Jura Upatnieka zinātniskais mantojums ļauj iepazīt hologrāfijas vēsturi

17. februāris
.
.
J. Upatnieka zinātniskais mantojums RTU Zinātniskajā bibliotēkā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātniskā bibliotēkā interesentiem pieejamais latviešu izcelsmes amerikāņu fiziķa Jura Upatnieka zinātniskais mantojums ļauj iepazīties ar viņa publikācijām un pierakstiem par pētījumiem hologrammu un optikas laukā, tajā skaitā ar 1962. gadā publicēto zinātnisko rakstu, pēc kura pasaulē sākās strauja hologrāfijas attīstība.

«Te ir raksti, patenti, pētījumi. Viņš visu ir sagrupējis, nekas nav mainīts. Pats svarīgākais ir hronoloģiski pirmais raksts, kas publicēts 1962. gadā. Tas ir arī viņa slavenākais darbs,» Latvijas Radio 1 14. februāra raidījumā «Zināmais nezināmajā» stāsta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tehniskās fizikas institūta profesors Andris Ozols. Hologrāfiju 1948. gadā izgudroja ungāru izcelsmes angļu zinātnieks Deniss Gabors, bet, kā sarunā saka profesors, tas bija vienkāršais hologrāfijas veids, nebija lāzeru, attēliem bija slikta kvalitāte, tāpēc metode neieviesās. «Kas ir hologrāfija? Tā ir viļņu ieraksta un nolases metode, kas balstās uz viļņu interferenci un difrakciju. 1960. gadā tika izgudrots lāzers, un Juris Upatnieks un Emets Līss izdomāja metodi, kas ļauj iegūt ļoti kvalitatīvas hologrammas. Tikai tad sākās hologrāfijas strauja attīstība. Un šis ir tas zinātniskais raksts, ar ko tā sākās,» viņš teic.

Profesors arī atklāj, kā J. Upatnieks un E. Līss zinātnieki nonākuši līdz atklājumam. Proti, tajā laikā abi zinātnieki Vilouranas laboratorijās risināja problēmu par kvalitatīvu radiohologrammu – militāriem mērķiem no lidmašīnām un pavadoņiem uzņemtu Zemes virsmas attēlu – nolasi. Tā kā ar Gabora metodi viņiem to neizdevās veikt, zinātnieki radīja jaunu hologrāfijas shēmu. Pirmais objekts, ko viņi uzņēma, bija kolēģa mazā dēlēna rotaļu vilcieniņš.  Visi, ieskaitot J. Upatnieku un E. Līsu, bija pārsteigti par attāla telpiskumu.

J. Upatnieks no latviešu zinātniekiem ir bijis vistuvāk Nobela prēmijas saņemšanai. «Juris Upatnieks un Emets Līss nebija vienīgie, kuri mēģināja konstruēt telpisku attēlu. 1971. gadā Nobela prēmiju saņēma Deniss Gabors par hologrāfijas izgatavošanu, bet cīņa bija sīva. Bija vairāki godājami cilvēki, kuriem to būtu jāsaņem – arī Juris Upatnieks un Emets Līss, Jurijs Deņisjuks, Stīvens Bentons. Nobela prēmijas nolikums nosaka, ka balvu var saņemt tikai trīs pretendenti. Var teikt, ka Juris Upatnieks no latviešu zinātniekiem ir stāvējis vistuvāk Nobela prēmijai, viņa kandidatūra tikai reāli apspriesta. Apstākļu sakritību dēļ viņš diemžēl to nesaņēma,» raidījumā atzīst RTU profesors. Lai arī J. Upatnieks Nobela prēmiju nesaņēma, zinātnieka darbs novērtēts ar virkni citu prestižu starptautisku balvu, viņš saņēmis arī Latvijas Zinātņu akadēmijas lielo medaļu un Valtera Capa balvu. Kopš 1991. gada J. Upatnieks ir LZA ārzemju loceklis.

Zinātnieka mantojums pieejams RTU Zinātniskajā bibliotēkā Paula Valdena iela 5, 5. stāvā Retumu lasītavā bibliotēkas darba laikā.

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

17. februāris plkst. 13:06

Līdzīgi raksti

Ziņas

_