A. Blumberga: Modelēšana enerģētikas politikas lēmumu balstīšanai datos, ne pieņēmumos

Iedomājieties, ka Jūsu ģimene vēlas nokļūt kādā vietā. Paskatoties kartē, Jūs redzat, ka vistaisnākais ceļš – līnija no viena punkta līdz otram – prasītu stundu. Taču tad būtu jābrauc cauri purvam, jāpārpeld plata upe un jāizbrauc cauri lielas rūpnīcas teritorijai. Tāpēc jums nākas atteikties no visizdevīgākā plāna (nonākt galapunktā pēc iespējas ātrāk) un pārdomāt savu maršrutu. Bērni grib braukt pa īsāko ceļu, Jūsu dzīvesbiedrs vai dzīvesbiedre – pa ainaviskāko, bet Jūs – tikai pa asfaltētiem ceļiem, izvairoties no grants seguma ceļiem. Jūs visi sākat diskusiju, lai vienotos par maršrutu. Lai to atrastu, Jūs atverat kādu no navigācijas aplikācijām telefonā un tā piedāvā trīs iespējamās alternatīvas. Piedāvātās alternatīvas jūs izmantojot kā pamatu turpmākajām diskusijām un pēc brīža esat vienojušies par ceturto alternatīvu – brauksiet pa otro ātrāko maršrutu, kurš būs daļēji ainavisks un lielākā daļa ceļa būs jāveic pa asfalta segumu. Tam būs nepieciešama stunda un divdesmit minūtes.  

Un tagad iedomājieties, ka Latvijas mērķis ir mazināt enerģētikas ietekmi uz klimata pārmaiņām līdz 2030. gadam, samazinot izmešu apjomu. Tas nozīmē, ka jātaupa enerģija un pārējā enerģija jāražo no atjaunojamiem energoresursiem. Kā izvēlēties rīcībpolitikas pasākumus, kas mūs aizvedīs līdz mērķim? Vistaisnākais ceļš ir izvēlēties vislētākos pasākumus. Taču tad mēs neņemsim vērā sociālos aspektus, vides aspektus, ieviešanas iespējamības u.c. aspektus, kas ir svarīgi dažādām sabiedrības grupām. Un būs līdzīgi kā ar taisnāko maršrutu kartē, kur vislabākais risinājums atduras pret nepārvaramu vai grūti pārvaramu šķērsli. Demokrātiskās sabiedrībās politikas veidošanas process nevar iet pa vistaisnāko ceļu, jo sabiedrībā pastāv dažādas vēlmes un viedokļi par to, kas ir svarīgi un kas nav. Nereti politiski lēmumi un rīcībpolitikas, kam šķietami vajadzētu dot rezultātu, ir neefektīvas, rada pilnīgi pretēju efektu vai arī sniedz tikai īstermiņa risinājumu, kas ilgtermiņā rada neprognozējamu ietekmi. Neplānotais rezultāts un blaknes rada sabiedrības neapmierinātību ar politikas veidotājiem. Lai arī politikas veidošanā ir grūti izvairīties no spiediena no kādas ieinteresētā vai iesaistītās puses, ir iespējams atrast un īstenot risinājumus, kas ir vēlamāki, nekā citi. 
Sociālās sistēmās, kas ir daudz sarežģītākas nekā tehnoloģiskās sistēmas, pirms jaunu likumu un politiku pieņemšanas, nepieciešams modelēt, lai saprastu, kas notiktu dažādos izvēlētajos scenārijos. Kompleksu sociālu sistēmu pētnieks Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesors Džejs Forresters (Jay W. Forrester) ir teicis, ka cilvēki nekad nesūtītu ekspedīcijā kosmosa kuģi, vispirms nepārbaudot prototipu darbībā un datorsimulācijās netestējot lidojuma paredzamo trajektoriju. Neviens uzņēmums nelaistu tirgū jaunu produktu, iepriekš neveicot laboratorijas testus. Šie modeļi un testi nav garantija pret neveiksmēm, tomēr tie palīdz atklāt un novērst trūkumus, pirms notiek katastrofa. Ģimenes kopīgais brauciens būtu resursietilpīgs, pilns ar izaicinājumiem vai pat ciestu neveiksmi, ja mēs iepriekš neveiktu analīzi par iespējamiem maršrutiem.

Lai politikas veidotāji spētu atrast ceļu uz mērķi, vadot sarežģītu sociālu sistēmu kāda ir valsts, viņiem ir nepieciešams navigācijas rīks, kas palīdz novērtēt katras ieinteresētās puses izteiktā viedokļa ietekmi uz maršrutu un mērķa sasniegšanu. Internetā brīvi pieejams politiku plānošanas rīks enerģētikas un klimata politiku modelēšanai, kuru ir izstrādājuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki, ir šāds navigācijas instruments, ar kura palīdzību Latvija var meklēt visai sabiedrībai izdevīgāko ceļu uz klimata neitrālu nākotni. 

Tas ir brīvi pieejams gan politikas veidotājiem, gan jebkuram interesentam tiešsaistē. 

Ikviens, mainot dažādus politikas rīkus, parametrus un to vērtības, modelī var novērtēt to ietekmi uz kumulatīvo enerģijas ietaupījumu un atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, tādējādi izvēloties labāko ceļu. Piemēram, var eksperimentēt, kāda ietekme ir nodokļu likmju izmaiņām, subsīdijām, Eiropas Savienības fondu finansējuma apjomam, jaunām tehnoloģijām, energoefektivitātes politikas pasākumiem dažādos sektoros utt. Ar modelēšanas rīka palīdzību var redzēt, ka viena vai dažu politikas pasākumu veikšana neaizvedīs mūs līdz mērķim, taču kombinējot tos dažādos scenārijos, mērķi ir iespējams sasniegt un katrs var atrast sev tīkamāko ceļu, piemēram, ēku sektorā modelēšanas rīks parāda – ja ir pieejams finansējums, bet nav pieejama informācija par to, ēkas netiks siltinātas. Arī tad, ja ir pieejama tikai informācija vai atbalsts māju vecākajiem, bet trūkst finanšu atbalsta, ēkas netiks siltinātas. Diskusiju laikā ar citu ieinteresēto pušu pārstāvjiem, to var izmantot kopīga maršruta meklējumiem.

VASSI zinātnieku paveiktais ir unikāls – pasaulē līdzīgu rīku nav. Par to saņemtas pozitīvas atsauksmes gan no Latvijas Bankas ekspertiem, gan pašvaldībām, kuras būtu ieinteresētas reģionāla mēroga rīka izveidē. Arī starptautiskie eksperti augstu novērtējuši veikumu, īpaši uzteicot ērti lietojamas saskarnes izstrādi. 
Vienlaikus ar šo rīku projektā “Enerģētikas un klimata modelēšana virzībā uz oglekļa neitralitāti” (Nr. VPP-EM-2018/NEKP-0001) RTU VASSI zinātnieki sadarbībā ar partneriem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Universitātes ir izstrādājuši modelēšanas rīku, kas piedāvā atrast izmaksu ziņā optimālo risinājumu, kas ir taisnākais ceļš uz Latvijas nosprausto klimata mērķi. 

Abi modelēšanas rīki ir veidoti, balstoties uz liela apjoma datiem un pieredzi par dažādu tautsaimniecības sektoru energoefektivitātes izvērtēšanu, ēku energoefektivitātes tehnoloģiskajiem risinājumiem, siltumapgādes un dzesēšanas sistēmu attīstību, Latvijas atjaunojamo energoresursu ražošanas un izmantošanas ekonomisko potenciālu utt. Dati tiek regulāri aktualizēti un papildināti. 

Katram no modelēšanas rīkiem ir stiprās puses un trūkumi. Mūsdienīgiem politikas veidotājiem ir nepieciešami abu veidu rīki, jo jāredz gan taisnākais ceļš uz mērķi, gan arī jāveido dažādi maršruti ceļam uz mērķi. Taisnākais ceļš gandrīz nekad nav dzīvē realizējams, jo tas ir ideāls. Izmantojot abus izstrādātos modelēšanas rīkus, politikas veidotāji varētu izvērtēt, kur ceļā uz oglekļa mazietilpīgu sabiedrību un ekonomiku Latvija ir šobrīd, kāpēc zaļā pārkārtošanās visos sektoros nenotiek vienādi, un kā izstrādāt detalizētas un mērķētas rīcībpolitikas klimata mērķu sasniegšanai 2030. gadā un 2050. gadā.