Akadēmiskā godīguma nozīmība Latvijā nav pietiekami apzināta

A. Anohina-Naumeca nodarbojas ar akadēmiskā godīguma jautājumu pētniecību un uzsver, ka šis ir sāpīgs temats, par kuru Latvijā izvairās runāt. Viņa atklāja, ka ir veikusi pētījumu, kurā analizēta izpratne par akadēmiskā godīguma jautājumiem Latvijā un citās Baltijas valstīs. Tajā secināts, ka interneta mediju telpā šie jautājumi netiek aplūkoti gandrīz nemaz – visās trijās Baltijas valstīs fiksētas ziņas saistībā ar plaģiātisma jautājumiem, kurās ir tikai pieminēts fakts, ka augstskolas izmanto plaģiātisma fiksēšanas rīkus. Piecu gadu periodā, par kuru tika analizētas ar akadēmiskā godīguma jautājumiem saistītas ziņas, vienu reizi Latvijas interneta mediju telpā izskanējusi informācija par kādu gadījumu, kur vienas augstskolas pētnieks apvaino kolēģi no citas augstskolas plaģiātismā. 

Teorijās akadēmiskais godīgums nereti tiek definēts ar FFP jeb fabrikācija, falsifikācija un plaģiātisms, norāda RTU asociētā profesore. Katrs no šiem pārkāpumiem slēpj ļoti daudz un dažādus pārkāpumu veidus, un to skaits, ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, pēdējo gadu laikā turpina palielināties. 

Par akadēmiskā godīguma principiem ir svarīgi izglītot arī studentus, jo pēc augstskolas absolvēšanas viņi nonāk darba tirgū un, ja nav izglītoti par akadēmisko godīgumu, visticamāk, arī pēc tam «visā sistēmā» varētu rīkoties negodīgi, uzskata A. Anohona-Naumeca.

RTU asociētā profesore atgādināja, ka aizvadītajā nedēļā RTU norisinājās konference «Akadēmiskā godīguma kultūras veidošana izglītībā», pulcējot vadošos akadēmiskā godīguma ekspertus no 12 valstīm. Konferences laikā norisinājās galvenā sesija, sekcija «Akadēmiskais godīgums medicīnā», četri semināri, kā arī paneļdiskusija, kurā tika apspriesti aktuāli jautājumi akadēmiskā godīguma jomā.

25. oktobra raidījumu «Zināmais nezināmajā» var noklausīties Latvijas Radio mājaslapā.