CERN Latvijas grupu informē par Latvijas zinātnes aktualitātēm, sadarbojoties ar kodolpētījumu centru

9. aprīlis, 2021
.
.
.
Foto: CERN

Latvija sevi ir spēcīgi pieteikusi sadarbībā ar Eiropas Kodolpētījumu centru (CERN) – Latvijas zinātnieki ir iesaistīti vairākos CERN projektos, un jau pavisam drīz Latvija parakstīs līgumu, lai kļūtu par asociēto CERN dalībvalsti. Par šīm aktualitātēm kārtējā CERN Latvijas grupas sanāksmē 8. aprīlī tika informēti starpdisciplinārās grupas dalībnieki. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, sanāksme notika tiešsaistē.

Patlaban Latvija piedalās četros CERN eksperimentos, kuros ir iesaistīti gan jau pieredzējuši zinātnieki, gan arī doktoranti, kuriem ir iespēja savus doktora darbus izstrādāt CERN. «Mūsu zinātniskais portfelis ir ļoti nopietns, un tam ir iespējas paplašināties,» sacīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims. 

Latvijas zinātnieku aktivitātēm būs iespēja paplašināties, kad Latvija, iespējams, jau tuvāko mēnešu laikā kļūs par CERN asociēto dalībvalsti. T. Torims informēja sanāksmes dalībniekus, ka jau 14. aprīlī Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš un CERN ģenerāldirektore Fabiola Džanoti (Fabiola Gianotti) parakstīs līgumu par Latvijas pievienošanos CERN asociētās dalībvalsts statusā.  

Savukārt par savu pieredzi un zinātnieka ikdienu CERN stāstīja Latvijas Universitātes (LU) doktorants Edgars Mamis, kurš nesen ieradies CERN un piedalās eksperimentā «MEDICIS», kura mērķis ir atrast tehnoloģijas un preparātus vēža un citu slimību diagnostikai un ārstēšanai, kā arī palīdzēt izstrādāt tehnoloģijas ļoti precīzai vēža šūnu apstarošanai, nebojājot organisma veselās šūnas.

«Pirmais, ko, šeit atbraucot, dara, ir – mācās,» E. Mamis stāstīja savus iespaidus par CERN. Viņš īpaši akcentēja zinātniekiem doto iespēju CERN strādāt ar modernām, unikālām un ļoti dārgām iekārtām, kādu nav Latvijā. Jaunais zinātnieks CERN izstrādā savu doktora darbu, kurā pēta izotopus, kas palīdzētu vēža diagnosticēšanā un potenciāli arī ārstēšanā. 

Sanāksmes dalībnieki tika informēti arī par jaunuzsāktu projektu – LU dalību Antiūdeņraža eksperimentā jeb «AEgIS» (Antihydrogen Experiment: Gravity, Interferometry, Spectroscopy). Tā mērķis ir brīvās krišanas paātrinājuma mērījumi, izmantojot antiūdeņradi. Paredzams, ka eksperimenta rezultātā tiks precīzi mērīta gravitācijas mijiedarbība starp vielu un antivielu. 

Savukārt Tartu Universitātes profesors Vahur Zadin sanāksmes dalībniekus informēja par 29.–30. jūnijā paredzēto pirmo CERN Baltijas valstu konferenci, kuras mērķis līdztekus zinātniskajam tvērumam ir informēt lēmumpieņēmējus, uzņēmumus un plašāku sabiedrību, kādi pētījumi notiek augstas enerģijas daļiņu fizikā un inženierzinātnēs Baltijas mērogā un ar ko nodarbojas CERN Baltijas grupa. 

Starpdisciplinārā CERN Latvijas darba grupa ir izveidota, lai koordinētu zinātnisko institūciju un uzņēmēju sadarbību ar CERN, iesaistoties zinātniskajos pētījumos, eksperimentos un projektos. Darba grupā strādā RTU, LU, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas uzņēmumi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un nozaru asociācijas, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija, Ārlietu ministrija un Ekonomikas ministrija. Darba grupas aktivitātes koordinē CERN Latvijas Nacionālais kontaktpunkts, kura funkciju pilda RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centrs. 

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

9. aprīlis, 2021 plkst. 10:36

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi