CERN padomes prezidents pārliecinās par Latvijas sniegumu daļiņu fizikā un paātrinātāju tehnoloģijās

26. augusts
.
.
RTU CERN padomes prezidents Eliezers Rabinovičs iepazinās ar pētījumiem Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Optisko šķiedru pārraides sistēmu laboratorijā. Foto: Vitālijs Vinogradovs, RTU

Uzturoties Latvijā 24. un 25. augustā, Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) padomes prezidentam Eliezeram Rabinovičam (Eliezer Rabinovici) bija iespēja iepazīties gan ar akadēmisko, gan uzņēmējdarbības vidi, gan lēmumpieņēmējiem, tā gūstot nepastarpinātu priekšstatu par Latvijas kapacitāti un iespējām ar CERN sadarboties ilgtermiņā. Īpaši svarīgi tas ir, jo Latvija pēc viena gada, kas aizvadīts CERN asociētās dalībvalsts statusā, ir apņēmusies turpināt attīstīt daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģijas kopienu, lai nākotnē varētu kļūt par pilntiesīgu CERN dalībvalsti. 

«Tiekoties ar CERN padomes prezidentu, visi partneri apliecināja nepieciešamību sadarboties ar CERN, jo mēs jau tagad, pēc pirmā gada CERN asociētās dalībvalsts statusā, redzam ieguvumus no dalības šajā globāli nozīmīgajā zinātnes centrā,» saka Latvijas pārstāvis CERN un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Toms Torims. 

Lai sasniegtu mērķi, Latvijai ir jāturpina stiprināt kapacitāte fundamentālajā zinātnē, īpaši – daļiņu fizikā, kā arī paātrinātāju tehnoloģijās.

«Eksperimentālā augstas enerģijas daļiņu fizika ir viens no prominentākajiem zinātnes virzieniem pasaulē, un es esmu gandarīts, ka arī Latvija vēlas būt inovāciju virzītājs šajā jomā. Latvijas pirmais gads CERN asociētās dalībvalsts statusā bijis ļoti produktīvs, jo redzams Latvijas zinātniskās kompetences sniegums vairākos CERN eksperimentos, piemēram, CMS, MEDICIS, AEgIS, kā arī CERN paātrinātāju tehnoloģiju projektos, piemēram, I.FAST. Ņemot vērā Latvijas kompakto zinātnes ekosistēmu, ir nepieciešams izvērtēt prioritātes un stratēģiski koncentrēt resursus konkrētu specializāciju mērķu sasniegšanai. Latvijas zinātnei prognozēju nākotnes potenciālu globāli nozīmīgu inovāciju pētīšanā, kas būtiski mainīs pasauli,» tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadību, uzsvēra E. Rabinovičs. 

Savukārt IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa tikšanās laikā akcentēja, ka sadarbība starp CERN un Latviju ir veicinājusi daudz straujāku augstas enerģijas fizikas un paātrinātāju tehnoloģijas nozares attīstību Latvijā un nodrošina, ka Latvijas zinātnieki var saturīgi piedalīties daļiņu fizikas pētniecībā pasaules līmenī. 

E. Rabinovičs īpašu atzinību izteica par Latvijas spēju savai akadēmiskajai saimei piesaistīt teorētiskās fizikas profesoru Juriju Dokšiceru, kurš plašu ievērību ir ieguvis ar aprēķiniem par dziļo neelastīgo elementārdaļiņu mijiedarbības struktūrfunkciju, izmantojot kvantu hromodinamikas perturbācijas teoriju. Profesors ir saņēmis Eiropas Fizikas sabiedrības Godalgu un kopš 2020. gada ir pievienojies RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra komandai, un patlaban RTU un Latvijas Universitātes (LU) jaunos pētniekus, kuri studē doktorantūras programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas», izglīto daļiņu fizikā.

Minētā programma ir arī apliecinājums labai sadarbībai starp Latvijas lielākajām zinātnes universitātēm, tā nodrošinot jauno zinātnieku izglītību, lai veicinātu gan Latvijas sadarbību ar CERN ilgtermiņā, gan arī kāpinātu Latvijas zinātnes izcilību.   

Par universitāšu ieguldījumu CERN padomes prezidents varēja pārliecināties, viesojoties RTU un LU. RTU viņš tikās ar rektoru Leonīdu Ribicki un zinātņu prorektoru Tāli Juhnu, kā arī apskatīja RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Optisko šķiedru pārraides sistēmu laboratoriju. Savukārt RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors Kārlis Dreimanis viesi iepazīstināja ar Latvijas zinātnieku darbu CERN CMS eksperimentā, augstas enerģijas fizikas kopienas attīstību un nākotnes plāniem.

Otra nozīmīga šķautne valsts sadarbībā ar CERN ir uzņēmējdarbības vide.  

«Latvija ir pierādījusi, ka ir aktīva CERN asociētā dalībvalsts, sniedzot būtisku pienesumu pētījumiem augstas enerģijas fizikā un ar to saistīto tehnoloģiju jomā. Strādājam, lai plašāk iesaistītu Latvijas uzņēmējus,» tiekoties ar CERN padomes prezidentu, uzsvēra Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. 

Latvijai CERN ir savs uzņēmējdarbības koordinators (Industrial Liaison Officer – ILO), un patlaban tā pienākumus pilda Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece, kura arī tikās ar E. Rabinoviču. Jau pavisam drīz – 12. un 13. septembrī, CERN norisināsies Baltijas industrijas dienas, kas Baltijas valstu uzņēmumi CERN prezentēs savu sniegumu, lai piedāvātu sadarbības iespējas.

Savukārt, tiekoties ar Baltijas Asamblejas pārstāvjiem, CERN padomes prezidentam bija iespēja pārliecināties arī par Baltijas valstu sadarbību, strādājot ar CERN un Baltijā veidojot daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju kopienu. 

E. Rabinoviča vizīte ir vēsturiska, jo tik augsta CERN amatpersona Latvijā viesojās pirmoreiz. Latvija par CERN asociēto dalībvalsti kļuva 2021. gada 2. augustā. Gada laikā Latvija ir būtiski stiprinājusi savas pozīcijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomā un paplašinājusi zinātnieku kopumu, kas strādā CERN. Tas noticis, pateicoties zinātnes un uzņēmējdarbības vides aktivitātēm un valsts piešķirtajam finansējumam un stratēģiskās attīstības mehānismiem, jo Latvijā tiek veiksmīgi īstenota Valsts pētījumu programma «Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas».

Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) padomes prezidenta Eliezera Rabinoviča vizīte RTU.

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

26. augusts plkst. 15:28

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi