RTU Studentu parlaments
Parādīt izvēlni
RTU Studentu parlaments

Studiju rezultātu vērtēšanas nolikums

Apstiprināts ar lēmumu «Par Studiju rezultātu vērtēšanas nolikums»,
lēmums RTU Senātā pieņemts 2022. gada 30. maija (protokollēmums nr. 663)

1. Darbības joma

1.1. Studiju rezultātu vērtēšanas process ietver formatīvo un summatīvo vērtēšanu. Formatīvā vērtēšana notiek visā studiju procesa laikā, sniedzot atgriezenisko saiti studiju rezultātu uzlabošanai, savukārt summatīvā vērtēšana sniedz sasniegto studiju rezultātu novērtējumu. Šis nolikums nosaka RTU studiju kursā sasniegto studiju rezultātu summatīvās vērtēšanas kārtību.

1.2. Studiju programmas noslēgumā sasniegto studiju rezultātu vērtēšanas kārtību nosaka nolikums par studiju noslēguma pārbaudījumiem Rīgas Tehniskajā universitātē.

1.3. Katra studiju kursa noslēgumā nosaka vienu gala vērtējumu, ko iekļauj diploma pielikumā.

2. Terminu skaidrojums

2.1. Studiju rezultāti – studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa noslēgumā iegūstamais zināšanu, prasmju un kompetenču kopums.

2.2. Pārbaudījums – studiju kursā paredzēta aktivitāte (eksāmens, kontroldarbs, laboratorijas darba aizstāvēšana, studiju projekta izpilde un aizstāvēšana, referāta sagatavošana u. tml.), kurā tiek vērtēta studējošā studiju rezultātu sasniegšanas pakāpe.

2.3. Gala vērtējums studiju kursā – apkopojošs studiju rezultātu vērtējums, ko nosaka studiju kursa apguves noslēgumā, ievērojot studiju kursa apgūšanas laikā pārbaudījumos iegūtos vērtējumus.

2.4. Akadēmiskais parāds – noteiktajā termiņā neiegūts sekmīgs gala vērtējums studiju kursā. Akadēmiskā parāda jēdziens nav attiecināms uz vērtējumiem starppārbaudījumos.

3. Pārbaudījumu veidi

3.1. Studiju kursa gala pārbaudījums:

3.1.1. eksāmens – studiju kursa saturu aptverošs pārbaudījums studiju kursa vai tā daļas apguves noslēgumā;

3.1.2. studiju projekta aizstāvēšana – gala pārbaudījums studiju kursā, kurā kā galvenā studiju rezultātu sasniegšanas metode paredzēta studiju projekta izstrāde;

3.1.3. prakses aizstāvēšana – pārbaudījums prakses noslēgumā, kurā vērtē prakses laikā sasniegtos rezultātus.

3.2. Starppārbaudījums – pārbaudījums studiju kursa apguves laikā (kontroldarbs, praktiskā darba vai laboratorijas darba izpilde un aizstāvēšana, kolokvijs, referāts u. tml.).

4. Vērtēšanas skalas

4.1. Vērtējums ar atzīmi desmit ballu skalā, kurā sekmīgs vērtējums ir no 4 (gandrīz viduvēji) līdz 10 (izcili), nesekmīgs vērtējums ir no 1 (ļoti, ļoti vāji) līdz 3 (vāji). Desmit ballu skalas skaidrojumu nosaka Ministru kabineta noteikumi (sk. šo noteikumu pielikumu).

4.2. Vērtējums skalā «ieskaitīts/neieskaitīts», kurā sekmīgs vērtējums ir «ieskaitīts», bet nesekmīgs vērtējums ir «neieskaitīts».

4.3. Studiju kursa gala vērtējums ir atzīme desmit ballu skalā vai vērtējums skalā «ieskaitīts/neieskaitīts».

4.4. Eksāmena, studiju projekta un prakses aizstāvēšanas vērtēšanai tiek izmantota desmit ballu skala.

4.5. Starppārbaudījumu vērtēšanai atļauts izmantot arī citas vērtēšanas skalas, tās pilnvērtīgi izskaidrojot studējošajiem studiju kursa īstenošanas sākumā.

5. Pārbaudījumu plānošana

5.1. Studiju kursā ietvertos starppārbaudījumu veidus, skaitu, studiju kursa gala vērtējuma noteikšanas kritērijus un nosacījumus pielaidei pārbaudījumu kārtošanai, ja tādi ir, izstrādā par studiju kursu atbildīgais mācībspēks. Studiju kursu īstenojošais mācībspēks ne vēlāk kā studiju kursa apguves pirmajā nedēļā šo informāciju un kursa kalendāro plānu ievieto e-studiju vidē portālā ORTUS.

5.2. Starppārbaudījumu kārtošana studiju kursā notiek mācībspēka noteiktajos termiņos līdz studiju grafikā paredzētajam gala pārbaudījuma termiņam.

5.3. Informāciju par starppārbaudījumu termiņiem un nosacījumiem studiju kursu īstenojošais mācībspēks ievieto e-studiju vidē ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms starppārbaudījuma.

5.4. Studiju kursa noslēgumā paredzēto gala pārbaudījumu (eksāmens, studiju projekta aizstāvēšana, prakses aizstāvēšana) studējošie kārto studiju grafikā noteiktajā termiņā.

5.5. Studiju kursa gala pārbaudījums tiek plānots vienu reizi semestrī, kurā paredzēta šā kursa apgūšana. Pārbaudījuma norises laiks tiek publicēts studiju grafikā portālā ORTUS ne vēlāk kā 2 (divas) nedēļas pirms pārbaudījuma. Ja vienā dienā ir plānots vairāk nekā 1 (viens) gala pārbaudījums, studējošajiem ir tiesības pieprasīt pārplānot gala pārbaudījumu skaitu par to rakstot iesniegumu programmas direktoram ne vēlāk kā 1 (vienu) nedēļu pirms pārbaudījuma.

5.6. Studējošā neierašanās uz studiju kursa gala pārbaudījumu grafikā paredzētajā datumā bez objektīva iemesla tiek kvalificēta kā nesekmīgi kārtots pārbaudījums, un vērtējuma vietā tiek reģistrēts kods 0 (nulle).

5.7. Ja kursa gala pārbaudījumā ir iegūts nesekmīgs vērtējums, pārbaudījuma kārtošana iespējama vēl divas reizes par RTU noteikto maksu. Atkārtoti eksāmeni tiek plānoti semestra laikā un līdz nākamā semestra 10. (desmitajai) darba dienai. Atkārtotas prakses un projektu aizstāvēšanas termiņus nosaka kursu īstenojošā struktūrvienība. Lai piedalītos atkārtotajā kursa gala pārbaudījumā, studējošajam lietvedībā jāsaņem pārbaudījuma kārtošanas atļauja.

5.8. Studējošajiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ nav varējuši kārtot studiju kursa gala pārbaudījumu grafikā noteiktajā datumā, vai kuriem ir pamatoti un objektīvi iemesli šā pārbaudījuma kārtošanai pirms grafikā noteiktā termiņa, ar fakultātes dekāna, Rīgas Biznesa skolas vai reģionālā studiju un zinātnes centra direktora rīkojumu apstiprina individuālu studiju kursu gala pārbaudījumu kārtošanas grafiku.

6. Pārbaudījumu norise

6.1. Par starppārbaudījumā un studiju kursa gala pārbaudījumā izmantojamajiem atļautajiem palīglīdzekļiem mācībspēks studējošos informē ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms pārbaudījuma. Ja pārbaudījuma laikā studējošais izmanto neatļautus palīglīdzekļus, tostarp, citu personu palīdzību, tad studējošajā sniegums pārbaudījumā netiek vērtēts, vērtējuma vietā tiek reģistrēts kods 0 (nulle) un mācībspēks sastāda akadēmiskā godīguma pārkāpuma ziņojumu.

6.2. Eksāmenu pieņem par studiju kursu atbildīgais mācībspēks vai studiju kursu īstenojošais mācībspēks. Eksāmenā kā novērotājam ir atļauts piedalīties Studentu pašpārvaldes pārstāvim.

6.3. Pirms eksāmena studiju kursu īstenojošajam mācībspēkam jānodrošina ne mazāk kā viena konsultācija, kuras laiku un vietu norāda studiju grafikā.

6.4. Eksāmenu studiju kursā ir atļauts kārtot, ja studējošais:

6.4.1. ir izpildījis studiju kursā paredzētos nosacījumus pielaidei pie eksāmena, ja tādi ir paredzēti. Nosacījumus pielaidei pie eksāmena nosaka par studiju kursu atbildīgais mācībspēks, un tie ir saistoši visiem šo studiju kursu īstenojošajiem mācībspēkiem;

6.4.2. ir uzrādījis eksaminētājam studenta identifikācijas karti (studenta apliecību).

6.5. Eksāmena kārtošanas formu nosaka par studiju kursu atbildīgais mācībspēks, un tā ir saistoša visiem šo kursu īstenojošajiem mācībspēkiem.

6.6. Studējošajam ir tiesības saņemt mācībspēka skaidrojumu par pārbaudījumā iegūto vērtējumu.

6.7. Studējošo rakstītie un mācībspēkam nodotie eksāmena materiāli glabājas par studiju kursu atbildīgajā struktūrvienībā divus semestrus.

7. Gala vērtējuma noteikšana

7.1. Studiju kursiem, kuros gala vērtējums ir paredzēts skalā «ieskaitīts/neieskaitīts», gala vērtējumu «ieskaitīts» vai «neieskaitīts» nosaka, pamatojoties uz semestra laikā starppārbaudījumos iegūtajiem vērtējumiem.

7.2. Studiju kursiem, kuros paredzēts eksāmens, gala vērtējumu studiju kursā nosaka, ievērojot atbildīgā mācībspēka izstrādātus nosacījumus, kas paredz studiju kursa gala vērtējuma noteikšanu, izmantojot eksāmena vērtējumu un ne mazāk kā viena starppārbaudījuma vērtējumu. Eksāmena vērtējums nosaka ne mazāk kā 20 % (divdesmit procentu) un ne vairāk kā 50 % (piecdesmit procentu) no studiju kursa gala vērtējuma.

7.3. Nodarbību apmeklējums nav iekļaujams kā kritērijs studiju kursa gala vērtējuma noteikšanai.

7.4. Studiju kursa gala vērtējuma noteikšanai var būt paredzēti alternatīvi nosacījumu varianti, piemēram:

7.4.1. studējošajiem ar pierādītām atsevišķām iepriekš iegūtām kompetencēm, kas atbilst studiju kursā sasniedzamajiem studiju rezultātiem,

7.4.2. studējošajiem starppārbaudījumos izpildot noteiktus kritērijus, eksāmena kārtošana var nebūt obligāta, un kursa gala vērtējumu aprēķina no starppārbaudījumu rezultātiem.

7.5. Studiju kursa gala vērtējumu studiju kursu īstenojošais mācībspēks portālā ORTUS ievada:

7.5.1. līdz semestra beigām, ja kursa vērtēšanas skala ir “ieskaitīts/neieskaitīts”,

7.5.2. piecu darba dienu laikā pēc eksāmena kārtošanas, projekta vai prakses aizstāvēšanas, ja kursa vērtēšanas skala ir atzīme, bet ne vēlāk kā līdz 10. (desmitajai) darba dienai nākamā semestra sākumā atkārtota eksāmena gadījumā.

7.6. Studiju kursos ar vairākām daļām gala vērtējumu nosaka kā visu daļu vidējo svērto atzīmi, t. i., saskaitot studiju kursa daļā iegūto gala vērtējumu (atzīmju) reizinājumus ar attiecīgo studiju kursa daļu apjomu kredītpunktos, iegūto summu dalot ar studiju kursa kopējo apjomu kredītpunktos un rezultātu noapaļojot līdz veselam skaitlim.

8. Apelācijas iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

8.1. Apelācijas iesniegumu par studiju kursa gala vērtējuma noteikšanas norisi studējošais var iesniegt par studiju kursu atbildīgās struktūrvienības vadītājam ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc studiju kursa gala vērtējuma saņemšanas.

8.2. Studējošā iesniegumu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā izskata apelācijas komisija, kuru izveido un sasauc apelācijas iesnieguma saņēmējs. Apelācijas komisijas sastāvā ir ne mazāk kā 3 (trīs) akadēmiskā personāla pārstāvji. Komisijas sēdē kā novērotājam ir atļauts piedalīties Studentu pašpārvaldes pārstāvim.

8.3. Apelācijas komisijas lēmumu rakstiski paziņo iesniedzējam.

8.4. Gadījumā, ja studējošo neapmierina apelācijas komisijas lēmums, to var pārsūdzēt, iesniedzot iesniegumu fakultātes dekānam, Rīgas Biznesa skolas vai RTU reģionālā studiju un zinātnes centra direktoram.

9. Akadēmisko parādu kārtošanas nosacījumi
9.1. Ja līdz nākamā semestra 10. (desmitajai) darba dienai studiju kursā nav iegūts sekmīgs vērtējums:
9.1.1. kurss jāapgūst atkārtoti par RTU noteikto maksu nākamajā kursa īstenošanas reizē;
9.1.2. par studiju kursu atbildīgais mācībspēks, izvērtējot studējošā studiju kursā sasniegtos studiju rezultātus, var noteikt akadēmiskā parāda kārtošanas nosacījumus studiju kursa nākamajā īstenošanas reizē par RTU noteikto maksu.
9.2. Studējošais ir sekmīgs, ja semestra 11. (vienpadsmitajā) darba dienā viņam nav akadēmisko parādu no iepriekšējiem semestriem.
9.3. Ja semestra 11. (vienpadsmitajā) darba dienā izpildās vismaz viens no 2 (diviem) nosacījumiem: studējošajam ir vairāk nekā 3 (trīs) akadēmiskie parādi vai, ja kopējais akadēmisko parādu apjoms pārsniedz 9 KP, tad tiek uzsākts studējošā eksmatrikulācijas process, izņemot gadījumu, ja studējošajam šajā semestrī ir piešķirts studiju pārtraukums.
9.4. Nolikuma punkti 9.1., 9.2. un 9.3. nav attiecināmi uz studentiem, kuriem ir izveidoti individuālie studiju plāni saskaņā ar nolikuma 5.8. punktu.
9.5. Akadēmiskos parādus ir atļauts kārtot arī studiju pārtraukuma laikā.
10. Sekmības uzlabošanas pārbaudījumu kārtošanas noteikumi
10.1. Studējošajiem ir tiesības atkārtoti kārtot iepriekš sekmīgi nokārtotus eksāmenus. Šāda eksāmenu kārtošana sekmības uzlabošanai notiek par RTU noteikto maksu.
10.2. Eksāmenu sekmības uzlabošanai studiju kursā var kārtot vienu reizi.
10.3. Eksāmenu sekmības uzlabošanai organizē par studiju kursu atbildīgā struktūrvienība, pamatojoties uz studējošā iesniegumu.
10.4. Lēmumu par eksāmena organizēšanu sekmības uzlabošanai pieņem par studiju kursu atbildīgās struktūrvienības vadītājs un nosaka eksāmena kārtošanas termiņu un mācībspēku, kurš pieņems eksāmenu.
10.5. Eksaminējamais, pēc apmaksu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) dienas pirms eksāmena, saņem individuālu pārbaudījuma kārtošanas atļauju par studiju kursu atbildīgajā struktūrvienībā.
10.6. Iepriekšējais gala vērtējums studiju kursā tiek anulēts, un tā vietā studējošajam tiek reģistrēts iegūtais gala vērtējums studiju kursā, arī tad, ja tas ir zemāks par iepriekšējo gala vērtējumu. Gala vērtējumu nosaka atbilstoši studiju kursā noteiktajai gala vērtējuma noteikšanas kārtībai, ņemot vērā arī starppārbaudījumos iegūtos vērtējumus.
Pielikums
Vērtēšanas kritēriji studiju rezultātu novērtēšanai 10 ballu skalā un vērtējums «ieskaitīts» vai «neieskaitīts»

Atbilstoši Ministru kabineta 13.05.2014. noteikumiem Nr.240 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” un Ministru kabineta 26.08.2014. noteikumiem Nr.512 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” vērtējums ir:

  • izcili (10) - zināšanas, prasmes un kompetence pārsniedz studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, liecina par spēju veikt patstāvīgus pētījumus un dziļu problēmu izpratni;
  • teicami (9) - zināšanas, prasmes un kompetence pilnībā atbilst studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasībām, piemīt prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas;
  • ļoti labi (8) - pilnīgi izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, taču atsevišķos jautājumos nav pietiekami dziļas izpratnes, lai zināšanas patstāvīgi lietotu sarežģītāku problēmu risināšanā;
  • labi (7) - kopumā izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, taču dažkārt konstatējama neprasme iegūtās zināšanas izmantot patstāvīgi;
  • gandrīz labi (6) - izpildītas studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa apguves prasības, taču konstatējama nepietiekami dziļa problēmas izpratne un neprasme izmantot iegūtās zināšanas;
  • viduvēji (5) - kopumā apgūta studiju programma, studiju modulis vai studiju kurss, taču konstatējama nepietiekama dažu problēmu pārzināšana un neprasme izmantot iegūtās zināšanas;
  • gandrīz viduvēji (4) - kopumā apgūta studiju programma, studiju modulis vai studiju kurss, tomēr konstatējama nepietiekama dažu pamatkoncepciju izpratne, ir ievērojamas grūtības iegūto zināšanu praktiskā izmantošanā;
  • vāji (3) - zināšanas virspusējas un nepilnīgas, studējošais nespēj tās lietot konkrētās situācijās;
  • ļoti vāji (2) - ir virspusējas zināšanas tikai par atsevišķām problēmām, lielākā studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa daļa nav apgūta;
  • ļoti, ļoti vāji (1) - nav izpratnes par priekšmeta pamatproblemātiku, nav gandrīz nekādu zināšanu studiju programmā, studiju modulī vai studiju kursā.

Novērtējot studiju rezultātus studiju programmā, studiju modulī vai studiju kursā 10 ballu skalā, augstskola var paredzēt arī papildu kritērijus konkrēta vērtējuma noteikšanā. Minētos kritērijus, novērtējot studiju rezultātus 10 ballu skalā, var piemērot arī, novērtējot zināšanas, prasmes un kompetenci augstskolas noteiktajos pārbaudījumos studiju kursu ietvaros.

Ar vērtējumiem «ieskaitīts» vai «neieskaitīts» novērtē atkarībā no tā, vai pārbaudījumā uzrādītās studējošā zināšanas, prasmes un kompetence atbilst augstskolas noteiktajam zināšanu, prasmju un kompetences līmenim attiecīgajā pārbaudījumā.

Par sekmīgiem uzskata vērtējumus no «izcili» (10) līdz «gandrīz viduvēji» (4) un vērtējumu «ieskaitīts».