RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs
Parādīt izvēlni
RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs

Lāčplēša dienā pieminam RPI studentus un absolventus – Latvijas brīvības cīņu dalībniekus

11. novembris
.
.
Attēlā: Pirms 20 gadiem, 2002. gada 11. novembrī, Mūkusalas ielā atklāts tēlnieka Induļa Rankas (1934–2017) veidots piemineklis Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri kaujās Daugavas krastos izcīnīja uzvaru pār bermontiešiem. Foto: Eduards Lapsa, RTU IVPC

Lāčplēša dienā RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs atceras Rīgas Politehniskā institūta (kopš 1990 – RTU) studentus un absolventus, kuri tūlīt pēc Latvijas valsts dibināšanas (1918. gada 18. novembrī) brīvprātīgi devās aizstāvēt jaunizveidotās valsts neatkarību. Daudzi no viņiem smagās kaujās krita par Latviju, daudzi par pašaizliedzību saņēma Lāčplēša Kara ordeni un vēlāk Latvijas brīvvalstī ieņēma nozīmīgus amatus, veidojot un pārvaldot valsti.

1919. gada vasarā vācu un padomju armijas bija padzītas no Rīgas, taču brīvības cīņas vēl nebija galā. Vācieši savas pozīcijas tik viegli neatdeva, vienojoties ar bijušās cariskās Krievijas armijas virsnieku Pāvelu Bermontu-Avalovu (1877–1973) par jauna karaspēka izveidi. Sākās bermontiāde. Kritiskajās 1919. gada oktobra un novembra dienās, kad norisinājās Latvijai izšķirošās cīņas pret bermontiešiem, nodibinājās Studentu bataljons, ko veidoja RPI bijušais students Fridrihs Zommers (1881–1972). Par Studentu bataljona komandieri iecēla RPI Lauksaimniecības nodaļas bijušo studentu Pauli Bruņenieku (1888–1923). Bataljonā iestājās arī RPI absolvents (1911) Zigfrīds Anna Meierovics (1887–1925), kurš vēlāk kļuva par Latvijas pirmo ārlietu ministru. Viņam Lāčplēša Kara ordenis tika piešķirts divus gadus pēc nāves – 1927. gadā. Brīvības cīņās piedalījies arī Latvijas pirmās brīvvalsts pēdējais ārlietu ministrs (1936–1940), RPI bijušais students Vilhelms Munters (1898–1967), kurš studējis RPI Ķīmijas nodaļā, absolvējis (1925) Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti.

Liktenīgajās kaujās pret Bermonta karaspēku Latvijas studenti sargāja Daugavas tiltus, izšķirošajā naktī uz 11. novembri, kad norisinājās cīņa par Rīgu, Studentu bataljons ieņēma Lucavsalu un Bišumuižu, ar studentu palīdzību izdevās ieņemt arī Ziepniekkalnu. RPI bijušajiem studentiem F. Zommeram un P. Bruņeniekam par Daugavas tiltu aizstāvēšanu piešķīra Lāčplēša Kara ordeni. Par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem kļuva arī RPI absolvents (1903) Hugo Celmiņš (1873–1941) un absolvents (1914) Vilis Vagars (1888–1944). Pēc Rīgas atbrīvošanas Studentu bataljons cīnījās pie Kalnciema, Līvbērzes, Slokas, Dobeles un Auces. Tas beidza pastāvēt 1920. gada martā.

Latvijas valdība atbalstīja studentus – brīvības cīņu dalībniekus. 1921. gadā ar Satversmes sapulces prezidenta Jāņa Čakstes (1859–1927; 1922–1927 – Latvijas Valsts prezidents) akceptu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri vienu semestri tika atbrīvoti no lekciju naudas, viņiem bija priekšrocības savā īpašumā iegūt zemi, viņi bez maksas varēja izmantot medicīnas pakalpojumus, ar atlaidēm – sabiedrisko transportu, un arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru bērni varēja bez maksas iegūt izglītību.

Kopīgot rakstu

Informācija par rakstu

Publikācijas datums

11. novembris plkst. 8:47

Līdzīgi raksti

Par mums

Jaunumi