Izdod ķīmijas profesores Emīlijas Gudrinieces simtgadei veltītu pastmarku un aploksni

14. septembris, 2020
.
.
.

Piektdien, 18. septembrī, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē (MLĶF), P. Valdena ielā 3/7 no plkst. 10.00 līdz 17.00 notiks «Latvijas Pasta» izdotās Emīlijas Gudrinieces 100 gadu jubilejai veltītās pastmarkas zīmogošana, bet tās svinīgā prezentācija notiks plkst. 12.30 MLĶF 101. auditorijā. 

Pirmās zīmogošanas pasākumā piedalīsies «Latvijas Pasta», Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un RTU vadības pārstāvji. Pastmarkas dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja.

2020. gada 3.augustā apritēja 100 gadi kopš izcilās zinātnieces, ķīmiķes un augstskolu pedagoģes, RTU profesores, LZA īstenās locekles, Valsts emeritētās zinātnieces, Dr.habil.chem. Emīlijas Gudrinieces dzimšanas. Viņas dzīve un darbs vairāk nekā 60 gadus bija saistīts ar Latvijas Universitāti (LU), Rīgas Politehnisko institūtu (RPI) un RTU.

Emīlija Gudriniece dzimusi 1920. gada 3. augustā Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagasta Kromanu ciemā zemnieku ģimenē. 1948. gadā beigusi LU, E. Gudriniece, savu skolotāju profesoru Gustava Vanaga un Alfrēda Ieviņa vadīta, 1960. gadā aizstāvēja disertāciju doktora grāda iegūšanai. E. Gudriniece bijusi Ķīmijas fakultātes dekāne (1956–1959), atjaunotā Rīgas Politehniskā institūta zinātņu prorektore (1959–1961) un likusi pamatus RPI plaši izvērstajam zinātniskās pētniecības darbam. E.Gudriniece bijusi RPI Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedras (tagad, Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedras) dibinātāja un ilggadēja vadītāja (1963–1989). 1963. gadā Emīliju Gudrinieci ievēlēja par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, bet 1978. gadā – par akadēmiķi.

E.Gudriniece kā pirmā sieviete Latvijā 1952. gadā aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidātes disertāciju. Viņa bijusi arī veiksmīga motosportiste: 1949. un 1953. gadā ieguvusi Latvijas PSR čempiones nosaukumu 350 cm3 motociklu klasē sievietēm, 1952. gadā uzstādījusi divus jaunus rekordus sievietēm šajā klasē. Aspirantūras laikā 1949. gadā E.Gudriniece veica Padomju Savienībā jauna antibakteriālā preparāta – furacilīna (preparāts Nitrofurazons vēl aizvien ir AS “Olainfarm” produktu klāstā) – resintēzi, par ko kopā ar Solomonu Hilleru 1957. gadā saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju.

Emīlija Gudriniece pētījusi diketonus, heterocikliskos savienojumus, antioksidantus, izstrādājusi jaunu metodi ciklisko β-diketonu nitrēšanai un sulfurēšanai, kušņus lodēšanai, uz 1,3-diketonu bāzes ieguvusi tiazola, pirazola, ksantēna un akridīna atvasinājumus, nodarbojusies ar augu eļļu oksidatīvās stabilitātes jautājumiem. Mūža nogalē E. Gudriniece kā pirmā Latvijā pievērsās pētījumiem par rapšu eļļas izmantošanu biodīzeļdegvielas ražošanai. E. Gudriniece publicējusi vairāk nekā 700 zinātnisku darbu, saņēmusi 40 autorapliecības. Profesore ir līdzautore vienīgajai latviešu valodā izdotajai mācību grāmatai par organiskās sintēzes metodēm (1976). Viņas vadībā aizstāvētas 28 disertācijas, pieci no viņas audzēkņiem kļuvuši par RTU profesoriem.

Ārkārtīgi plašs ir bijis profesores E.Gudrinieces sabiedrisko aktivitāšu loks – viņa bija daudzu kongresu, konferenču un sanāksmju organizētāja, starptautisku kongresu dalībniece, žurnālu un daudzu rakstu krājumu redaktore, daudzu jaunu interesantu pasākumu iniciatore: 1990. gadā viņa piedalījās Latvijas Ķīmiķu savienības (Latvijas Ķīmijas biedrības) atjaunošanas organizēšanā un Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības atjaunošanā, viņa aktīvi darbojās Latvijas Zinātnieku savienībā un bija viena no 1991.gada Vispasaules latviešu zinātnieku kongresa organizatoriem. 1970. gadā E. Gudriniecei piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātās zinātnes un tehnikas darbinieces nosaukumu, 1972. gadā – Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Gustava Vanaga prēmiju, 1996. gadā - Valsts emeritētās zinātnieces nosaukumu, 2000. gadā viņa saņēma Rīgas Tehniskās universitātes Paula Valdena medaļu un 2003. gadā – Latvijas Zinātņu akadēmijas un A/S „Grindeks” balvu „Zelta pūce” par mūža ieguldījumu jauno ķīmiķu sagatavošanā un heterociklisko savienojumu ķīmijā.

Emīlija Gudriniece mirusi 84 gadu vecumā 2004. gada 4. oktobrī Rīgā, apbedīta Meža kapos, blakus mātei un profesoram Alfrēdam Ieviņam.

Lai godinātu izcilās pedagoģes un zinātnieces piemiņu, 2005. gadā iedibinātas vairākas balvas: Latvijas Zinātņu akadēmijas un RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Emīlijas Gudrinieces balva Gada labākajam ķīmijas skolotājam, LZA akadēmiķes Emīlijas Gudrinieces balva Gada labākajam jaunajam zinātniekam un LZA akadēmiķu Emīlijas Gudrinieces un Alfrēda Ieviņa stipendija studentiem.

Vairāk informācijas par profesori Emīliju Gudrinieci iespējams atrast grāmatā «Profesore Emīlija Gudriniece. Deviņdesmitajai dzimšanas dienai veltīts apceru un atmiņu krājums» (Atbildīgā redaktore-sastādītāja M. Jure. Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga, 2010. 216 lpp.).

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

14. septembris, 2020 plkst. 9:25

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi