RTU VASSI profesore Andra Blumberga: Covid un energoefektivitātes paralēles

Pirms trim gadiem pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma valsts pētījumu programmas «Enerģētika» projektā «Energoefektivitātes rīcībpolitikas novērtējums un analīze» (Nr. VPP-EM-EE-2018/1-0004) Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā (VASSI) sākām analizēt, cik efektīva ir energoefektivitātes politika – kā mājsaimniecības, rūpniecības, komercpakalpojumu un publiskajā sektorā tiek sasniegti noteiktie mērķi un kas būtu jādara citādi, lai rezultāts būtu labāks. 

VASSI zinātnieku izpēte liecina, ka atsevišķi rīcībpolitikas pasākumi ir devušas efektu, tomēr ir arī tādi, kas ir izgāzušies. Piemēram, efektu dod Energoefektivitātes pienākuma shēma, kas uzliek pienākumu enerģijas ražotājiem un piegādātājiem panākt gala patēriņa samazinājumu, bet tas lielā mērā saistīts ar bargām soda sankcijām par neizpildi. Pētījums liecina, ka uzņēmumi meklē radošus risinājumus, kā izpildīt obligāto pienākumu, un redz ieguvumus sev no šī pasākuma, tomēr politikas veidotājiem būtu papildu «pātagai» jāpiedāvā arī «burkāns». Savukārt efektīvs nav izrādījies pienākums pašvaldībām izstrādāt energoplānus. Uzliekot pienākumu, politikas veidotāji nenoteica ne sodu par neizpildi, ne ietaupījuma mērķi, kā rezultātā daļa pašvaldību vispār neizstrādāja energopārvaldības sistēmas vai izstrādāja tās novēloti, vēl citas kavējas ar izstrādāto plānu īstenošanu. Progresīvākās pašvaldības, kas redz ieguvumus vai arī apzinās, ka agrāk vai vēlāk tas būs neizbēgami jādara un labākā situācijā atradīsies tie, kas rīkosies ātrāk, virzās uz priekšu. Tikmēr, piemēram, lielākajam enerģijas patērētājam – Rīgai – nav energopārvaldības sistēmas. Rezultātā summārais ieguvums no mazākām pašvaldībām, kas pienākumu izpildījušas, ir neliels. Faktiski – ja Rīga neievieš energoplānu, shēma ir izgāzusies. Velkot paralēles ar Covid – būs grūti panākt ievērojamus uzlabojumus, kamēr būtiski nepalielināsies vakcinācijas aptvere senioru grupā, pauž profesore. 

Viņa Ir.lv norāda arī uz virkni citiem piemēriem rūpniecības un mājsaimniecības sektora energoefektivitātē. 

Kā turpmāk izvēlēties rīcībpolitikas pasākumus, lai tie nestu augļus? RTU VASSI zinātnieki, ņemot vērā pētījumā gūto informāciju un secinājumus, ir izveidojuši unikālu sistēmdinamikas modeli enerģētikas un klimata politiku modelēšanai enerģijas ražošanas un dažādos patēriņa sektoros līdz 2030. gadam. Modelis ir brīvi pieejams kā politikas veidotājiem, tā jebkuram interesentam. Mainot dažādus kritērijus, iespējams iegūt informāciju, kā rīcībpolitikas pasākumi ietekmēs mērķa un faktisko kumulatīvo enerģijas ietaupījumu, kā arī atjaunojamo energoresursu faktisko un mērķa īpatsvaru dažādos sektoros. 

Gada siltajos mēnešos, Covid saslimstībai mazinoties, Latvija – gan iedzīvotāji, gan politikas veidotāji – kavējās ar izlēmīgu lēmumu pieņemšanu, kas neļāva izvairīties no katastrofas, ko piedzīvojam šobrīd. Tagad, kad esam nonākuši pie pārpildītām slimnīcām un arvien pieaugošiem saslimstības un mirstības rādītājiem, seko nereti haotiska rīcība, lai «dzēstu ugunsgrēku». Taču veselības aprūpes sistēmas pārslodzei un sabrukumam ir ilgtermiņa sekas, kuras «no malas» uzreiz nemaz nav tik viegli pamanāmas. Ilgtermiņā ar sekām būs jācīnās arī izglītības sistēmai. Tieši tāpat ir ar klimata pārmaiņām, kas notiek it kā nemanot līdz brīdim, kad šķietami pēkšņi mēs piedzīvojam nebijušus karstuma uzplūdus, ekstrēmas lietavas, plūdus, kas ielas pārvērš upēs. Ir jāsaprot, ka ilgtermiņā klimata pārmaiņu ietekme var ne tikai radīt nebijušas un ilglaicīgas izmaiņas vidē, bet arī skart cilvēku drošību un veselību. Mums ir jārīkojas, lai pielāgotos izmaiņām un mazinātu to negatīvo ietekmi, uzsver VASSI profesore. 

Zinātnieku izstrādātais modelis palīdzēs pieņemt datos pamatotus lēmumus par labākajiem ceļiem, pa kuriem Latvijai doties, lai sasniegtu ilgtermiņa nacionālos klimata un enerģētikas mērķus. 

Viss raksts lasāms portālā Ir.lv.