IZV skolēni piedāvā inteliģentu risinājumu mobilitātes uzlabošanai Valmierā

15. novembris
.
.
RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolnieks Uga Tauriņš 24 stundu halatonā «Copernicus Hackathon and Climathon Riga 2018» Foto: Lauris Veļičko

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolēni piedāvā apzināt automašīnu plūsmu un uzlabot mobilitāti Valmierā, izmantojot īpašu programmatūru un jau esošo videonovērošanas kameru tīklu.

Risinājuma prototipu Rūdolfs Agris Stilve, Klāvs Šermuksnis, Alens Šņepsts un Uga Tauriņš izstrādāja šoruden RTU Dizaina fabrikā notikušajā starptautiskajā 24 stundu hakatonā «Copernicus Hackathon and Climathon Riga 2018», kurā tika meklēti risinājumi satelītu datu izmantošanai viedā un klimatam draudzīgā pilsētu pārvaldīšanā. Komandām bija jārisina Salacgrīvas novada, Cēsu, Jelgavas, Liepājas un Valmieras pašvaldības vai pašu definēti izaicinājumi. IZV komandas risinājumu atzinīgi novērtēja Valmieras pašvaldība.

IZV skolēni bija gados jaunākie hakatona dalībnieki. Puiši atzīst – bija interesanti sacensties ar komandām, kurās bija biznesā, vides un klimata pārmaiņu jautājumos un arī akadēmiskajā jomā sevi jau pierādījuši profesionāļi.

Mazāk sastrēgumu – mazāk piesārņojuma

«Arvien pieaugošais iedzīvotāju skaits, kas dzīvo pilsētā un katru dienu ierodas no apkārtējiem novadiem, palielina automašīnu skaitu, attiecīgi arī CO2 izmešu daudzumu. Aicinājām dalībniekus pieņemt Valmieras izaicinājumu palīdzēt risināt šo jautājumu, proti, vēlējāmies saprast, kā ar salīdzinoši maziem finansiāliem ieguldījumiem apzināt automašīnu plūsmu pilsētā, to galamērķi un pārvietošanos, kvalitatīva analīze ļautu uzlabot pilsētas infrastruktūru un padarītu to iedzīvotājiem un videi draudzīgāku,» pašvaldības motivāciju piedalīties hakatonā pamato Ieva Alhasova, Valmieras pārstāvniecības Rīgā vadītāja un Valmieras domes priekšsēdētāja padomniece. Izaicinājumam atsaucās divas komandas, tajā skaitā IZV skolēni. I. Alhasova arī norāda, ka «Copernicus Hackathon and Climathon Riga 2018» dalībnieku apliecinātais, ka visefektīvāk plūsmas analīzei būtu izmantot īpašu programmatūru un datus no videokameru tīkla, kas papildināts ar pārvietojamām kamerām lielākajos krustojumos, saskan ar pilsētas plānotajām aktivitātēm.

Radītais prototips skaitīja satiksmes plūsmu noteiktā krustojumā, nākamais solis būtu izveidot programmatūru, kas spēj, izmantojot novērošanas kameru reāllaika datus, analizēt situāciju un piedāvāt apvedceļus, tādējādi novirzot automašīnas prom no ielām ar intensīvu satiksmi, stāsta IZV skolēni, viens otru papildinot. Risinājums mazinātu iespējamos sastrēgumus un līdz ar to arī trokšņa un gaisa piesārņojums.

Novērtē iegūtās zināšanas

Jautāti, kā diennakts laikā iespējams radīt prototipa līmeņa risinājumu kādai problēmai, puiši teic, ka pati izstrāde nemaz nebija tā sarežģītākā, lai gan nācies «pamocīties ar datoru». Izaicinoša bijusi risinājuma prezentācija – izlemt, kādu informāciju prezentēt, lai iekļautos noteiktajā laikā, proti, piecās minūtēs. Puiši trenējušies, izmantojot taimeri, mainījuši prezentācijas saturu, bijušas pat strīdi. Tas gan nenozīmējot, ka tagad viņi viens ar otru nerunājot un skolas gaiteņos iet garām nesveicinoties, joko IZV skolēni.

Komanda novērtē, ka varējuši saņemt mentoru ieteikumus, ko iekļaut prezentācijā un ko atstāt ārā, kā labāk pasniegt informāciju utt. Noderīgas bijušas arī citas apmācības, piemēram, par satelītdatiem un to lietošanu, lai gan risinājuma izstrādē to izmantošana izrādījusies neiespējama. Jāpiebilst, ka daļa komandas pārstāvju piedalījušies arī pirms hakatona rīkotā iesildīšanās pasākumā – praktiskā seminārā par «Copernicus» satelītu datiem, to pieejamību, datu apstrādes rīkiem, iespējām kombinēt satelītdatus ar citiem atvērtajiem datiem. Interesantas bijušas lekcijas arī par laika plānošanu, klientu vajadzību izpratni un to, kā sasniegt sava pakalpojuma vai produkta mērķauditoriju. Šīs lekcijas laikā arī tapis uzmetums prototipam. Kā vērtīgu un ikdienā izmantojamu viņi uzteic arī treniņu veiksmīgākai ideju ģenerēšanai – katram bija jārada astoņas idejas, no kurām pēcāk izvēlēties un izstrādāt vienu labāko. Izrādījies, ka vairākas idejas komandas biedriem bijušas ļoti līdzīgas. Tieši iespēju 24 stundas strādāt kopā, izbaudot komandas un hakatona atmosfēru, puiši dēvē par lielāko ieguvumu. Tas nav bijis viegli, kādā brīdī nācis miegs, tomēr viņi to ne vien pārvarējuši, bet arī izbaudījuši un guvuši gandarījumu no procesa.

Par piedalīšanos vienojas starpbrīdī

Par iespēju piedalīties «Copernicus Hackathon and Climathon Riga 2018» Rūdolfs Agris Stilve, Klāvs Šermuksnis, Alens Šņepsts un Uga Tauriņš uzzināja skolā. Satikušies starpbrīdī pēc kāda kontroldarba un spontāni dzimusi ideja pieteikties. Jautāti, vai viņi apsver iespēju piedalīties vēl kādā tehnoloģiju maratonā, jaunieši atbild apstiprinoši, jo tas pārbauda daudzpusību un ļauj likt lietā visas dzīves laikā iegūtās prasmes.

«Copernicus Hackathon and Climathon» ir starptautiska iniciatīva, kas vienlaikus notiek visā pasaulē, radot tūkstošiem satelītu datos balstītu ideju un praktisku risinājumu klimata pārmaiņu izraisītām problēmām dažādās pasaules vietās. Rīgā hakatons notika «Copernicus Hackaton» un Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta klimata zināšanu un inovāciju kopienas «Climate-KIC» programmās, to organizēja RTU Dizaina fabrika un Vides risinājumu institūts (VRI). «Copernicus» ir lielākā Zemes novērošanas programma pasaulē, tās ietvaros izveidota «Sentinel» satelītu flote nodrošina brīvpieejas datus un aktuālu informāciju par sauszemes, saldūdeņu, jūras un okeānu ekosistēmām. VRI ir «Copernicus Relay» un «Copernicus Academy» tīklu pārstāvis Latvijā. Savukārt RTU ir «Climate-KIC» pārstāvis Latvijā.

Kopīgot rakstu

Universitāte

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

15. novembris plkst. 15:13

Līdzīgi raksti

Ziņas