Latvijas Universitāšu asociācija aicina valsts amatpersonas atbalstīt universitātes energokrīzes laikā

13. septembris
.
.
Foto: Vitālijs Vinogradovs, RTU

Lai palīdzētu valsts dibinātajām augstskolām pārvarēt energoresursu sadārdzinājuma krīzi, Latvijas Universitāšu asociācija (LUA) aicina lēmumpieņēmējus iekļaut valsts dibinātās augstskolas valsts finansiālā atbalsta saņēmēju lokā vai arī rast cita veida atbalsta mehānismus, jo pretējā gadījumā universitātēm nāksies apkures sezonā ierobežot savu darbību un nebūs iespējams nodrošināt kvalitatīvu studiju un zinātnes procesa norisi. Šādu viedokli LUA pauž vēstulē Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, izglītības un zinātnes ministrei, finanšu ministram un ekonomikas ministrei. 

LUA norāda, ka universitātes, tāpat kā visas juridiskās personas, patlaban saskaras ar būtisku energoresursu izdevumu pieaugumu. Universitātes aprēķinājušas, ka elektroenerģijas un siltumenerģijas izdevumu apjoms 2023. gadā tām pieaugs vidēji par 300% salīdzinājumā ar 2021. gadu. Kaut arī ir plānots veikt energoresursu taupīšanas pasākumus, tomēr to rezultātā ietaupīto finanšu apjoms nespēs nodrošināt faktiskā patēriņa izmaksu segšanu.  

Diemžēl atšķirībā no privātajām augstākās izglītības iestādēm valsts dibinātās augstskolas atbalsta saņēmēju lokā nav iekļautas, jo atbilstoši grozījumiem «Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā» atbalsts nav paredzēts valsts un pašvaldību iestādēm, kuru budžetu veido valsts finansējums. Tāpat, līdzīgi kā Covid-19 krīzes apstākļos, patlaban uz universitātēm neattiecas arī atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem, ko paredz «Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums». Tajā pašā laikā atbilstoši Finanšu ministrijas publicētajai informācijai cenu līmenis precēm un pakalpojumiem mēneša griezumā nepārtraukti ir audzis kopš 2021. gada janvāra jeb 19 mēnešus pēc kārtas, un inflācija turpina pieaugt. 

Šajos apstākļos universitātes nodrošina gan augstāko izglītību un zinātnisko pētniecību valstī, kā to paredz Augstskolu likums, gan arī vienlaikus ar pašu nopelnīto finansējumu sedz apsaimniekošanas un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Universitāšu rīcībā ir dažādas tehnoloģiskās un laboratoriju iekārtas, automatizētas robotu sistēmas un cits tehniskais aprīkojums studiju un zinātniskās pētniecības nodrošināšanai, tāpēc tās faktiski ir pielīdzināmas energoietilpīgiem uzņēmumiem. Diemžēl, ņemot vērā izmaksu prognozes, universitātes, visticamāk, būs spiestas būtiski ierobežot infrastruktūras izmantošanu un pārtraukt zinātniskā darba veikšanu laboratorijās un studijas un darbu klātienē. 

Taupības pasākumi jo īpaši skars zinātnes universitātes, kas ir ievērojamu Latvijas un starptautisko zinātnes projektu īstenotājas ar strikti noteiktiem uzdevumiem un termiņiem. Tām ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt zinātņietilpīgo iekārtu darbības nepārtrauktību un stabilitāti, jo pretējā gadījumā ir apdraudēta veiksmīga dalība projektos, vienlaikus radot arī lielus neattiecināmo izmaksu riskus. Tāpēc iespējamie ierobežojumi bojās energoietilpīgo zinātnes infrastruktūru, ietekmēs spēju nodrošināt zinātnisko projektu un līgumdarbu izpildi, kā arī var radīt negatīvu ietekmi uz studiju un darba kvalitāti.

«LUA vērš uzmanību, ka gadījumā, ja universitātes nespēs segt savus izdevumus, pastāv risks atgriezties 2008. gada krīzes apstākļos, kad universitātes bija spiestas samazināt darbinieku atalgojumu un veikt štatu samazināšanu,» teikts vēstulē. LUA akcentē, ka universitātēm sadarbībā ar valdību ir jāmeklē ilgtermiņa risinājumi, taču šajā apkures sezonā nepieciešams tūlītējs finansiāls atbalsts.

«Studiju procesa kvalitāti negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, bet tālākie apgrūtinājumi energoresursu cenu krīzes apstākļos studiju procesa norisi var neatgriezeniski iedragāt. Savukārt zinātniekiem jāsaglabā iespēja turpināt veikt klātienes zinātniski pētniecisko darbu,» akcentē LUA, lūdzot valsts dibinātās augstskolas iekļaut valsts finansiālā atbalsta saņēmēju lokā vai arī rast cita veida atbalsta mehānismus, piemēram, izveidot atbalsta programmu specifiski valsts dibinātajām augstskolām krīzes pārvarēšanai, lai tām būtu iespēja turpināt nodrošināt kvalitatīvu studiju un zinātnes procesa norisi.

LUA koordinē universitāšu darbību svarīgu jautājumu risināšanā, tādējādi veicinot augstākās izglītības un zinātnes attīstību un nostiprinot universitāšu līmeņa izglītību Latvijā. Asociācijā apvienojušās Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Liepājas Universitāte un Daugavpils Universitāte. 

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

13. septembris plkst. 18:00

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi