RTU Studentu parlaments
Parādīt izvēlni
RTU Studentu parlaments

Studiju rezultātu vērtēšanas nolikums

Apstiprināts ar lēmumu «Par Studiju rezultātu vērtēšanas nolikumu»,
lēmums RTU Senātā pieņemts 2010. gada 29. martā (protokollēmums nr. 539),
ar grozījumiem 2013. gada 28. oktobra RTU Senāta sēdē (protokollēmums nr. 573)
un 2015. gada 27. aprīļa RTU Senāta sēdē (protokollēmums nr. 589).

1. Lietoto terminu skaidrojums

1.1. Studiju rezultāti – studējošā sasniegto spēju un kompetences raksturojums, t.i., ko studējošais spēj veikt, zina un izprot studiju programmas vai studiju priekšmeta apguves noslēgumā.

1.2. Studiju rezultātu vērtējums – studiju rezultātu vērtējums ar atzīmi, izmantojot desmit ballu vai „ieskaitīts/neieskaitīts” skalu. Sekmīgs vērtējums ir no 10 (izcili) līdz 4 (gandrīz viduvēji) vai „ieskaitīts”, nesekmīgs vērtējums ir zemāks par 4 (gandrīz viduvēji) vai „neieskaitīts”. Vērtēšanas kritērijus desmit ballu skalā skat. pielikumā.

1.3. Studiju priekšmetā sasniegto studiju rezultātu vērtēšana var notikt starppārbaudījumos, eksāmenā, studiju projekta aizstāvēšanā un prakses atskaites aizstāvēšanā.

1.3.1. Starppārbaudījums – pārbaudījums studiju priekšmeta apguves laikā (kontroldarbs, praktiskā darba un/vai laboratorijas darba nodošana un/vai aizstāvēšana, kolokvijs, referāts u.tml.);

1.3.2. Eksāmens – pārbaudījums studiju priekšmeta vai tā daļas apguves noslēgumā, kurā iegūst vērtējumu desmit ballu skalā;

1.3.3. Studiju projekta aizstāvēšana – pārbaudījums studiju projekta izpildes noslēgumā, kurā iegūst vērtējumu desmit ballu skalā;

1.3.4. Prakses atskaites aizstāvēšana – pārbaudījums prakses noslēgumā, kurā vērtē prakses laikā sasniegtos rezultātus ar vērtējumu desmit ballu skalā.

1.4. Ieskaite – studiju rezultātu vērtējuma noteikšanas procedūra, kuru veic mācībspēks, pamatojoties uz studējošā semestra laikā starppārbaudījumos iegūtajiem vērtējumiem un kuras rezultātā tiek noteikts vērtējums skalā „ieskaitīts/neieskaitīts”.

1.5. Gala vērtējums studiju priekšmetā – apkopojošs studiju rezultātu vērtējums, ko nosaka studiju priekšmeta apguves noslēgumā, ievērojot studiju priekšmeta apguvē iegūtos vērtējumus. Katrā studiju priekšmetā ir viens gala vērtējums, ko ieraksta diploma pielikumā.

1.6. Studiju programmas noslēgumā sasniegto studiju rezultātu vērtēšana notiek gala vai valsts pārbaudījumos.

1.6.1. Gala pārbaudījumi – pārbaudījumi akadēmisko studiju programmu noslēgumā, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana;

1.6.2. Valsts pārbaudījumi – pārbaudījumi profesionālo studiju programmu noslēgumā, kuru sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba, bakalaura darba, maģistra darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana.

1.7. Akadēmiskais parāds ir noteiktajā termiņā neiegūts sekmīgs vērtējums ieskaitē, eksāmenā, studiju projekta aizstāvēšanā vai prakses atskaites aizstāvēšanā. Akadēmiskais parāds nav attiecināms uz vērtējumiem starppārbaudījumos.

1.8. Akadēmiskā parāda apjoms – studiju priekšmeta(u) apjoms kredītpunktos, kurā(os) studējošajam ir akadēmiskais parāds(i). Akadēmiskais parāds sportā tiek pielīdzināts 2 (diviem) kredītpunktiem.

2. Vispārējie jautājumi

2.1. Šis nolikums reglamentē studiju priekšmeta apguvē sasniegto studiju rezultātu vērtēšanu.

2.2. Pārbaudījumu veidus, skaitu un vērtēšanas kritērijus studiju priekšmetam nosaka par studiju priekšmetu atbildīgais mācībspēks, ievērojot šādus nosacījumus:

2.2.1. obligāto (studiju programmas A daļas) studiju priekšmetu (vairākdaļīgiem studiju priekšmetiem arī katras daļas) apguve noslēdzas ar eksāmenu, izņemot studiju priekšmetus, kuru apguvi atļauts noslēgt ar ieskaiti:

2.2.1.1. studiju priekšmeti, kuru apjoms ir 1 (viens) kredītpunkts;

2.2.1.2. studiju priekšmets «Sports»;

2.2.1.3. citi ar mācību prorektora atļauju noteikti studiju priekšmeti.

2.2.2. izvēles (studiju programmas B un C daļas) studiju priekšmetu apguve vairākdaļīgiem studiju priekšmetiem un to daļām noslēdzas ar eksāmenu, pārējiem – ar eksāmenu vai ieskaiti;

2.2.3. studiju projekta izstrāde noslēdzas ar studiju projekta aizstāvēšanu;

2.2.4. prakse noslēdzas ar prakses atskaites aizstāvēšanu.

2.3. Pārbaudījumu kārtošanai ir noteikti šādi termiņi:

2.3.1. starppārbaudījumu kārtošana notiek līdz eksāmenu sesijas sākumam mācībspēka noteiktajos termiņos;

2.3.2. studiju projektu aizstāvēšana notiek līdz eksāmenu sesijas sākumam mācībspēka noteiktajos termiņos;

2.3.3. vērtējuma noteikšana studiju priekšmetos, kuru apguve noslēdzas ar ieskaiti, notiek līdz eksāmenu sesijas sākumam;

2.3.4. eksāmenus studējošie kārto eksāmenu sesijas laikā eksāmenu grafikā paredzētajos datumos;

2.3.5. prakses atskaišu aizstāvēšana notiek 4 (četru) nedēļu laikā pēc prakses beigu datuma prakses vadītāja noteiktajos termiņos.

2.3.6. Ja pārbaudījumu kārtošana notiek semestra laikā (ārpus sesijas), to kārtošanai noteikti šādi termiņi:

2.3.6.1. starppārbaudījumus studējošie kārto studiju priekšmeta apgūšanas laikā mācībspēka noteiktajos termiņos;

2.3.6.2. vērtējuma noteikšana studiju priekšmetos, kuru apguve noslēdzas ar ieskaiti, notiek studiju priekšmeta apgūšanas noslēgumā mācībspēka noteiktajos termiņos;

2.3.6.3. eksāmenu kārtošana notiek studiju priekšmeta apgūšanas noslēgumā studiju grafikā noteiktajos datumos.

2.4. Gala vērtējumu studiju priekšmetā nosaka mācībspēks:

2.4.1. studiju priekšmetiem, kuru apgūšana noslēdzas ar ieskaiti, gala vērtējumu „ieskaitīts” vai „neieskaitīts” nosaka, pamatojoties uz semestra laikā starppārbaudījumos iegūtajiem vērtējumiem;

2.4.2. studiju priekšmetiem, kuru apgūšana noslēdzas ar eksāmenu, gala vērtējumu nosaka, ievērojot atbildīgā mācībspēka izstrādātus nosacījumus, kuros papildus eksāmena atzīmei var ņemt vērā arī starppārbaudījumos iegūtos vērtējumus;

2.4.3. studiju priekšmetiem ar vairākām daļām gala vērtējumu nosaka kā visu daļu vidējo svērto atzīmi, t.i., saskaitot iegūto vērtējumu (atzīmju) reizinājumus ar attiecīgo studiju priekšmeta daļu apjomu kredītpunktos, iegūto summu dalot ar studiju priekšmeta kopējo apjomu kredītpunktos un rezultātu noapaļojot līdz veselam skaitlim.

2.5. Vērtējumu studiju priekšmetā reģistrē:

2.5.1. vērtējumu reģistrācijas lapā vai individuālā pārbaudījuma kārtošanas atļaujā;

2.5.2. studējošā individuālajā studiju plānā RTU elektroniskajā datu bāzē «Studiju vadības sistēma».

3. Eksāmenu kārtošanas noteikumi

3.1. Eksāmenu kārtošanai katra semestra noslēgumā paredzēta eksāmenu sesija. Eksāmenu sesijas sākuma un beigu datumus katram konkrētajam akadēmiskajam gadam nosaka ar RTU rektora rīkojumu.

3.2. Eksāmenus studējošie kārto eksāmenu grafikā paredzētajos datumos. Eksāmenu grafikus publicē portālā ORTUS ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms eksāmenu sesijas sākuma.

3.2.1. Ja eksāmenu kārtošana notiek semestra laikā (ārpus sesijas), to kārtošanas datumus nosaka apvienotais nodarbību un eksāmenu grafiks, kuru izstrādā un publicē portālā ORTUS pirms kārtējā semestra sākuma. 3.2.1.punkts RTU Senāta 2013. gada 28. oktobra lēmuma redakcijā

3.3. Pirms katra eksāmena paredzēta ne mazāk kā viena obligāta konsultācija. Konsultāciju datumu, laiku un vietu norāda eksāmenu grafikā.

3.4. Eksāmenu pieņem par studiju priekšmetu atbildīgais mācībspēks vai priekšmeta mācībspēks.

3.5. Eksāmenā kā novērotājam ir atļauts piedalīties studējošo pašpārvaldes pārstāvim.

3.6. Eksāmenu studiju priekšmetā ir atļauts kārtot, ja studējošais:

3.6.1. ir izpildījis studiju priekšmetā paredzētos nosacījumus pielaidei pie eksāmena, ja tādi ir paredzēti. Nosacījumus pielaidei pie eksāmena nosaka par studiju priekšmetu atbildīgais mācībspēks, un tie ir saistoši visiem šā priekšmeta mācībspēkiem;

3.6.2. ir uzrādījis eksaminētājam studenta identifikācijas karti (studenta apliecību).

3.7. Studējošie eksāmenus kārto rakstiskā, mutiskā, datorizētā vai kombinētā formā. Eksāmena kārtošanas formu nosaka par studiju priekšmetu atbildīgais mācībspēks, un tā ir saistoša visiem šā priekšmeta mācībspēkiem.

3.8. Rakstiskā vai kombinētā formā kārtota eksāmena rezultātus studējošajiem paziņo (t.sk. portālā ORTUS) triju darba dienu laikā pēc eksāmena kārtošanas, bet mutiskā vai datorizētā eksāmena gadījumā – eksāmena dienā.

3.9. Par eksāmenā izmantojamajiem atļautajiem palīglīdzekļiem studiju priekšmeta mācībspēks studējošos informē ne vēlāk kā konsultācijā pirms eksāmena. Ja eksāmena laikā studējošais izmanto neatļautus palīglīdzekļus, tad studējošajā sniegums eksāmenā tiek novērtēts ar atzīmi 1 (ļoti, ļoti vāji).

3.10. Studējošā neierašanās uz eksāmenu grafikā paredzētajā datumā bez objektīva iemesla tiek kvalificēta kā nesekmīgi kārtots eksāmens. Studējošā neierašanos uz eksāmenu mācībspēks reģistrē novērtējumu reģistrācijas lapā ar ierakstu «neieradās».

3.11. Studējošajiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ nav varējuši kārtot vienu vai vairākus eksāmenus grafikā noteiktajos datumos, ar fakultātes dekāna vai filiāles direktora rīkojumu apstiprina individuālu pārbaudījumu kārtošanas beigu datumu. Ar fakultātes dekāna vai filiāles direktora rīkojumu var atļaut kārtot pārbaudījumu(s) pirms grafikā noteiktā termiņa, ja tam ir pamatoti un objektīvi iemesli.

3.12. Jebkurā formā kārtotajā eksāmenā studējošo rakstītie un mācībspēkam nodotie materiāli glabājas par studiju priekšmetu atbildīgajā struktūrvienībā līdz nākamajai eksāmenu sesijai.

4. Akadēmisko parādu kārtošanas nosacījumi un kārtība

4.1. Studiju projektos un priekšmetos, kuru vērtējuma forma ir ieskaite, noteiktajos termiņos nenokārtotos starppārbaudījumus, kuri kārtojami, lai iegūtu sekmīgu vērtējumu priekšmetā, atļauts kārtot līdz eksāmenu sesijas papildlaika beigām studiju priekšmeta mācībspēka noteiktos termiņos.

4.2. Kārtējā eksāmenu sesijā iegūtos akadēmiskos parādus studējošajiem atļauts kārtot eksāmenu sesijā un tās papildlaikā (papildlaiks ziemas sesijai ilgst 10 dienas pēc sesijas beigām, pavasara sesijai – no 1. līdz 10. septembrim) studiju priekšmeta mācībspēka noteiktos termiņos. Eksāmenus, kuros saņemts vērtējums 1 (ļoti, ļoti vāji), atļauts atkārtoti kārtot sesijas papildlaikā par RTU Senāta noteikto maksu.

4.3. Akadēmiskā parāda apjomu un nosacījumus to kārtošanai nosaka pirmajā dienā pēc eksāmenu sesijas papildlaika beigām. Studējošajiem, kuriem ir apstiprināts individuāls eksāmenu kārtošanas beigu datums, akadēmiskā parāda apjomu un nosacījumus to kārtošanai nosaka pēc individuāli noteiktā eksāmenu kārtošanas beigu datuma.

4.4. Studējošajiem, kuru atlikušā akadēmiskā parāda apjoms pēc 4.3. punktā noteiktajiem termiņiem nepārsniedz 9 (deviņus) kredītpunktus, akadēmiskos parādus atļauts kārtot nākamā semestra laikā paralēli plānveida studijām, ievērojot šādus nosacījumus:

4.4.1. akadēmisko parādu kārtošana pēc 4.3. punktā noteiktajiem termiņiem notiek par maksu, turklāt par akadēmiskā parāda kārtošanu laikā līdz nākamā semestra 14. nedēļai (ieskaitot) – RTU Senāta noteiktā apmērā, pēc 14. nedēļas – četrkārtīgā apmērā.

4.4.2. ja kārtējās eksāmenu sesijas sākumā akadēmiskais parāds ir tikai vienā studiju priekšmetā, studējošo pielaiž eksāmenu kārtošanai kārtējā sesijā. Ja studējošais šo akadēmisko parādu nenokārto arī līdz eksāmenu sesijas beigām, tad atbilstošais studiju priekšmets jāapgūst atkārtoti par RTU Senāta noteikto maksu.

4.5. Studentiem, kuru atlikušā akadēmiskā parāda apjoms pēc 1.3. punktā noteiktajiem termiņiem pārsniedz 9 (deviņus) kredītpunktus, akadēmiskos parādus atļauts kārtot tikai pārtraucot studiju plāna izpildi un ievērojot šādus nosacījumus:

4.5.1. studenta individuālais studiju plāns tiek aizstāts ar akadēmisko parādu kārtošanas plānu, saskaņā ar kuru atkārtoti jāapgūst nenokārtotie priekšmeti;

4.5.2. students slēdz vienošanos par akadēmisko parādu kārtošanu RTU, kas groza studiju līgumu, tajā skaitā nosakot, ka par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem studiju finansējuma avots tiek mainīts uz fizisko vai juridisko personu līdzekļiem;

4.5.3. akadēmisko parādu kārtošana notiek par maksu, kuras lielumu nosaka, reizinot priekšmeta apgūšanai paredzēto kredītpunktu skaitu ar RTU Senāta kārtējam akadēmiskajam gadam apstiprināto maksu par vienu kredītpunktu;

4.5.4. studiju maksa akadēmisko parādu kārtošanas periodā nav jāmaksā;

4.5.5. papildus akadēmisko parādu kārtošanai students, saskaņojot ar studiju programmas direktoru, var apgūt citus studiju programmas priekšmetus līdz 6 (sešu) kredītpunktu apjomam, ievērojot priekšmetu apguvei nepieciešamos priekšnosacījumus; par priekšmetu apguvi students maksā RTU Senāta kārtējam akadēmiskajam gadam apstiprināto maksu;

4.5.6. plānotās studijas students atsāk pēc akadēmisko parādu nokārtošanas; students studijas turpina par maksu, kas bija noteikta studiju uzsākšanas akadēmiskajā gadā; ja studiju programmā ir pieejamas brīvas budžeta vietas, students var pretendēt uz tām RTU noteiktajā kārtībā;

4.5.7. students tiek eksmatrikulēts, ja:

4.5.7.1. līdz studiju semestra 4. nedēļai netiek parakstīts 4.5.2. punktā minētais līgums par akadēmisko parādu kārtošanu RTU;

4.5.7.2. līdz studiju semestra 14. nedēļai nav veikta samaksa par semestrī paredzēto priekšmetu apguvi.

4.6. Papildu nosacījumus akadēmisko parādu kārtošanai nepilna laika studējošajiem nosaka ar RTU studiju prorektora rīkojumu.

4.7. Akadēmiskos parādus ārpus eksāmenu sesijas studējošie kārto, uzrādot individuālu pārbaudījuma kārtošanas atļauju, ko studējošais saņem studējošo lietvedību īstenojošajā struktūrvienībā.

5. Sekmības uzlabošanas pārbaudījumu kārtošanas noteikumi

5.1. Studējošajiem ir tiesības atkārtoti kārtot iepriekš sekmīgi nokārtotus eksāmenus ar mērķi uzlabot savu sekmību. Šādas tiesības ir arī studijas RTU sekmīgi beigušām personām (absolventiem). Eksāmenu kārtošana sekmības uzlabošanai notiek par maksu, kuras apmēru nosaka RTU Senāts.

5.2. Eksāmenu sekmības uzlabošanai studiju priekšmetā var kārtot vienu reizi.

5.3. Eksāmenu sekmības uzlabošanai organizē par studiju priekšmetu atbildīgā struktūrvienība, pamatojoties uz studējošā vai RTU absolventa iesniegumu.

5.4. Lēmumu par eksāmena organizēšanu sekmības uzlabošanai pieņem par studiju priekšmetu atbildīgās struktūrvienības vadītājs un nosaka eksāmena kārtošanas termiņu un mācībspēku, kurš pieņems eksāmenu.

5.5. Eksaminējamais, pēc apmaksu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) dienas pirms eksāmena, saņem individuālu pārbaudījuma kārtošanas atļauju par studiju priekšmetu atbildīgajā struktūrvienībā.

5.6. Iepriekšējais gala vērtējums (atzīme) studiju priekšmetā tiek anulēts un tā vietā studējošajam tiek reģistrēts iegūtais vērtējums eksāmenā, arī tad, ja tas ir zemāks par iepriekšējo gala vērtējumu priekšmetā. Ja studējošais eksāmenā iegūst vērtējumu, kas zemāks par 4 (gandrīz viduvēji), viņš kļūst nesekmīgs un stājas spēkā šā nolikuma 4. punkta nosacījumi.

5.7. Personām, kuras sekmīgi beigušas studijas RTU (absolventiem), un eksāmenā sekmības uzlabošanai ieguvušas augstāku vērtējumu nekā ierakstīts diploma pielikumā, izsniedz tālākizglītības apliecību ar eksāmenā iegūto vērtējumu. Apliecību izgatavo par maksu, kuras lielumu nosaka ar RTU kanclera apstiprinātu kalkulāciju. Ja eksāmenā iegūts vērtējums, kas ir zemāks par diploma pielikumā ierakstīto, vai eksāmens kārtots nesekmīgi, paliek spēkā iepriekšējais vērtējums.

6. Mācībspēku pienākumi studiju rezultātu vērtēšanā

6.1. Studiju priekšmeta apguves sākumā nodrošināt studējošajiem pieejamā veidā un formā (t.sk. e-studiju vidē portālā ORTUS) pilnvērtīgu informāciju par studiju priekšmetā sasniedzamajiem studiju rezultātiem un to vērtēšanas kritērijiem, gala vērtējuma noteikšanas kritērijiem, ievērojot starppārbaudījumu rezultātus, par starppārbaudījumu veidiem un termiņiem, nosacījumiem pielaidei pārbaudījumu kārtošanai, ja tādi ir, kā arī sniegt papildus skaidrojumus.

6.2. Pirms pārbaudījuma sniegt studējošajiem konsultācijas.

6.3. Pielaist pārbaudījumam studējošos, kuri iekļauti vērtējumu reģistrācijas lapā vai ir uzrādījuši individuālā pārbaudījuma kārtošanas atļauju. Šī prasība nav attiecināma uz starppārbaudījumiem.

6.4. Studējošā sniegumu pārbaudījumos vērtēt objektīvi.

6.5. Sniegt paskaidrojumus par pārbaudījumos iegūto vērtējumu, ja studējošais ir izteicis tādu lūgumu.

6.6. Nodrošināt viena papildu eksāmena pieņemšanu eksāmenu sesijas laikā un viena papildu eksāmena pieņemšanu eksāmenu sesijas papildlaikā, ja tādi ir nepieciešami studējošo akadēmisko parādu kārtošanai.

6.7. Nodot vērtējumus studiju priekšmetā studējošo lietvedības rīcībā mācību prorektora noteiktajā kārtībā un termiņos.

7. Studējošo tiesības un pienākumi pārbaudījumos

7.1. Studējošo pienākumi:

7.1.1. kārtot visus plānotos pārbaudījumus noteiktajos termiņos;

7.1.2. pārbaudījumos nelietot neatļautus palīglīdzekļus (skat. 3.9. punktu);

7.1.3. saņemt individuālo pārbaudījuma kārtošanas atļauju šajā Nolikumā paredzētajos gadījumos;

7.1.4. uzrādīt eksaminētājam studenta identifikācijas karti (studenta apliecību).

7.2. Studējošo tiesības:

7.2.1. pirms eksāmena saņemt mācībspēka konsultāciju;

7.2.2. pārbaudījumu laikā lietot mācībspēka atļautos palīglīdzekļus (skat. 3.9. punktu);

7.2.3. saņemt mācībspēka skaidrojumus par iegūto vērtējumu;

7.2.4. iesniegt apelācijas iesniegumu par pārbaudījuma norisi un saņemto vērtējumu, kā arī par gala vērtējumu studiju priekšmetā.

8. Apelācijas iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

8.1. Apelācijas iesniegumu studējošais iesniedz par studiju priekšmetu atbildīgās struktūrvienības vadītājam ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc pārbaudījuma vai vērtējuma saņemšanas.

8.2. Studējošā iesniegumu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā izskata apelācijas komisija, kuru izveido un sasauc apelācijas iesnieguma saņēmējs. Apelācijas komisijas sastāvā ir ne mazāk kā 2 (divi) mācībspēki.

8.3. Apelācijas komisijas lēmumu rakstiski paziņo iesniedzējam.

8.4. Gadījumā, ja studējošo neapmierina apelācijas komisijas lēmums, to var pārsūdzēt dekāna vietniekam mācību darbā, dekānam vai RTU filiāles direktoram.

8.5. Augstākā strīdu risināšanas instance RTU ir Akadēmiskā šķīrējtiesa

Pielikums
 
Vērtēšanas kritēriji studiju rezultātu novērtēšanai 10 ballu skalā
(apstipr.ar RTU Senāta 25.06.2001. lēmumu)

 

«izcili» (10) – zināšanas pārsniedz priekšmeta programmas prasības, liecina par spēju veikt patstāvīgus pētījumus, problēmu dziļu izpratni;

«teicami» (9) – pilnīgi apgūta priekšmeta programma, iegūta prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas;

«ļoti labi» (8) – pilnīgi apgūta priekšmeta programma, taču atsevišķos jautājumos nav pietiekoši dziļas izpratnes, lai zināšanas patstāvīgi pielietotu sarežģītāku problēmu risināšanā;

«labi» (7) – kopumā apgūtas zināšanas priekšmeta programmas prasību līmenī, taču konstatējama atsevišķu mazāk svarīgu jautājumu neizpratne, ir nelielas grūtības atsevišķu praktisku uzdevumu risināšanā;

«gandrīz labi» (6) – kopumā apgūta priekšmeta programma, taču vienlaikus konstatējama atsevišķu lielāku problēmu nepietiekoša izpratne, ir daļējas grūtības iegūto zināšanu praktiskā lietošanā;

«viduvēji» (5) – visumā apgūta priekšmeta programma, lai gan konstatējama vairāku svarīgu problēmu nepietiekoši dziļa izpratne, ir grūtības iegūto zināšanu praktiskā izmantošanā;

«gandrīz viduvēji» (4) – visumā apgūta priekšmeta programma, tomēr konstatējama nepietiekama dažu pamatkoncepciju izpratne, ir ievērojamas grūtības iegūto zināšanu praktiskā izmantošanā;

«vāji» (3) – zināšanas virspusējas un nepilnīgas, students nespēj tās lietot konkrētās situācijās;

«ļoti vāji» (2) – ir virspusējas zināšanas tikai par atsevišķām problēmām, priekšmeta lielākā daļa nav apgūta;

«ļoti ļoti vāji» (1) – nav izpratnes par priekšmeta pamatproblemātiku, priekšmetā praktiski zināšanu nav.

_