RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs
Parādīt izvēlni
RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs

RPI absolventu liecības par Latvijas Republikas proklamēšanu

16. novembris, 2020
.
.
.

Sagaidot Latvijas 102. jubileju, atceramies tos mūsu augstskolas absolventus un studentus, kas bija klāt vēsturiskajā brīdī – Latvijas Republikas proklamēšanā – un kas atstājuši rakstiskas liecības par to laiku.

Pirms 102 gadiem, beidzoties Pirmajam pasaules karam, sabruka Vācijas, Austroungārijas, Osmaņu un Krievijas impērijas, un izmainījās Eiropas politiskā karte – tajā parādījās vairākas jaunas valstis.

Nedēļu pēc Pirmā pasaules kara beigām, 1918. gada 18. novembrī, Latvijas Nacionālajā (toreiz – Rīgas 2. pilsētas) teātrī tika proklamēta jauna valsts – Latvijas Republika. Valsts dibināšanas aktā piedalījās 38 Latvijas Tautas padomes deputāti, kuru vidū – septiņi Rīgas Politehnikuma / Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolventi un viens augstskolas diplomu neieguvis students. Četri no viņiem 1941. gadā tika deportēti uz Sibīriju, divi – pēc Otrā pasaules kara devās trimdā, viens mira 1924. gadā.

Daži no viņiem ir atstājuši rakstiskas liecības par mūsu valsts tapšanas pirmsākumiem. Latvijas Republikas dibināšanu aprakstījuši RPI absolventi Spricis Paegle un Oto Nonācs. 1923. gadā publicētā ķīmiķa S. Paegles grāmata «Kā Latvijas valsts tapa» stāsta ne tikai par valsts dibināšanu, bet arī par ceļu uz valstisko neatkarību, sākot no 1905. gada revolūcijas, pēcrevolūcijas gadiem, latviešiem Pirmajā pasaules karā, raksturojot arī laiku pēc valsts dibināšanas.

1933. gadā klajā nāca divu RPI absolventu – skolotāja, žurnālista un sabiedriskā darbinieka O. Nonāca un ķīmijas inženiera Vilhelma Šreinera – grāmata «Pēc 18. novembra: Tautas Padomes locekļu memuāri». O. Nonācs grāmatā ieskicējis apstākļus, kādos Latvijas pagaidu valdība sāka darbu: «Laikmets pēc 18. novembra bija juceklīgākais Latvijas vēsturē.. Valsts proklamēšana bija kā signāls visiem latviešu tautas atklātiem un slepeniem ienaidniekiem sacensties pret tautas centienu gala mērķa sasniegšanu.»

Otrs grāmatas autors, inženieris V. Šreiners, kā Latvijas pagaidu valdības diplomātiskais pārstāvis 1919. gada vasarā ieradās Berlīnē, iekārtoja Latvijas pārstāvniecību un sarīkoja pirmās Latvijas valsts dibināšanas svinības.

Esam lepni par mūsējiem, kuri bijuši klāt Latvijai nozīmīgos brīžos!

Avots: A. Zigmunde, A. Baldiņš «Rīgas Politehnikuma / Rīgas Politehniskā institūta studenti un absolventi – Latvijas Republikas pasludināšanas akta dalībnieki».

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

16. novembris, 2020 plkst. 15:29

Līdzīgi raksti

Par mums

Jaunumi