Latvija apzināti tika sēdināta un Krievijas gāzes adatas, LTV pauž RTU profesore Dagnija Blumberga

Pagātnē, kad tika radīta Latvijas energopolitika, nosakot, cik daudz valsts orientēsies uz atjaunojamajiem un cik – uz fosilajiem resursiem, tajā tika iestrādāts princips, ka lielāko energobilances daļu veidos dabasgāze no Krievijas. «Lielākoties mēs skatījāmies, ka mums ir lēta dabasgāze, bet tā nav mūsu, tā ir importēta no Krievijas. Lai mūs uz adatas uzsēdinātu, bija lēta dabasgāzes cena,» skaidro D. Blumberga. Viņa arī atgādina, ka jau 2008. gadā Latvijas zinātnieki ar aprēķiniem pierādīja, ka TEC 1 ir jāizmanto Latvijas resurss – šķelda, taču diemžēl viņu ieteikumus politiķi un lēmumpieņēmēji neņēma vērā.

RTU profesore akcentē, ka lēmumpieņēmēju vidē, īpaši ministrijās, trūkst profesionālu enerģētiķu, kuri, balstoties analīzē un aprēķinos, varētu dot padomus, kā veiksmīgi risināt energopolitikas jautājumus. Latvijā šādi speciālisti ir – D. Blumberga norāda, ka ik gadu RTU absolvē enerģētikas bakalauri, maģistri un doktori, kuru zināšanas valsts institūcijās tiek izmantotas ļoti maz, tāpēc patlaban «profesionalitātes trūkums ir viena no lielākajām problēmām.»

Taču, lai energokrīzes apstākļos izdzīvotu šo ziemu, D. Blumberga iesaka katram pārvaldīt savu enerģijas patēriņu un saprast, kā samazināt rēķinus par siltumu, elektrību, ūdeni. Savukārt, runājot par māju siltināšanu, profesore uzskata, ka «energoefektivitātes projektiem ir jānāk no mājas un [iedzīvotājiem] pašiem par tiem ir jāmaksā», jo līdzšinējā pieredze rāda, ka valsts rosinātie energoefektivitātes pasākumi nedarbojas. «Ja cilvēki sāks domāt, ka tā māja, kur viņi dzīvo, ir viņu māja, tad būs labi,» saka D. Blumberga, pieļaujot, ka šai ziemai vajadzētu būt izšķirošajam mirklim, kad cilvēki, saņemot lielus rēķinus, beidzot nāks pie atziņas, ka ir jāveic energoefektivitātes pasākumi un mājas ir jāsakārto. 

Intervija ar Dagniju Blumbergu LTV raidījumā «1:1» (20.09.2022.)