Kā «pieradināt» sēra dioksīdu – RTU zinātnieki stāsta Latvijas Radio

Sēra dioksīds dabā ir atrodams atmosfērā. Dabā tas veidojas vulkānu izvirduma laikā, savukārt cilvēku darbības rezultātā – sadegot fosilajam kurināmajam. Zinātnieki pēta sēra dioksīda dažādu īpašību izmantošanu organiskajā sintēzē, lai dažādus procesus padarītu vienkāršākus, efektīvākus un videi draudzīgākus. 

«Sēra dioksīdu izmantojam gan kā šķīdinātāju, gan kā reaģentu. Pirmajā gadījumā, izmantojot SO₂ kā šķīdinātāju, mums ir iespēja dažādus procesus padarīt vienkāršākus, neizmantojot dažādas videi kaitīgas piedevas,» skaidro K. Gulbe. Piemēram, ir metode glikozilēšanas reakcijai, kas ļauj iegūt dažādus cukura, ogļhidrātu atvasinājumus. Klasiskos apstākļos šī reakcija tiek veikta dažādu metālu klātienē, taču ražošanā šāds process ir neekonomisks un arī videi nedraudzīgs, tāpēc zinātnieki ir radījuši metodi, kur nav nepieciešamas metālu piedevas, turklāt, tā kā SO₂ ir viegli atgūstams un izmantojams otrreiz, šī metode ir lietotājam un videi draudzīga. 

Savukārt M. Turks stāsta, ka sēra dioksīds ir ļoti atzīta pārtikas piedeva, kas aptur rūgšanas un pelējuma procesus, tāpēc to lieto, piemēram, vīna un žāvēto augļu ražošanā. SO₂ izmanto arī farmācijā, agroķīmijā, materiālzinātnē. 

Saruna ar RTU zinātniekiem – sākot no 16:30.