RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs
Parādīt izvēlni
RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs

RTU atklās ķīmijas profesores Emīlijas Gudrinieces vārdā nosauktu auditoriju

2. oktobris, 2017
.
.
.
Foto – RTU

Trešdien, 4. oktobrī, plkst. 11 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē (MLĶF), Paula Valdena ielā 3 norisināsies izcilo zinātnieku Emīlijas Gudrinieces un Alfrēda Ieviņa piemiņas pasākums.

To ievadīs piemiņas lasījumi, kuros referātus lasīs MLĶF Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieces Inese Mieriņa un Jevgeņija Lugiņina. Ievadvārdus pirms lasījumiem sacīs RTU MLĶF profesore Māra Jure. Lasījumi norisināsies MLĶF, 272. telpā.

Savukārt plkst. 12 notiks E. Gudrinieces vārdā nosauktās auditorijas atklāšana. Turpmāk izcilās profesores vārdā tiks saukta 445. auditorija, pie kuras durvīm būs E. Gudriniecei veltīta piemiņas plāksne.

Profesore E. Gudriniece (1920-2004) bija ķīmiķe, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķe. Absolvējusi Latvijas Valsts universitātes (LVU) Ķīmijas fakultāti, kurā strādājusi līdz 1958. gadam. Rīgas Politehniskajam institūtam (RPI, tagad – RTU) atdaloties no LVU, sākusi strādāt RPI, bijusi RPI zinātņu prorektore. RPI izveidojusi Organiskās sintēzes un biotehnoloģijas katedru un vairāk nekā 20 gadus to vadījusi.

Profesores E. Gudrinieces zinātniskais darbs saistīts ar diketonu, heterociklisko savienojumu sintēzi un to bioloģiskās aktivitātes pētījumiem, mūža pēdējos gados – ar krustziežu un citu augu eļļu praktiskās izmantošanas iespējām biodīzeļdegvielas ražošanā. Par furacilīna sintēzi un ieviešanu ražošanā E. Gudriniece saņēmusi vairākas prēmijas. Apbalvota ar Paula Valdena medaļu un «Grindex» un LZA balvu par mūža ieguldījumu jauno ķīmiķu sagatavošanā un heterociklisko savienojumu ķīmijā.

Profesors A. Ieviņš (1897-1975) līdzīgi kā E. Gudriniece RPI strādājis kopš 1958. gada. Galvenos pētījumus veicis rentgenogrāfijas jomā, izstrādājis asimetrisku metodi kristālu elementārdaļiņu parametru noteikšanai. Pētījis bora kompleksos savienojumus ar skābekli saturošajiem organiskajiem ligandiem. Veicis sārmu un sārmzemju metālu, kobalta un niķeļa heksaborātu struktūras atšifrēšanu un kristālisko īpašību noteikšanu.

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Raksta autors

RTU Sabiedrisko attiecību departaments

Publikācijas datums

2. oktobris, 2017 plkst. 14:55

Līdzīgi raksti

Par mums

Jaunumi