Izglītības un zinātnes ministre un ārlietu ministrs vienojas sadarboties, lai Latvija pilntiesīgi integrētos CERN

Asociētās CERN dalībvalsts statusu Latvija ieguva 2021. gada 2. augustā, savukārt pērnā gada decembrī Ministru kabineta apstiprinātais ziņojums par Latvijas stratēģiju virzībai uz CERN pilntiesīgas dalībvalsts statusu apliecina valsts apņemšanos paplašināt iesaisti CERN programmās, lai 2026. gadā varētu kļūt par pilntiesīgu CERN dalībvalsti. 

Pilnvērtīgas dalībvalsts statuss Latvijai pavērs iespējas vēl vairāk piesaistīt darbam CERN talantīgākos Latvijas un diasporas zinātniekus. Abi ministri arī uzskata, ka ieguvums būs arī neierobežota Latvijas industrijas iespēja iesaistīties CERN iepirkumos, piedāvājot savus produktus un pakalpojumus.  

Kopš Latvija ir kļuvusi par CERN asociēto dalībvalsti, tā ir stiprinājusi savas pozīcijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomā un paplašinājusi zinātnieku kopumu, kas strādā CERN. Tas bijis iespējams, pateicoties arī valsts atbalstam. Tomēr joprojām ir aktuāli ieguldīt jauno zinātnieku izglītībā, lai valsts ilgtermiņā varētu jēgpilni darboties CERN, kļūstot par pilntiesīgu tā dalībvalsti.

Latvija ir arī  kāpinājusi savu CERN strādājošo zinātnieku skaitu, kā arī savus promocijas darbus CERN izstrādā  studenti, kuri 2021./2022. akadēmiskajā gadā sāka studijas jaunajā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) doktorantūras studiju programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas». 

Latvijas zinātnieki jau ir devuši savu ieguldījumu CERN darbā. Piemēram, pēc RTU pētnieka Gunta Pikura dizaina, sadarbojoties Latvijas zinātniekiem un starptautiskajiem partneriem, pirmoreiz vēsturē, izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģiju, no tīra vara vienā gabalā ir izgatavots jeb 3D tehnoloģijā izdrukāts daļiņu paātrinātāja komponentes prototips, kas paredzēts lietošanai medicīnā un industrijā. 

Tāpat 2022. gada jūlija sākumā arī Latvija kā CERN asociētā dalībvalsts, simboliski sakot, iedarbināja Lielo hadronu paātrinātāju (LHC), kad tas pēc apkopes uzsāka savu darbību un CERN sākās trešais fizikas datu vākšanas periods jeb Run 3. Latvijas zinātnieki RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktora Kārļa Dreimaņa vadībā strādā vienā no zīmīgākajiem CERN eksperimentiem – CMS (Compact Muon Solenoid), kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus.

Eksperimentālā augstas enerģijas daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas ir viens no prominentākajiem zinātnes virzieniem pasaulē, un tā iekļaujas dažādās jomās. CERN attīstītās arī nozīmīgas jaunas tehnoloģijas medicīnā – diagnostikā un vēža ārstēšanā – un vides piesārņojuma problēmu risināšanā. Kļūstot par pilntiesīgu CERN dalībvalsti, Latvija kļūs arī par globālās daļiņu fizikas saimes locekli un jaunu zinātnes virzienu veidotāju. 

CERN jau gandrīz 70 gadus ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi. Tieši CERN ir izgudrots internets, bet viens no publiski zināmākajiem atklājumiem — 2012. gadā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību CERN tika pierādītā Higsa bozona eksistence.