RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs
Parādīt izvēlni
RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs

«Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā» ceturtā daļa

2011. gada vasarā, ieskandinot RTU 150 gadu jubileju, universitātes autoru kolektīvs laida klajā «Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā» 4. daļu. Šis vēsturiskais apcerējums lasītājam universitātes durvis paver vaļā 1990. gadā – laikā, kuru mēs varam vērtēt daudznozīmīgi šī vārda visās nozīmēs. Politehniskās augstskolas nosaukuma maiņa nebija tikai formāls «kosmētiskais remonts», bet arī ļoti nozīmīgs akts, kas pārkrāsoja ne tikai fasādi, bet arī iedzīvināja tās iekšējo struktūru atbilstoši universitātes tipa augstskolai un deva iespēju tai nolikt savu karogu kopējā Eiropas izglītības sistēmā.

Šis laiks sakrita ar politisko atkušņu sakritībām Latvijā – trešās Atmodas laiks, ar tā kulmināciju 1990. gada 4. maijā – LPSR Augstākās Padome pieņem deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», kas radīja drošu pamatu turpmākajiem RTU akadēmiskā, zinātniskā un saimnieciskā darba pārkārtojumiem. Šī deklarācija iemeta augstākās izglītības tālākos procesus valstī kardinālā formāciju jūklī, ieviešot ievērojamas izmaiņas RTU darbā. Piemēram, būtiski mainījās studiju sistēma, ieviešot profesionālās, bakalaurantūras, maģistrantūras un doktorantūras studiju programmas.

Grāmatas priekšvārda autors ir iepriekšējais RTU rektors Ivars Knēts. Grāmatas pirmās rindas viņš nosauc simboliski – RTU – stūrakmens Latvijas sekmīgam progresam. Grāmatas materiāls iedalīts trijās nodaļās, atklājot lasītājam universitātes gaiteņus (lasi – struktūru), akadēmisko darbību, sabiedriskās un saimnieciskās dzīves virtuvi. Grāmatas otrajā daļā autori lasītājam atklāj RTU fakultāšu nozīmi uz universitātes kopējā mundiera. Trešajā daļā autori izgaismo lasītājam RTU patstāvīgās filiāles, institūtus un studiju departamentus.