Andra Blumberga: Kāpēc neizdodas taupīt, bet tas ir nepieciešams

«Iedomājieties, ka mēs rīt dosimies ceļā ar kosmisko kuģi uz 6000 gadiem. Var ņemt līdzi 100 cilvēkus. Var izmantot saules enerģiju, bet nekādus atkritumus izmest nevar. Ko jūs ņemtu līdzi?» raidījuma sākumā ar uzdevumu, ko parasti uzdod saviem studentiem, A. Blumberga izaicina klausītājus. «Uzdevums ir par planētu Zemi, kas ir ierobežota vide, kur mēs dzīvojam, kur ir pieejama saules enerģija, kur atkritumus kosmosā izmest nevaram. Ar tiem ir jādzīvo. Kā sadzīvot? Šis vingrinājums palīdz labi saprast, ka zemeslode ir ierobežota sistēma – resursu ir tik, cik ir, cilvēku skaits pieaug. Kā izdzīvot 6000 gadu – kā turpināt pastāvēt bez resursu piegādes no ārpuses? » viņa turpina. Studentiem mēdz būt dažādas atbildes, bet diskusijās viņi nonāk pie atbildes – lai to paveiktu, ir jābūt pašpietiekamiem, ir jāfunkcionē aprites ekonomikai. Tomēr daudzi joprojām dzīvo tā, it kā resursi būtu neierobežoti. Ko mēs darīsim, kad tie būs izsmelti? 

«Patērētāju sabiedrība nav gadījuma rakstura notikums. Tā ir mērķtiecīgi veidota sistēma, lai radītu pieprasījumu, kas radīs piedāvājumu un tādējādi ekonomika spēs piecelties kājās pēc Otrā pasaules kara,» viņa sarunā stāsta, norādot, ka ideja bija laba, tomēr pārāk aizraujoties vai neparedzot blaknes, jau 1972. gadā «Romas klubam», ka apvienojas pasaules vadošo zinātniekus, sabiedriskos darbiniekus, uzņēmējus un citus spožus prātus, nācās sākt diskusiju – vai šādi var turpināt bezgalīgi. Piesaistot Masačūsetsas tehnoloģiju institūtu, lai modelētu pasaules attīstības variantus, secinājumi bija ārkārtīgi nepatīkami. A. Blumberga norāda, ka «Romas klubs» ik pa desmit gadiem atskatās, vai ir piepildījušās prognozes, un skatās, kas mūs sagaida. «Sliktā ziņa mums visiem – prognozes bija pareizas un paliek tikai sliktāk,» viņa atzīst raidījumā. 

Sarunā gan viņa iezīmē arī kādu pozitīvu tendenci. «Cilvēku skaitam pieaugot, vajadzīgs lielāks preču skaits un enerģija, lai tās saražotu. Šīs trīs līknes ilgstoši gāja blakus viena otrai, nu jau labu laiku ir izdevies enerģijas patēriņu nodalīt. Kamēr pārējās divas – cilvēku skaits un preces aug –, enerģijas patēriņš uz vienu vienību ir samazinājies. Tas skaidrojams ar energoefektivitāti un taupīšanu. Ir vitāli svarīgi, lai enerģijas daudzums tiktu samazināts būtiski,» pauž RTU profesore.