CERN atzīmē Higsa bozona pierādīšanas desmitgadi

3. jūlijs, 2022

Foto: CERN

Tieši pirms desmit gadiem – 2012. gada 4. jūlijā – Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) notika gadsimta atklājums – izmantojot Lielo hadronu paātrinātāju, tika pierādīta Higsa bozona eksistence. Atceroties šo vēsturisko brīdi, šogad 4. jūlijā CERN notiek zinātnes simpozijs, kurā izcili zinātnieki dalīsies atmiņās par Higsa bozona pierādīšanas procesu, kā arī prezentē pētījumus, kas tapuši pēc šī notikuma. Simpoziju, sākot no plkst. 10.00, iespējams vērot tiešsaistē CERN mājaslapā.

Higsa bozona atklāšana bija īpaša, jo šis bozons bija pēdējā postulētā, taču neidentificētā elementārdaļiņa standartmodelī – teorijā, kas apraksta Visumu no elementārdaļiņu un to radīto lauku skata punkta.

4. jūlijā pirms desmit gadiem CERN zinātnieku grupas vēroja, kā CMS (The Compact Muon Solenoid) un ATLAS (A Toroidal LHC ApparatuS) eksperimentos pārliecinoši tika saņemti pierādījumi Higsa bozona eksistencei, gūstot apstiprinājumu jau 20. gadsimta 60. gados zinātnieku Robert Brout, François Englert un Peter Higgs izteiktajam pieņēmumam.

«Higsa bozons ir viena no teju pārdesmit elementārdaļiņām, kas veido mūsu Visumu. Tas ir īpašs, jo tieši caur šo bozonu elementārdaļiņas mijiedarbojas ar Higsa lauku, kas, savukārt, ir pilnīgi visur un ir mūsu Visuma audekla neatņemama sastāvdaļa,» skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors, daļiņu fiziķis Kārlis Dreimanis.

Mijiedarbojoties ar Higsa lauku, visas elementārdaļiņas iegūst savu masu. Bez šī lauka un šī procesa pilnīgi viss Visumā kustētos gaismas ātrumā un nespētu veidoties pat ne visvienkāršākie atomi, kur nu vēl zvaigznes, planētas vai cilvēki.

Informācija par simpoziju.