Karjera būvniecībā – ieguldījums nākotnē

17. jūnijs
.
.
Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons

«Bet būvmateriāli ir sākums visam procesam,» saka Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons

Kad domājam par namu būvniecību, vispirms prātā nāk celtnieki, kas rosās jaunbūvēs, taču tā ir miljonu industrija, kurā strādā dažādi inženierzinātņu speciālisti, un, tā kā vienmēr cilvēkiem vajadzēs būvēt vai rekonstruēt namus, ceļus un tiltus, tad vienmēr arī būs nepieciešami augsti izglītoti speciālisti, kas strādā būvindustrijā un pārstāv visdažādākās jomas. «Bet būvmateriāli ir sākums visam procesam,» saka Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons, aicinot jauniešu studēt būvniecību. 

Būvniecībā vajadzīgas plašas zināšanas

Kāpēc mācīties universitātē? L. Jākobsons atbild ar piemēru no industrijas dzīves. Viņš raksturo darba ikdienu uzņēmumā «MB Betons», kas ir viens no lielākajiem betona produktu ražotājiem Baltijas valstīs, un stāsta par nepieciešamajām zināšanām un prasmēm: «Kad redzi, kas ir jāzina cilvēkam, kurš grib nodarboties ar, teiksim, betona konstrukciju un izstrādājumu ražošanu, tad saproti, ka bez augstskolas zināšanām, kas ik gadu ir jāpapildina, neiztikt.»
Uzņēmums betona konstrukcijas ne tikai ražo, bet arī projektē, pārrēķina konstrukcijas, izgatavo tās un samontē. Pie tam projektēšana, protams, vairs nenotiek uz papīra, bet gan īpašā – būves informācijas modelēšanas jeb BIM – sistēmā. Savukārt pats konstrukciju ražošanas process sasniedzis augstu  automatizācijas un mehanizācijas līmeni. 

Bez jau minētā būvniekiem un būvmateriālu ražotājiem jāpārzina ilgtspējas specifika – visi aspekti, kas attiecas uz vides prasībām. Piemēram, vēdināšana, ventilācija, saules gaismas un gaisa iedarbība, kā arī ilgtspējīgas ražošanas iespējas, lai izejvielas, kas ražošanas procesā palikušas pāri, tiktu izmantotas otrreiz, realizējot bezatlikumu ražošanu, protams, cik tas ir iespējams.

Tāpat jāpārzina produktu sertificēšanas process, lai vietējiem un starptautiskajiem klientiem un sadarbības partneriem pierādītu ne tikai produkta kvalitāti, bet arī to, ka tas ražots vidē, kas atbilst visām nepieciešamajām ražošanas procesam izvirzītajām prasībām. 

Iespēja izgudrot ko jaunu

«Attīstība nozarē notiek nepārtraukti, tāpēc es arī gribētu jauniešus aicināt noteikti mācīties augstskolā,» saka L. Jākobsons. Viņš pats Rīgas Politehnisko institūtu (tagad – Rīgas Tehnisko universitāti) absolvējis pirms vairāk nekā 40 gadiem un var salīdzināt vidi, kādā jaunie speciālisti sāka strādāt pēc augstskolas beigšanas tolaik un kāda tā ir tagad. 

«Kad sāku strādāt Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcā, man šoks bija tik liels, ka es vairs nesapratu, kāpēc tos piecus gadus mācījos. Visa ražošana bija saistīta ar to, ka ielējām betonu, ielikām tvaicēšanas kamerā, otrā dienā izņēmām, un tā – nepārtraukti. Kad ieteicu izmaiņas, man atbildēja – mums jāražo kubikmetri, jāpilda plāns, tāpēc nekādas izmaiņas, lūdzu, nepiedāvājiet!» atceras Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs. Toties tagad, tirgus ekonomikā, uzņēmumiem ir svarīgi klientiem piedāvāt pēc iespējas augstvērtīgāku produktu, visu laiku sekot līdzi norisēm tirgū, un arī jaunie inženieri iesaka savas idejas, lai produktu uzlabotu. 

«Latvijā ir iespējams izgudrot arī kaut ko pilnīgi jaunu, nebijušu, taču tas nenotiek tik bieži. Toties ar inženiera zināšanām mēs jebkuru procesu varam pilnveidot. Piemēram, mums ir rūpnīca, kurā ražo fibrolītu jeb skaidu plāksnes. Mēs zinām pamatā četrstūrveida plāksnes, taču cilvēki ir izveidojuši tehnoloģijas, lai varētu izgatavot dažādas formas plāksnes – apaļas, trīsstūrainas, vairākās krāsās, lai arhitektiem, kuri projektē telpu apdari, ir daudzas izvēles iespējas,» skaidro L. Jākobsons.  

Darbs konkurētspējīgā nozarē

Būvniecības inženieri ir pieprasīti darba tirgū, taču visvairāk trūkst būvniecības ražošanas tehnologu. «Ja jaunietis iegūs tehnologa specialitāti, tad, garantēju, jebkurš ražotājs viņu paņems atplestām rokā, jo tehnologi, sekojot līdzi ražošanas procesam uzņēmumā, rada inovācijas, pilnveido ražošanu,» saka L. Jākobsons.

Viņa pārstāvētajā nozarē bez būvspeciālistiem ir nepieciešami daudzu citu nozaru inženieri – noteikti neiztikt bez ķīmiķiem, informācijas tehnoloģijas speciālistiem, enerģētiķiem, elektroniķiem, loģistikas speciālistiem. 
Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijā ietilpst 27 uzņēmumi. Lai raksturotu nozari, asociācija ik gadu apkopo informāciju par nozares attīstību laika posmā no 2007. gada.  L. Jākobsons min konkrētus skaitļus nozares attīstībā, un  atalgojumu, kas ik gadu pieaug vidēji par 5-10%, kas liecina, ka «mums ir krietni augstāks atalgojums nekā Latvijā vidēji un viens no augstākajiem – būvniecības nozarē.» 

L. Jākobsons saka – būvniecība attīsta valsts ekonomiku un būvnieku radītie objekti paliek vēl ilgi pēc viņiem, tāpēc «būvnieki var saviem mazmazbērniem rādīt – lūk, šī ir ēka, kuras būvēšanā arī es esmu pielicis savu roku». 

Zināšanas, kas nepieciešamas, lai strādātu ūdensapgādes un kanalizācijas jomā, var iegūt Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātē.

Kopīgot rakstu

Citi bloga ieraksti