Latvijas lielākās universitātes līdz gada beigām izstrādās studiju moduļus augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei

«Šobrīd ir pārmaiņu laiks un Latvijai ir svarīgi ieguldīt augsta līmeņa prasmēs un veicināt inovācijas, radot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Atveseļošanas un noturības plāna līdzekļi jau nākamgad atbalstīs jaunu augstu digitālo prasmju studiju programmas, kas vairos augsto tehnoloģiju zināšanas un jaunu, tehnoloģiski ietilpīgu produktu un pakalpojumu izstrādi,» norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre.

«RTU kopš savas dibināšanas ir palīdzējusi sekmēt Latvijas attīstību un celt biznesa kapacitāti. Šobrīd, kad straujās tehnoloģiju attīstības dēļ būtiski mainās darba tirgus, mēs redzam nepieciešamību proaktīvi rīkoties, lai sadarbībā ar citām universitātēm veidotu tādu studiju procesu un saturu, kas būtu ciešā sasaistē ar tautsaimniecības vajadzībām un nodrošinātu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu,» uzsver RTU rektors Tālis Juhna.

Gan vietējā, gan starptautiskā darba tirgū arvien pieaug pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ar digitālām prasmēm. Lai cilvēkiem palīdzētu iekļauties mainīgā darba tirgū, sekmējot gan viņu personīgo, gan visas valsts labklājību, papildu digitālajām pamatprasmēm ir jārada iespēja viņiem apgūt progresīvas un augstāka līmeņa digitālās prasmes. Tādēļ RTU sadarbībā ar RSU un LU īsteno projektu «Augsta līmeņa digitālo prasmju attīstība Latvijā augstas veiktspējas skaitļošanas jomā» (projekta Nr. 2.3.1.1.i.0/1/22/I/CFLA/003). Tajā līdz 2026. gadam tiks izstrādāti 12 jauni studiju moduļi augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā, kas tiks integrēti studiju procesā un izmantoti arī mācībās industrijā nodarbinātajiem. Izmantojot tos, līdz 2026. gadam padziļinātas digitālās prasmes gūs ap 2000 studentu un speciālistu no uzņēmējdarbības, akadēmiskā un valsts sektora. 

«Šis ir projekts ar ilgtermiņa skatījumu un izaugsmes perspektīvām. Tas paredz  sagatavot vairāku studiju virzienu studentus, lai viņi spētu izmantot augstas veiktspējas skaitļošanas sniegtās iespējas savā zinātniskās vai praktiskās darbības jomās. Citiem vārdiem – augstas veiktspējas skaitļošana no ekskluzīva ārpakalpojuma kļūs par darba rīku jaunajiem pētniekiem, kas šobrīd vēl studē bakalaura un maģistra programmās,» projekta mērķus raksturo LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.

Savukārt RSU rektors profesors Aigars Pētersons pauž: «Digitalizācija ir būtisks Rīgas Stradiņa universitātes izaugsmes virziens – tā ir vitāli nepieciešama mūsdienīgas augstākās izglītības, kā arī pētniecības attīstībai. Kā starptautiskākā Latvijas augstskola esam pārliecināti, ka digitalizācija sekmēs mūsu studiju programmu un pētniecības konkurētspēju arī starptautiskā mērogā, līdz ar to veicinot arī Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Projekta ietvaros jau esam sākuši sadarbību un pieredzes apmaiņu ar vairākām ārvalstu universitātēm, kā arī izveidojuši partnerību ar veselības aprūpes nozares spēlētājiem, jo šī projekta būtisks rezultāts ir digitālo prasmju stiprināšana tieši veselības aprūpē.»

RTU, RSU un LU konkursu kārtībā jau ir izvēlētas studiju programmas un kursus, kuri tiks pilnveidoti vai izstrādāti no jauna, veidojot augsta līmeņa digitālo prasmju studiju moduļus. Vairāk nekā 60 mācībspēku, kuri izstrādās, aprobēs un pilnveidos jaunos studiju moduļus, sākuši pilnveidot savas zināšanas, lai izveidotu kvalitatīvu un mūsdienīgu mācību saturu, kas iekļaus gan kombinēto studiju metodiku, nozarei aktuālus digitālus rīkus, augstas veiktspējas skaitļošanas platformas, dažādu interaktīvu studiju elementu, video un tiešsaistes testu izmantošanu. Tas palīdzēs studējošajiem iegūt tādas zināšanas, lai viņi spētu patstāvīgi radīt un izmantot digitālus risinājumus sarežģītām problēmām ar daudziem mijiedarbības faktoriem. 

Studiju moduļi tiks izstrādāti plašā nozaru spektrā, ļaujot universitātēm nākotnē sagatavot profesionāļus, kuri modernākās tehnoloģijas izmantos teju jebkurā tautsaimniecības jomā – no dzelzceļa inženierijas, siltumenerģētikas un uzņēmējdarbības loģistikas līdz veselības aprūpei un klimata modelēšanai. 
Projekta kopējais budžets ir 6,2 milj. eiro, no kā 6 milj. eiro ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcija.