Māris Ziema

IT speciālisti bez darba un konkurētspējīga atalgojuma nepaliks

«Informācijas tehnoloģijas speciālistu deficīts būs vēl vismaz nākamos desmit gadus,» saka uzņēmuma «ZZ Dats» valdes loceklis Māris Ziema. Augsti kvalificēti programmētāji būs vajadzīgi vienmēr, taču arī pārējie augsto tehnoloģiju speciālisti bez darba nepaliks, jo cilvēku dzīvē arvien lielāku nozīmi ieņem dažādas tehnoloģijas, tāpēc vienmēr būs nepieciešami profesionāļi, kuri tehnoloģijas prot gan radīt, gan nodrošināt to ekspluatāciju.

Pieprasījumu pēc IT jomas profesionāļiem nozare sajutusi īpaši pēdējā gada laikā, kad Covid-19 cilvēkiem lika ierobežot savas klātienes aktivitātes un «pārslēgties» uz digitālo pasauli. Kaut arī pirms tam jau nozare bija publiski signalizējusi, ka trūkst IT speciālistu, taču pandēmija parādīja, cik ļoti akūts ir šis trūkums. «Tie daži simti augstskolu absolventu katru gadu jau nespēj aizpildīt lielo profesionāļu robu,» saka M. Ziema, kura uzņēmums specializējas oriģinālprogrammatūras izstrādē, ieviešanā un uzturēšanā. 

Speciālistu trūkuma dēļ IT nozarei ir ļoti raksturīgi, ka labi atalgotu darbu var iegūt jau studiju laikā. No vienas puses, tas ir labi, jo darba devēji novērtē studentu sagatavotību darba tirgum, tomēr no otras puses, ne visiem ir spēks studijas savienot ar darbu, un ne reti virsroku gūst darbs.

Tomēr M. Ziema aicina neapstāties pie bakalaura diploma un iegūt arī maģistra grādu. Viņa uzņēmuma «ZZ Dats» misija ir attīstīt ilgtspējīgu nacionālu uzņēmumu, kas spējīgs nodrošināt labi apmaksātu darbu augsti kvalificētiem IT speciālistiem, lai viņiem būtu stabilas un drošas attīstības iespējas Latvijā. Tāpēc M. Ziema saka: «Kas tad ir cilvēks bez maģistra grāda? Tāds puscilvēks! Normāli cilvēks pabeidz bakalaurus un tūlīt turpina studijas maģistrantūrā, un pabeidz arī to, jo tikai tā var iegūt sistemātiskas un plašas darbam nepieciešamās zināšanas.» 

Viņš iesaka studentus ieinteresēt iegūt augstākā līmeņa izglītību ar interesantu studiju piedāvājumu, teiksim, iesaistīt studentus dažādu inovāciju radīšanā. Piemēram Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē viens no šādiem veiksmīgiem inovāciju piemēriem ir robotika. Tāpat jauniešu varētu ieinteresēt starpdisciplinārās finanšu IT speciālistu programmas vai darbs ar augstas veiktspējas skaitļošanas sistēmām jeb superdatoriem. 

M. Ziema iesaka, jau sākot vismaz no 8. un 9. klases, ieinteresēt skolēnus datorzinībās, lai viņiem rastos vēlme pēc skolas beigšanas studēt IT. «Normāli būtu, ja aptuveni 60% vidusskolas absolventu izvēlētos mācīties IT vai inženierzinātnes,» saka M. Ziema, lēšot, ka tad ar laiku pamazām aizpildītos arī IT speciālistu robs. Taču pagaidām gan droši var teikt, ka tiem, kuri studē vai tikai sāks studēt, ja vien
būs nepieciešamās zināšanas, par darba trūkumu un konkurētspējīgu atalgojumu nevajadzēs sūdzēties.