīcām, kā arī ņems paraugus pilsētās ilgākā laikā periodā, lai pilnveidotu šo monitoringa metodi. 

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

19. maijs plkst. 11:24

Līdzīgi raksti

Ziņas

_