Latvijas zinātnieki CERN strādā pie inovatīvām tehnoloģijām daļiņu paātrinātāju izgatavošanā

9. novembris
.
.
Pēc RTU zinātnieka Gunta Pikura dizaina, pirmoreiz izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģiju, no tīra vara ir izgatavots Radio frekvences paātrinātāja prototips. Foto: CERN

Strādājot Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN), Latvijas zinātniekiem ir iespēja piedalīties globāli nozīmīgos zinātnes projektos. Vienā no tādiem – projektā I.FAST – darbojas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra pētnieks Guntis Pikurs, kurš strādā ar aditīvām ražošanas (AM) tehnoloģijām un pie minēto tehnoloģiju pielietojuma paātrinātāju izgatavošanā. 

AM ir process, kura laikā, lietojot nepieciešamo materiālu, objektus izgatavo slāni pa slānim, pēc iepriekš izstrādātā 3D modeļa, tādejādi, izstrādātais objekts, atsevišķos gadījumos, ir gatavs ekspluatācijai. Šādā veidā ir iespējams izstrādāt dizainiski daudzveidīgākus objektus, kā arī process ir ekonomiski pamatots, jo tā izgatavošanai patērē mazāk materiāla. 

CERN projektā I.FAST (Innovation Fostering in Accelerator Science and Technology) G. Pikurs strādā ar Valsts pētījumu programmas «Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» atbalstu. Projekta mērķis ir attīstīt inovatīvas paātrinātāju tehnoloģijas, pēc G. Pikura dizaina, pirmoreiz izmantojot AM Laser Powder Bed Fusion tehnoloģiju, no tīra vara ir izgatavots Radio frekvences paātrinātāja (The Radio Frequency Quadrupole – RFQ) prototips. Starp paātrinātājiem RFQ ir zemas enerģijas un frekvences paātrinātājs, kas veic daļiņu kūļa fokusēšanu, sadalīšanu un paātrināšanu. 

«Mēs ar savu aktivitāti mēģinām mainīt paātrinātāju kopienas paradigmas un parādīt, ka paātrinātāju komponentes iespējas izgatavot ne tikai ar klasiskām metodēm, bet arī citādākā veidā – izmantojot aditīvo ražošanu, kas nodrošina brīvākas dizaina iespējas un ietaupa naudu, jo Radio frekvences paātrinātāja izgatavošana ir ļoti laikietilpīgs un dārgs process,» saka RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra pētnieks Andris Ratkus, kurš kopā ar Gunti strādā CERN. 

G. Pikurs ir uzprojektējis arī daļu no CMS MTD (MIP Timing Detector) detektora BTL (Barrel Timing Layer) dzesēšanas pievades kontūra. CMS (The Compact Muon Solenoid) ir viens no svarīgākajiem CERN eksperimentiem, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus. 

Šo dzesēšanas pievades kontūra daļas – manifolda – prototipu pēc Gunta rasējumiem ir izgatavojis Latvijas uzņēmums «Allatherm», un tas ir apliecinājums, ka arī Latvijas uzņēmumiem ir iespēja sadarboties ar CERN, piedaloties iepirkumos un pildot CERN pasūtījumus. Patlaban G. Pikura un «Allatherm» izstrādāto manifolda prototipu pārbauda CERN. Ja tas būs eksperimentiem piemērots, tad, iespējams, «Allatherm» saņems CERN pasūtījumu pilna manifolda sistēmas ražošanai.

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

9. novembris plkst. 10:04

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi