Latviešu izcelsmes zinātniecei ASV piešķirts prestižs tehnoloģiju apbalvojums

9. oktobris, 2009
.
.
.

Latviešu izcelsmes amerikāņu zinātniecei Esterei Sāns-Takeuči ASV prezidents Baraks Obama šonedēļ Baltajā namā pasniedzis ASV augstāko apbalvojumu par tehnoloģiskajiem sasniegumiem, vēsta laikraksts «The Buffalo News».

09.10.2009.

Takeuči par cilvēkiem implantējamo sirds defibrillatoru baterijuizgudrošanu piešķirta ASV Nacionālā zinātnes, tehnoloģiju unizgudrojumu medaļa, līdz ar to kļūstot par tikai trešo sievieti pēdējo25 gadu laikā, kura tikusi pie šī apbalvojuma.

Takeuči apbalvota par viņas darbu «sudraba vanādija oksīda baterijuizstrādāšanā, kas nodrošina jaudu lielākajai daļai pasaulē implantētosirds defibrillatoru, un pārējiem izgudrojumiem citu medicīniskobateriju tehnoloģijās, kas uzlabo miljoniem cilvēku veselību un dzīveskvalitāti», teikts apbalvojuma paziņojumā.

Takeuči vecāki – Marija un Rūdolfs Sāni – nepiedzīvoja meitas pagodinājumu.

Kā laikrakstam stāstīja Estere, viņas tēvs bijis elektroinženierisun Sānu ģimene līdz Otrajam pasaules karam Rīgā bijusi turīga unatpazīta. Kad Latvijā iebruka Sarkanā armija, padomju spēki vērsās pretLatvijas eliti, izsūtot uz Sibīriju 120 000 cilvēku, ieskaitot RūdolfaSāna brāļus. Raizējoties par savu likteni, Rūdolfs Sāns ar sievu 1945.gadā aizbēga uz Vāciju. Pēc vairākiem bēgļu nometnē pavadītiem gadiem Sānu ģimenei 1951.gadā izdevās pārcelties uz ASV, kur viņi apmetās Kanzassitijā, kur arīpiedzima viņu meita.

Rūdolfs Sāns sāka strādāt zārku rūpnīcā. Pirmie gadi Sānu ģimeneiASV bijuši grūti, dzīvojot nabadzībā, līdz tēvam izdevās atrastinženiera darbu Akronā, Ohaio štatā. Estere jau no mazotnes interesējusies par tehniskām lietām, ciešisekojot līdzi un vērojot tēvu, kad viņš mājās veica kādus remontdarbus. Ieguvusi izglītību ķīmijā Pensilvānijas Universitātē un Ohaio štatauniversitātē Estere Sāna iekārtojās darbā medicīnas inženiertehnikaskompānijā «Greatbatch Inc», kas 1990. gadā saņēma Tehnoloģiju nacionālomedaļu par implantējamā kardiodefibrillatora izgudrošanu.

Savā darbā Estere saskārās ar milzīgu izaicinājumu – izstrādātspēcīgu un ilgstoši strādājošu bateriju implantējamiem sirdsdefibrillatoriem, kas raida strāvas triecienu sirdij, lai pēkšņassirdslēkmes gadījumā tā nepārstāj sisties. Jaunajai baterijai bija jābūt miljons reizes spēcīgākai nekāparastai elektrokardiostimulatora baterijai, kas vienkārši notur sirdinormālā ritmā, skaidroja Takeuči.

Dažu gadu laikā zinātniecei un viņas komandai izdevās to paveikt.Kopš tā laika Takeuči turpina uzlabot bateriju tehnoloģiju, iegūstotvismaz 140 patentus, kas varētu būt vislielākais patentu skaits starpsievietēm visā pasaulē.

Pasniedzot prestižo apbalvojumu, ASV prezidents piebilda: «Tātad jūs esiet izglābusi miljoniem dzīvību, ja?»

«Liekas, ka es esmu,» smaidot atbildēja Takeuči.

LETA

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

9. oktobris, 2009 plkst. 14:58

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi