Pirms simts gadiem, 1920. gada 11. novembrī, pirmo reizi tika pasniegts Latvijas augstākais militārais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis. 1919. gadā dibināto ordeni 288 Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem pasniedza Valsts prezidents Jānis Čakste. Apbalvoto vidū bija arī Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolventi un studenti: Markus Gailītis (1882–1942), Hugo Celmiņš (1877–1941); Nikolajs Grundmanis (1896–1919; piešķirts pēc nāves), brāļi Markus Ozols (1895–1942) un Oskars Ozols (1889–1975), Visvaldis Dūms (1892–1940), Frīdrihs Zommers-Vasarietis (1881–1972), Paulis Bruņenieks (1888–1923), Jānis Mežciems (1889–1957), Jānis Greble (1897–1941).
1
927. gadā, divus gadus pēc nāves, Lāčplēša Kara ordenis tika piešķirts Zigfrīdam Annai Meierovicam (1887–1925) – RPI Komercijas nodaļas absolventam (1911), Latvijas Republikas pirmajam ārlietu ministram (1918–1924).
Vēlākos gados Lāčplēša Kara ordeni saņēmuši vēl vairāki RPI absolventi un studenti, tostarp Voldemārs Šēnfelds-Skaistlauks (1892–1972), kurš studēja tirdzniecību un Latvijas brīvības cīņām veltījis vairākus dzejoļus, tostarp «Lāčplēsim» (attēlā).
Rakstnieks Kārlis Skalbe, Latvijas brīvības cīņu aculiecinieks, savos darbos minējis arī studentu līdzdalību Latvijas neatkarībai izšķirošajās dienās. Viņš rakstīja: «Agra rīta spožums arvienu skar koku galotnes. Uz jaunās Latvijas aicinājumu pirmā atsaucās latvju inteliģence. No tām dienām es atceros vienu ainu, kas Rīgā bija pilnīgi jauna un latviska – tie bija studenti zaļganās kareivju kaskās, sarkanos puskažociņos».
