Klimata hakatons kalpos kā platforma inovācijām un domāšanas maiņai

21. oktobris, 2019
.
.
.

Klimata pārmaiņām veltītais starptautiskais hakatons «Climathon 2019» ir ceļa sākums pretim tehnoloģijām, kas varētu mazināt cilvēku radīto ietekmi uz vidi, un instruments domāšanas un kultūras maiņai.   

Tā Latvijas Radio 1 raidījumā «Zināmais nezināmajā» rezumē hakatona «Climathon 2019» organizētāja, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikas «EIT Climate-KIC HUB» projektu vadītāja Santa Krastiņa un hakatona mentors, sociālantropologs un pilsētu pētnieks Viesturs Celmiņš.

24 stundu hakatons «Climathon 2019» ir starptautiska iniciatīva, kas vienlaikus notiek vairāk nekā 100 pasaules pilsētās, radot tūkstošiem praktisku risinājumu klimata pārmaiņu izraisītām problēmām. Tā ir viena no Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) klimata zināšanu un inovāciju kopienas «Climate-KIC» programmām, ko Latvijā jau vairākus gadus organizē RTU Dizaina fabrika.

Latvijā 25. oktobrī «Climathon 2019» notiks RTU Cēsu filiālē, diennakts laikā tā dalībniekiem būs jārada inovatīvas tīmekļa, mobilās vai virtuālās realitātes lietotnes, kas palīdz novērtēt pilsētas attīstības ietekmi uz ekosistēmu un tās pakalpojumiem. Sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību ir definēti divi tematiskie virzieni – «Ekosistēmu pakalpojumi un tūrisms» un «Klimats» –, kuros hakatona dalībnieki varēs īstenot savus projektus. Abos virzienos mērķis ir meklēt jaunus rīkus un pakalpojumus, kas varētu risināt esošo problemātiku un kas būtu vizualizējami ar 3D/XR/VR tehnoloģijām.

Risinājumi var būt dažādi, primāri koncentrējoties uz to, kādā veidā plašāk iespējams izmantot dabas potenciālu, nekaitējot tai, teic S. Krastiņa. Viņa arī norāda, ka «Cēsis izvēlēta kā pilota platforma, kurā interesentiem mēģināt savus spēkus. Ja 24 stundu laikā izstrādātais risinājums darbosies Cēsīs, tas darbosies jebkur.» Savukārt ideju tālākai attīstībai RTU piedāvā dažādus atbalsta instrumentus.

Virknē citu pilsētu, kur hakatons notiks, tiks meklētas atbildes uz mobilitātes problēmām. Mobilitāte un atkritumi – kā potenciāli interesantas tēmas min arī V. Celmiņš. Viņš uzsver, ka hakatons ir arī lielisks veids, kā mainīt domāšanu un kultūru, pilsētplānošanā plašāk iesaistīt sabiedrību, padarīt to caurspīdīgāku, prognozēt izmaiņas un to ietekmi pirms tās tiek īstenotas. Pilsētas ir pilnas ar objektiem, kas liecina, ka pirms to būvniecības viss nebija izdomāts līdz galam, bet mēs vairs nedzīvojam laikmetā «tad redzēs», nevaram, piemēram, izcirst kokus un uzbūvēt stāvlaukumu pie tūrisma objekta un tad skatīties, kas notiks, tas jāparedz jau iepriekš, uzsver hakatona mentors.

Pieaug ekstrēmu nokrišņu daudzums, kas ietekmē pilsētu infrastruktūru, un tas būtu jāņem vērā, plānojot pilsētu attīstību, citu piemēru min Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Klimata un metodiskās nodaļas datu analītiķis Viesturs Zandersons. Viņš pats iepriekš piedalīsies hakatonā, bet šogad dalīsies zināšanās ar hakatona dalībniekiem par klimata datiem un to lietošanu.

Pieteikties dalībai hakatonā iespējams šeit.  

Papildu informācija par hakatonu.

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

21. oktobris, 2019 plkst. 15:29

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi