Kempings «Ronīši» - atpūtas vieta pie Baltijas jūras
Parādīt izvēlni
Kempings «Ronīši» - atpūtas vieta pie Baltijas jūras

Dodies meklēt piedzīvojumus dabā!

24. jūlijs
.
.
Foto: pixabay.com

Ko darīt, kad ikdienā sāk pietrūkt iedvesmas un košu krāsu? Dodies dabā! Brauc ciemos uz Klapkalnciemu! RTU konferenču un sporta centrs «Ronīši» ir lieliska atpūtas vieta gan maziem, gan arī lieliem un gan aktīviem, gan pasīviem atpūsties gribētājiem. Ļaujies piedzīvojumiem un baudi atpūtu visskaistākajā smilšu pludmalē un noslēpumiem pilnajās meža takās un nostāstiem bagātajos piejūras zvejniekciemos! Svaigs gaiss un dabas tuvums ātri palīdzēs atgūt spēkus, vienalga, vai aiz loga spīd spoža saule, pūš dzestrāks vējš vai stindzina sals. «Ronīšu» tuvumā atradīs ne vienu vien gleznainu un arī izaicinošu pastaigu maršrutu un dažādus dabas un tūrisma objektus. 

Lūk dažas idejas neaizmirstamiem piedzīvojumiem dabā.

Lāčupītes dendrārijs
Uzreiz aiz Klapkalnciema, jūras pusē ir pavisam neliela norāde uz Lāčupītes dabas taku, kam nezinātāji parasti lielā ātrumā patraucas garām, dodoties uz Enguri. Ja tomēr piestāsiet te, nenožēlosiet – gar nelielo, līkumaino upīti izveidots interesants dabas parks, ko bez maksas var apskatīt ikviens. Lāčupītes dendrārijs ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kur 7 ha platībā apskatāmas 60 skujkoku un 350 lapu koku sugas. Visskaistākos skatus dendrārijā var baudīt maijā un jūnijā, kad zied rododendri.

Plieņciema Baltā kāpa
Plieņciema taka atrodas dabas liegumā «Plieņciema kāpa» starp Plieņciemu un Ķesterciemu. Pāri kāpai ir izveidota laipu taka un atpūtas vieta. Kāpa aizsargā Klapkalnciemam blakus esošo Plieņciemu no jūras vējiem. Plieņciems ir ne tikai ļoti vecs zvejniekciems, bet kopš sendienām izslavēts kūrorts. Par atpūtas vietu muižnieki to izvēlējās jau hercogu laikos, bet 1810. gadā te sešas nedēļas uzturējās Krievijas cara Aleksandra I sieva - Elizabete. No tiem laikiem vietējie stāsta ne vienu vien pikantu stāstiņu par carienes jūras peldēm.

Engures ezers www.eedp.lv
Dabas parks «Engures ezers» izveidots 1998. gadā un tajā ietilpst ne tikai Engures ezers un zemes ap to, bet arī Rīgas jūras līča piekraste no Mērsraga līdz Engurei, kā arī meži starp piekrasti un ezeru.
Engures ezers – lielākais Latvijas lagūnas tipa ezers (kādreizējā Litorīnas jūras lagūna) ir viena no Latvijas bagātākajām ūdensputnu ligzdošanas vietām. 

Engures ornitoloģisko pētījumu centrs – jau vairāk kā četrus gadu desmitus ezera krastā atrodas Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas lauka bāze, kas nodarbojas ar Engures ezerā ligzdojošo putnu izpēti un gredzenošanu. Par leģendu ornitologu apvidū kļuvis ne tikai minētais centrs, bet arī tā zinātnieku radītā «peldošā māja».

Savvaļas zirgu un govju ganības – Engures ezera rietumu krastā uz ziemeļiem no Engures ezera ornitoloģisko pētījumu centra 2002. g. izlaida savvaļas govis un zirgus, kas tagad tie "apsaimnieko" ezera palieņu pļavas.

Putnu vērošanas tornis (0,8 km no Engures ornitoloģisko pētījumu centra) – no torņa paveras savdabīgā Engures ezera vidusdaļas ainava ar niedrājiem un ūdens klajumiem. Tornī atrodas informācijas stends ar apkārtnē sastopamajām putnu sugām. 

Orhideju taka – 3,5 km garajā dabas takā gida pavadībā iespējams apskatīt dažas no Latvijā augošajām 32 orhideju sugām. Kopumā Engures ezera dabas parkā konstatētas augam vairāk kā 22 orhideju sugas, no Latvijā sastopamajām 32 orhideju dzimtas sugām.

Šlokenbekas aplis
Ja ir vēlme apbrīnot gan dabas, gan cilvēka radīto, iesakām doties velotūrē pa Šlokenbekas apli. Maršruta sākums un beigas ir atpūtas centrā „Valguma pasaule”. Cauri mežiem velotaka aizved līdz Šlokenbekas muižai, kur var apskatīt Latvijas ceļu muzeju un Muižas kalna ratnīcu. Slocenes upes ielejā skatam paveras mežonīgā upīte un mitrās pļavas otrā krastā, kas ir vērtīgas dabas teritorijas, kurās mājo arī aizsargājami augi un dzīvnieki. Maršruts ir marķēts ar norādēm. Tās zilas norādes zīmes ar baltām bultiņām braukšanas virzienā, kas ir novietotas uz zemē ieraktiem stabiem. 

Valguma pasaule www.valgumapasaule.lv
Valguma pasaulē var izkustēties un ieelpot priežu meža svaigo gaisu, dodoties pastaigā pa Dabas gleznu taku (4,5 km), kur mežā izveidoti stopkadri - koši rāmji, kuros kā gleznas redzami dižozoli, māzeri uz bērza, alpīnās jāņogas, dolomīta atsegumi gleznainās Slocenes krastā, dzeņu sakalta un mizgraužu noēsta egle, bebru slidkalniņš, trīs atvari vienuviet, saauguši egle un bērzs. Gar taku ir ierīkotas skatu platformas, lai labāk varētu aplūkot gan Valguma ezeru, gan Slocenes upes līkločus. Taka aizved līdz gotiskajam labirintam. 

Baskāju taka dabas mīļotājiem piedāvā plašu sajūtu gammu. 2 km garā taka ir veidota no dažādiem dabas materiāliem. Basām kājām soļojot pa taku, var izbaudīt oļu un olīšu, laukakmeņu un dzirnakmeņu, sūnu, čiekuru, jūrmalas smilšu, niedru, priedes mizas, māla, spirdzinošas straumes, mīkstas zāles, miklas kūdrs pieskārienus. Pēc pastaigas pēdas iespējams atveldzēt smaržīgā ziedu vanniņā. 
Valguma ezera apkārtnē izveidoti 3 velomaršruti (16 km, 17 km un 22 km) un dabas izziņas un nūjošanas taka (3.5 km). Sportistiem un veselīga dzīvesveida piekritējiem tā ir iespēja izlocīt visu ķermeni un ieelpot priežu meža svaigo gaisu, dodoties pastaigā ar nūjām. Skolniekiem tā ir iespēja dabā ieraudzīt to, par ko tiek rakstīts dabas mācības un bioloģijas grāmatās. Te var apskatīt kritalas (koku sagāzumus), egļu astoņzobu mizgrauža pēdas, atsveķotās priedes, skujkoku meža ainavu, aizsargājamus biotopus, iežu atsegumus pie Slocenes upes, kā arī bebru darbus un nedarbus.

Rideļu dzirnavas www.rideludzirnavas.lv
Ja interesē Eiropas kultūras industriālais mantojums, aicinām apciemot Rideļu dzirnavas.1863. gadā Engures ezeru savienoja ar jūras līci un ūdens līmenis ezerā nokritās apmēram 2 metrus. Tad Grāfs Landsdorfs uzbūvēja šīs lielās dzirnavas. Cauri dzirnavām tek Kalnupe, kura ietek Engures ezerā. Agrāk visas dzirnavu mašīnas darbināja ūdens rats. Dzirnavās bija vilnas kāršamās, dzijas vērpjamās un graudu maļamās mašīnas. Pirmā pasaules kara laikā dzirnavas nodega. Pēc muižu zemes reformas, dzirnavu mūrus un ezeru no valsts nopirka pašreizejā saimnieka Oskara Kambala vectēvs, Donāts Kambala. Dzirnavas 1924.gada atjaunoja, un ūdens rata vietā ielika turbīnu un ģeneratoru. Pašreiz atjaunots vēsturisks ūdens rats ar graudu maļamo iekārtu, kurš apskatāms kā muzeja eksponāts.
1949.gadā saimniekus no dzirnavu mājas izdzina un 1971.gadā kad dzirnavas kā kolhoza īpašums nodega, dzimta atguva īpašumā tikai dzirnavu drupas un piesārņotu, pielūžņotu apkārtni. Dzirnavas tika atjaunotas un jau 1996. gadā dzirnavas mala dienu un nakti, pārstrādājot diennaktī 3,5 tonnu graudu. 2002.gadā Rideļu dzirnavas tika iekļautas Eiropas Kultūras industriālā mantojuma sarakstā.
 
Kaņiera ezers www.kemerunacionalaisparks.lv
Kaņiera ezers ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām Ķemeru nacionālajā parkā. Ezers kopš 1989. gada iekļauts Eiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā. Tā kā ezers ir cieši aizaudzis ar niedrēm un citiem augiem, piekļūšana tuvu putniem bija apgrūtināta. Ezeru un tā apkārtē ligzdojošos putnus var labi pārredzēt no putnu vērošanas torņa. Turpat pie Kaņiera ezera esošā kadiķu audze ir viena no lielākajām Latvijā.

Kaņiera pilskalna dabas taka 
Pie Kaņiera ezera Antiņciema–Jāņkroga ceļa 8. kilometrā atrodas Kaņiera pilskalna dabas taka, kas ved cauri mežam un zāļu purvam uz Kaņiera pilskalnu. Pa ceļam tā šķērso akmeņu valni, kas iespējams, ir bijis saistīts ar pilskalnu. Takas galā ir izvietota skatu platforma, no kuras var pārredzēt Kaņiera ezeru.

Taka ir lokveida, tās kopējais garums ir 1,3 km. Pilskalnā ir izvietota piknika vieta. Lūdzu ņemiet vērā, ka ugunskuru kurināšana te nav atļauta. Taka ir domāta kājāmgājējiem, lūdzam pa to nebraukt ar velosipēdiem!

Kaņiera ezera niedru laipa 
Niedrāju laipa ir izveidota 2013. gada vasarā. Tās garums ir apmēram 600 m. Taka ir izvietota uz pontoniem un ļauj iepazīt citādi nepieejamo un noslēpumaino niedrāju pasauli. Taka noslēdzas Andersalas krastā un tās turpinājums uz salas pagaidām nav labiekārtots un ir ļoti dubļains, tāpēc iesakām taku izstaigāt turp un atpakaļ pa vienu un to pašu ceļu.

Bigauņciema Kupskalnu dabas taka
Uz Lapmežciema un Bigauņciema robežas 2005. gadā izveidota Kupskalnu dabas taka. Pa koka laipām gar Siliņupes krastu un mežainām kāpām taka aizved līdz plašai smilšu pludmalei pie vecā Lapmežciema mola. Siliņupē bieži novērojami ūdensputni – meža pīles, lauči, zivju gārnis u.c. Īpaši ainaviska laipa un tās nobeigums pludmalē izskatās saullēkta laikā – šajā Rīgas līča pusē saule lec «no jūras». Takas garums 0,4 km. 

Ragaciems
Kaimiņos Klapkalnciemam – Ragaciemā vērts apskatīt Rgaciema bāku, kas uzbūvēta pašā raga vidusdaļā un joprojām tumsā rāda ceļu kuģiem. Noteikti jāiegriežas Ragaciema sedumā. Sedumi ir kādreizējās zvejas laivu piestātnes, kurās zvejnieki cēla tīklu būdas un glabāja savu inventāru. Ragaciema sedums ir interesants zvejniecības vēstures piemineklis. Senatnē te pulcējās vīri, sprieda par turpmākajiem darbiem, bet sievas un bērni taroja tīklus (lasīja zivis ārā no tīkla, kad tas pilns ar lomu). 

Gausā jūdze
Ceļa posms starp Ragaciemu un Klapkalnciemu apmēram 6 km garumā tiek dēvēts par Gauso jūdzi. Te pēc nostāstiem senos laikos ceļiniekiem mēdza uzbrukt laupītāji, jo ceļš bijis ne vien garš, bet arī vienmuļš un neapdzīvots.

Gausās jūdzes noslēgumā, aptuveni 1,5 km pirms Klapkalnciema (dodoties no Ragaciema puses) kāpā pie jūras atrodas Somu jēgeru kaujām veltīts piemiņas akmens, savukārt, Klapkalnciemā uzstādīts piemiņas akmens gan somu jēgeriem, gan vācu karavīriem ceļa malā esošajos Brāļu kapos, kas šeit apbedīti.

Plānojot pārgājienus, iesakām ielūkoties:

Kopīgot rakstu

Par mums

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

24. jūlijs plkst. 12:03

Līdzīgi raksti

Jaunumi