A.V. Krastiņš: Latvijas muita ir viena no visizglītotākajām pasaulē

26. janvāris
.
.
Foto: Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūra direktors Aivars Vilnis Krastiņš.

«Sākām pilnīgi no nulles – nebija ne pasniedzēju, ne mācību satura, arī no ārzemēm mācīties nebija iespējas, jo šāda tipa studiju nebija un speciālisti saņēma nevis augstskolas diplomu, bet sertifikātu par mācību kursa apgūšanu. Taču mēs spējām izveidot pasaules līmeņa izglītības sistēmu, kuru līdz šim ir absolvējuši 7000 studentu muitas un nodokļu administrēšanas specialitātē,» intervijā laikrakstā «Diena» saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūra direktors Aivars Vilnis Krastiņš.

Intervijā viņš pauž viedokli gan par muitas vēsturi, gan šā brīža izaicinājumiem. Intervija publicēta 26. janvārī, kad tiek atzīmēta starptautiskā muitas darbinieku diena. 

«1993. gadā Latvijas muitā strādāja 1750 cilvēku, no tiem 300 cilvēkiem bija augstākā izglītība, savukārt no šiem 300 cilvēkiem 36 muitas darbiniekiem bija izglītība jurisprudencē, ekonomikā vai finansēs. Proti, 36 cilvēkiem no 1750 darbiniekiem kopumā. Šodien es patiešām ar lepnumu varu teikt: Latvijas muita ir viena no visizglītotākajām visā pasaulē, jo 1993. gadā, pirms tam uzklausot visdažādākos padomus, mēs beigās pieņēmām nestandarta risinājumu un kļuvām par vienu no pirmajām valstīm pasaulē, kas organizēja muitnieku izglītošanu civilā augstskolā akreditētā programmā, – šobrīd piedāvājam gan bakalaura, gan maģistra programmas,» intervijā muitas izglītības veidošanas pirmssākumus atminas direktors. Ja sākotnēji citi brauca mācīt, kā pareizi muitniekam jāstrādā, tad nu jau daudzus gadusRTU SESMI speciālisti  brauc mācīt citus visdažādākajās pasaules valstīs.

Absolventi strādā gan Valsts ieņēmumu dienestā (VID), gan privātajā sektorā – loģistikā, eksportējošajos uzņēmumos, tiesībsargājošajās iestādēs. Viņi ieņem vadošus amatus ES muitas struktūrās un starptautiskās organizācijās. 2009. gadā studiju bakalaura un maģistra programmas bija pirmās Pasaules Muitas organizācijas (PMO) akreditētās kā atbilstošas vienotajiem PMO profesijas standartiem. Kopā ar diplomu absolventi saņem arī PMO sertifikātu par studiju programmas atbilstību pasaules standartiem. «Bez ciešas sadarbības ar VID Muitas pārvaldi tādu profesionalitāti un reputāciju mums nebūtu izdevies nodrošināt, – faktiski mūsu studentiem ir unikāla iespēja studiju laikā iegūt gan nepieciešamās teorētiskās zināšanas, gan arī praktisko pieredzi no muitas darba reālās vides. Mēs neatstāstām tikai grāmatās rakstīto, bet strādājam kopā ar cilvēkiem, kuri zina, kādas zināšanas jaunajiem muitniekiem ir nepieciešams iemācīt, un palīdz to realizēt,» atklāj A.V. Krastiņš.

Viņš intervijā stāsta arī par to, kā attīstījusies ne tikai muitas izglītība, bet arī muitas nozares profesionāļu darbs. Muita veic vairākas funkcijas, kuru nozīme dažādās valstīs laika gaitā mainās. Piemēram, Latvijā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā viena no svarīgākajām muitas funkcijām bija fiskālā funkcija – nodokļu iekasēšana. Vēl deviņdesmito gadu beigās muita nodrošināja vairāk nekā 70% no valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Mūsdienās muitas tiešais pienesums budžetam ir daudz mazāks. Savukārt, mainoties situācijai pasaulē, ievērojami pieaugusi muitas kontroles funkcijas nozīmīgums. «Tieši muitai ir jānodrošina nepieciešamā kontrole gan cīņā pret terorisma draudiem (stratēģisko un dubultā pielietojuma preču kontrole), gan viltotām precēm, narkotikām. Muitas kontrole tāpat nodrošina intelektuālā īpašuma, akcīzes preču, īpaši aizsargājamo augu, dzīvnieku, mākslas vērtību, aizsardzību utt.,» uzsver SESMI direktors. 

Visu interviju var lasīt šeit.

Saistītie tagi:
Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

26. janvāris plkst. 14:48

Līdzīgi raksti

Universitāte

Jaunumi

_