Klimata pionieri rosina izmantot lielos datus, lai prognozētu pārmaiņas un pielāgotos tām

Fotogalerija.

Jelgavā izveidots daudzveidīgs ielu apgaismojuma, lietus ūdens sūknētavu, luksoforu, meteoroloģisko staciju, viedo stāvlaukumu un ceļa virsmā iebūvēto sensoru tīkls, stāsta Jelgavas pašvaldības iestādes «Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrs» (POIC) vadītājs Gints Reinsons. POIC saņem un apstrādā sensoru tīkla datus, operatīvi reaģējot uz notiekošo pilsētā, informējot civilajā aizsardzībā iesaistītos dienestus un nodrošinot iedzīvotāju apziņošanu. Atminoties 2014. gada lietavas, kas appludināja pilsētas centru un radīja bojājumus, G. Reinsons norāda, ka ir svarīgi saprast, kā pielāgot infrastruktūru un būt gataviem klimata pārmaiņu radītiem apdraudējumiem. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta Klimata zināšanu un inovāciju kopienas «Climate-KIC» programmas «Pioneers into practice» dalībnieki, kas atsaucās Jelgavas pašvaldības problēmsituācijai, piedāvā šādiem mērķiem izmantot POIC uzkrātos un plānotos datus.

Galvenais – zināt

Šobrīd sensoru dati tiek izmantoti operatīvai rīcībai, piemēram, sekojot ceļa virsmas temperatūras kritumam, tiek lemts, kad nepieciešams sākt ielu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem vai tīrīt sniegu, ar piemēru situāciju ilustrē Oskars Kurpnieks, viens no «Pioneers into practice» dalībniekiem. Viņš RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē maģistrantūrā studē ķīmijas tehnoloģiju un strādā AS «Biotehniskais centrs», ir bijis Pasaules Dabas fonda klimata vēstnieks. Šo datu lietojums varētu būt plašāks, pārliecināti klimata pionieri. Jelgavas problēmsituācijai risinājumu meklēja arī Kristīne Jansone, nekustamā īpašuma jomas eksperte, Mārtiņš Knite, SIA «Ekoprieks» un SIA «Verdante» vadītājs, Irina Rozentāle, pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR vecākā eksperte, un Gunta Kalvāne, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente.

Analizējot gan operatīvos, gan iepriekš iegūtos un uzkrātos datus, iespējams izteikt prognozes visās jomās, kur tiek veikts monitorings, un tādējādi laikus sagatavoties izmaiņām. Klimata pionieri savienojuši POIC datus ar potenciālajiem klimata riskiem, definējot 79 problēmsituācijas un izdalot 47 specifiskus apdraudējumus četrās kategorijās: ēkas un pilsētvide, transports, enerģētika un veselība. Proti, dati varētu ļaut laikus prognozēt slimnīcas noslodzi strauju laikapstākļu svārstību rezultātā, pasākumus piesārņojuma gadījumā, sūkņu staciju darbību, mainoties nokrišņu apjomam, ražošanas jaudas enerģētikā, transporta infrastruktūras nolietošanos, dzesēšanas un sildīšanas jaudas ēkām utt. Ilgtermiņa dati varētu būt arī pamatojums ēku rekonstrukcijas plānošanai, papildu finansējuma piesaistei, stingrāku prasību noteikšanai ceļa infrastruktūras plānotājiem un būvniekiem. «Datu lietojums ir ļoti plašs. Cilvēki paši var rast tiem lietojumu. Galvenais – zināt, ka šādi dati ir. Šobrīd daudzi nezina, ko mēra kastītes ielas malās. Mums ir ieteikums dalīties ar datiem,» norāda O. Kurpnieks..

Lai vairotu zināšanas un izpratni, novembrī «Pioneers into practice» programmā Jelgavā notika diskusija par klimata pārmaiņu riskiem un iespējām izmantot POIC vairākus gadus uzkrātos datus Jelgavas klimata pārmaiņu pielāgošanās procesā. Diskusijā arī tika prezentēti programmas laikā dalībnieku izstrādātie rezultāti un spriests par to lietojamību un perspektīvo attīstību nākotnē. Jelgavas pašvaldības iestāžu un uzņēmumu, piemēram, JPPI «Pilsētsaimniecība», SIA «Jelgavas ūdens», kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvji novērtēja klimata pionieru paveikto, apsverot risinājuma izmantošanu. Viņiem bija arī atsevišķi ierosinājumi, piemēram, par potenciālo klimata risku prioretizēšanu. Diskusija tika rīkota sadarbībā ar Jelgavas pašvaldību.

Satikt līdzīgi domājošos

«Pioneers into Practice» apvienojas industrijas pārstāvji, mazie uzņēmumi, augstākās izglītības iestādes, zinātnes institūti, valstiskās un nevalstiskās institūcijas. Tā ir vadošā profesionāļu mobilitātes programma pasaulē, kas vērsta uz klimata pārmaiņu samazināšanu. Piedaloties tajā, profesionāļi paplašina zināšanas par klimata pārmaiņu ietekmi, bioekonomiku, cirkulāro ekonomiku un inovācijas sistemātisko pieeju, piedalās praktiskās nodarbībās, tiešsaistes apmācībās, darbojoties starpdisciplinārās komandās, izstrādā ar klimata izmaiņām saistītu projekta risinājumu savas valsts organizācijām vai uzņēmumiem – šogad Jelgavas un Valmieras pašvaldībām –, kā arī saņem stipendiju četru līdz sešu nedēļu praksei kādā no dalībvalstu vadošajām organizācijām, nonākot saskarē ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem no visas Eiropas. Valmiera vēlējās rast veidu, kā popularizēt videi draudzīgu mazo un vidējo uzņēmējdarbību. Klimata pionieri radīja kritērijus jaunai nominācijai pašvaldības ikgadējā apbalvojumā «Balva uzņēmējdarbībā». Izstrādātais rīks ļauj novērtēt uzņēmumu vadības ilgtspēju, ūdens, energoresursu un izejvielu patēriņu, atkritumu apsaimniekošanas un transporta izmantošanas politiku. To var izmantot arī kompānijas, lai veiktu pašnovērtējumu, vai pašvaldība, lai ar ilgtspējas novērtēšanu papildinātu savu pakalpojumu klāstu uzņēmumiem.

Abas pašvaldības novērtē «Pioneers into Practice» risinājumus un plāno tos ieviest dzīvē.

Programmu «Pioneers into Practice» Latvijā otro gadu ievieš RTU Dizaina fabrika. Šogad pirmo reizi Latvija nodrošināja prakses vietas arī ārvalstu profesionāļiem – vairāk nekā mēnesi četri dažādu jomu speciālisti bija iesaistīti RTU Cēsu filiāles un plānošanas uzņēmuma SIA «Grupa 93» darbā.

Skaita lūšus Rumānijā

O. Kurpnieks praktizējās Rumānijā – Rodnas nacionālā parka administrācijā. Lai gan tas ir lielāks nekā liela daļa Latvijas novadu, tas nebūt nav lielākais nacionālais parks Rumānijā. To galvenais uzdevums ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, tiek veikti dažādi novērojumi. Laikā, kad Rodnā bija O. Kurpnieks, skaitīta dažādu sugu, piemēram, lūšu un kalnu kazu, populācija. Novērota arī saimnieciskā darbība, tajā skaitā mežu izciršana. «Dažreiz saimnieciskā darbība nav atļauta, bet varas iestādēm trūkst iespēju to apstādināt. Tas rada problēmas, jo koki notur augsni uz kalna. Redzēju erozijas ietekmē noslīdējušus kalnus,» viņš saka. Reizēm darbs nebija fiziski viegli, pāris naktis bija jāguļ ēkā bez apkures, kad ārā temperatūra jau mīnusos. Rumānijā esot vērojamas straujas laika apstākļu svārstības – dienā ir ļoti silts, vienlaikus oktobra sākumā bija dažas dienas, kad no mašīnas stikla bija jākasa nost ledus.

Prakses laikā O. Kurpnieks veidoja arī informatīvos materiālus, tajā skaitālatviešu valodā. Viņš piebilst, ka Rumānijā reti kurš runā citā valodā, izņemot rumāņu un itāļu. «Ir lielas kultūras barjeras – nevarēja saprast, kā viss strādā. Piemēram, saka, ka jāierodas astoņos no rīta, tu ierodies pirmais, citi pievienojas ap desmitiem, laika izjūta viņiem ir plūstoša,» viņš dalās novērojumos. Būtiski atšķiras arī braukšanas kultūra. O. Kurpnieks 1600 km uz Rumāniju devās ar mašīnu, ceļā pavadot divas dienas.

Kopumā viņš praksi dēvē par interesantu un noderīgu par spīti tam, ka tā saistīta ar bioloģiju, nevis ķīmijas tehnoloģiju. «Man kā ķīmijas tehnologam, piemēram, interesē, no kurienes nāk izejvielas, kādu ietekmi rada to ieguve. Reizēm strikti nodala jomas, sektorus, liekas – es zinu, kā aizskaitīt no 50 līdz 100, pārējais man nav vajadzīgs, bet es uzskatu, ka ir jāmāk skaitīt arī līdz 50 un pēc 100,» teic RTU students.

Zaļāk ir lētāk

Jautāts, kādēļ viņu interesē klimata pārmaiņas, viņš saka: «Jāzina, kā tām pielāgoties. Jādomā racionāli. Lai cik amizanti tas nebūtu, nereti lētākais risinājums ir viszaļākais, jo patērē vismazāk resursu.» Viņaprāt, rīkoties zaļi nozīmē radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, tāpēc viņš nepērk lietas pirkšanas dēļ, nemaina, piemēram, esošo telefonu vai datoru  pret jaunu modeli, bet salabo un turpina lietot iepriekšējo. «Es nezinu, vai ikdienā piedomāju, cik zaļi dzīvoju, man vienkārši tas maksā mazāk,» viņš smaida.

Viņu interesē tehnoloģiskais process, patīk meklēt labākos risinājumus. Šobrīd O. Kurpnieks raksta maģistra darbu par fermentatīvi iegūtas pienskābes atdalīšanu ar membrānu procesiem. Mērķis ir izdalīt pienskābi tīrā veidā, lai to varētu izmantot biodegradablu maisiņu izstrādei. Pienskābe izmantojama arī farmācijas un kosmētikas produktu ražošanā. Kā norāda O. Kurpnieks, lai iegūtu pienskābi tīrā veidā, jārod ekonomiski efektīvākais attīrīšanas process, pretējā gadījumā tā kā izejviela ir dārga.

Par iespēju piedalīties programmā «Pioneers into Practice» viņš uzzinājis no ziņojumu dēļa universitātē, iepriekš par to neko nebija dzirdējis. Jautāts, kam ieteiktu tajā piedalīties, viņš saka – tiem, kuriem ir interese darīt, nevis iesaistīties ķeksīša pēc, tiem, kuri jau ir iesaistījušies dažādās aktivitātēs. «Strādājot ar cilvēkiem no dažādām jomām, saskaras daudz dažādu pieredžu. Lielākais pluss ir tas, ka var mācīties no citiem, jo pat vienas un tās pašas jomas speciālistiem būs dažādas uztveres un pieredzes. Tas nav kā skolā pēc 10. klases, kad visi zina vienu un to pašu, zina, kuras durvis ir uz direktora kabinetu un pa kurām var aizšmaukt mājās,» viņš novērtē.