Izveidota virtuālā izstāde par ķīmijas profesoru Gustavu Vanagu

G. Vanags (10.03.1891.–08.05.1965.) ir Latvijas organiskās ķīmijas skolas izveidotājs un viens no Organiskās Sintēzes institūta pamatlicējiem, Rīgas Politehniskā institūta (RPI, tagad – RTU) profesors.

«Gustava Vanaga darbībai ir bijusi ļoti nozīmīga vieta Latvijas ķīmijas vēsturē. Un to, manuprāt, nosaka trīs lietas. Pirmkārt, viņš bija izcils ķīmiķis sintētiķis, kurš sistemātiski un detalizēti izstrādājis vienu no organiskās ķīmijas nozarēm – ciklisko β-diketonu ķīmiju, precīzāk, 1,3-indandiona atvasinājumu ķīmiju. Otrkārt, viņš izaudzināja Rīgas ķīmiķu organiķu skolu. Viņa krietnums, zinātniskā un cilvēciskā ētika vairākām Latvijas ķīmiķu paaudzēm ir kļuvusi par pilnības ideālu. Treškārt, nosargādams klasiskās ķīmijas zinātniskās tradīcijas Latvijā, pretrunīgajā kolektīvās jaunrades laikmetā viņš savā ziņā bija dažādo, visai atšķirīgo Latvijas ķīmijas vēstures posmu vienotājs,» tā profesora devumu novērtējis akadēmiķis Jānis Stradiņš. 

G. Vanags studējis RPI Ķīmijas nodaļā. Kad pēc Latvijas proklamēšanas uz RPI bāzes izveidoja Latvijas Augstskolu, kas vēlāk pārtapa Latvijas Universitātē (LU), G. Vanags strādāja LU Ķīmijas fakultātē un 1939. gadā tika ievēlēts par profesoru organiskās ķīmijas nozarē, kā arī ir bijis fakultātes dekāns (1948.– 1950.). Kad 1958. gadā atdzima RPI, G. Vanags kļuva par RPI Organiskās ķīmijas katedras vadītāju (1958.–1964.). 

G. Vanags bijis kolēģu un studentu vidū viens no vismīlētākajiem profesoriem. «Es tomēr iedomājos īstu profesoru citādi: tam vajag idejas dot, vest savus klausītājus uz tāli, rādīt to, kas pie apvāršņa, bet ne to, kas katram acu priekšā. … ja profesors nespēj dot nekā jauna, nespēj pat iejūsmināt uz darbu, - jā, priekš kam tad viņš ir,» tā profesora lomu studijās un zinātnē raksturojis pats G. Vanags. 

Taču bez ķīmijas viņam bijusi vēl cita aizraušanās – dzejoļu rakstīšana: «Nezinu, kādēļ tā, bet es vien sapņoju, ka kādreiz būšu par lielu dzejnieku,» tā viņš sapņojis jaunībā. Profesors paralēli zinātniskajam darbam ir radījis arī dzejas rindas, ar kurām arī var iepazīties virtuālajā izstādē, kur atrodami arī citāti no viņa dienasgrāmatām un atmiņu pierakstiem.