«EIT Food» iepazīstina ar lauksaimniecības un pārtikas nozares uzņēmumiem Eiropā, kam izdevies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas

7. jūlijs, 2022
.
.
.
Foto: Pixabay.com

Lai palīdzētu lauksaimniecības un pārtikas nozarei gūt skaidrāku priekšstatu par situāciju un izprast izmaiņas, kas nepieciešamas, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, veidojot zaļāku nākotni, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovāciju kopiena «EIT Food» publicē jaunu pārskatu ar lauksaimniecības un pārtikas nozares uzņēmumu piemēriem, kuriem izdevās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. 

Covid-19 pandēmijas laikā ieviesto ierobežojumu dēļ daudzās tautsaimniecības nozarēs samazinājās emisiju līmenis, savukārt lauksaimniecības un pārtikas nozarē emisijas saglabājās stabilas vai pat palielinājās, kā tas ir Bulgārijā, Latvijā un Ungārijā, liecina «EIT Food» ziņojums «Food Foresight», kas tika publicēts 2020. gadā. Šī iemesla dēļ «EIT Food» veicis atsevišķu lauksaimniecības pārtikas rūpniecības nozares siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju analīzi 12 Centrālās un Austrumeiropas valstīs: Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā. Ziņojumā «Cultivating Our Climate» apkopoti makroekonomiskās analīzes rezultāti, ekspertu viedokļi un intervijas ar uzņēmumu vadītājiem. 

Ziņojums.

Ziņojums sniedz pilnu ainu par SEG emisijām Centrālās un Austrumeiropas valstīs visā lauksaimniecības un pārtikas vērtību ķēdē; tiesību aktu pārskatu, tostarp arī nozares dalībnieku redzējumu par ES Zaļo kursu; piecu valstu uzņēmumu analīzi, labās prakses piemērus, kā arī jaunus risinājumus emisiju samazināšanai.

Tiek lēsts, ka pārtikas sistēmas rada ap 30% SEG emisiju Eiropā. «Problēma ir ļoti sarežģīta, taču, par laimi, jau ir pieejami inovatīvi risinājumi. Perspektīvākie risinājumi ir saistīti ar nozares digitalizāciju un olbaltumvielu avotu dažādošanu. Uzņēmumi no Centrālās un Austrumeiropas valstīm jau ir izstrādājuši progresīvus risinājumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, turklāt ziņojumā ir sniegta informācija par labās prakses piemēriem Polijā, Rumānijā un Serbijā,» skaidro Aleksandra Nižiņska (Aleksandra Niżyńska), «EIT Food» vecākā projektu vadītāja. Zinātnei strauji attīstoties, tiek piedāvāti dažādi risinājumi, piemēram, olbaltumvielu dažādošanai var būt liela nozīme pieprasījuma samazināšanā pēc gaļas produktiem, kas rada intensīvas emisijas. Savukārt alternatīvu proteīnu ražošanā izmantotās tehnoloģijas palīdz optimizēt izmantotos resursus, piemēram, kūtsmēslus. 

«EIT Food» piedāvā atbalstu projektiem, organizācijām un indivīdiem veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas izveidošanai. «EIT Food» darbība aptver visu pārtikas sistēmu no lauksaimniecības un ražošanas līdz pat piegādei un gala patērētājam. «EIT Food» aktivitātes Latvijā īsteno «EIT Food Hub Latvia», kas darbojas RTU Zinātnes un inovāciju centra paspārnē kopš 2019. gada. 

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

7. jūlijs, 2022 plkst. 13:21

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi